Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Piešķīla “uguni procesam” jeb Kā ētera personība izplata viltus ziņas

Annija Petrova, Sabīne Bērziņa, Evita Puriņa (“Re:Baltica”/”Re:Check”)
Laikraksta arhīvs

2020. gada 24. novembris 00:00

61
Piešķīla “uguni procesam” jeb Kā ētera personība izplata viltus ziņas

Dažreiz nepieciešams “piešķilt uguni procesam, lai kaut kas sāktos”. Tā TV personība, “Riga TV24” raidījuma “Preses klubs” vadītājs Aivis Ceriņš skaidro, kāpēc sociālajā medijā “Twitter” publicējis nepārbaudītu informāciju par it kā pozitīvu atbildi pēc neveikta COVID-19 testa. Tagad, kad atbildīgās iestādes viņa izplatīto informāciju noliegušas, A.Ceriņš atzīst, ka tomēr pārsteidzies. Savukārt mediju eksperte Anda Rožukalne norāda – situācija izgaismojusi atšķirību starp to, kā rīkojas profesionāļi un cilvēki ar žurnālista izglītību un tie, kuriem tādas nav. 
Piektdienas pēcpusdienā A.Ceriņš “Twitter” ierakstīja: “Emīls nogulēja savu testu. Saņēma ziņu, ka ir pozitīvs bez visa testa. Ar to stāsts nebeidzas. Tai pat laikā mammai (grāmatvede, kas strādā no mājas) zvana no bāriņtiesas, ka viņa nerūpējas par savu bērnu un var tikt atņemta atvase.”
Gan citi “Twitter” lietotāji, gan “Re:Baltica” žurnālisti ievēroja, ka atbildē rakstīts “pozitīva koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS”. Tas nesakrīt ar to, kā “Centrālā laboratorija” parasti apraksta testa rezultātu. “Centrālās laboratorijas” pārstāve Līga Ribkinska “Re:Check” to apstiprināja: ““Centrālās laboratorijas” sniegtajos atbildes pārskata dokumentos ir atbildes: NAV ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS vai IR ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS. Ekrānšāviņā minētā atbilde nav iespējama.”

“Centrālā laboratorija”: izplatīta nomelnojoša informācija
Tāpat L.Ribkinska norādīja, ka katrām analīzēm tiek piešķirts unikāls kods. Emīla rezultātu lapas labajā pusē redzamais patiesībā sniegts 10.oktobrī ar atbildi “NAV ATRASTA koronavīrusa SARS-CoV-2 RNS”. Savukārt 12.novembrī Emīls parauga noņemšanai neesot bijis reģistrēts. Laboratorijas pārstāve pauž, ka “izplatīta nepatiesa, laboratoriju un medicīnas pakalpojumu sniedzējus nomelnojoša informācija, un aicina personas atbildīgi izturēties ne vien pret savu veselību, bet arī pret saviem medicīniskās informācijas dokumentiem, neuzticēties nepārbaudītai sociālo tīklu informācijai, bet sarežģījumu vai jautājumu gadījumā vērsties pie pašiem pakalpojuma sniedzējiem informācijas precizēšanai”.
A.Ceriņš “Re:Check” stāstīja, ka informāciju ieguvis, jo Emīla mamma ir viņa laba drauga grāmatvede. Viņš piekrita dalīties ar viņas kontaktinformāciju.
Sieviete, kura nevēlējās atklāt savu identitāti, “Re:Check” atkārtoja A.Ceriņa ierakstā pausto, taču nevarēja paskaidrot, kāpēc testa rezultāts neatbilst tam, kā to apraksta laboratorija. Uz jautājumu, kā laboratorijai varēja būt jaunieša telefona numurs un adrese, ja tests nav nodots, viņa pieļāva – dēls pieteicies caur ģimenes ārstu, kuram bijuši Emīla kontakti. Tāpat sieviete stāstīja, ka pēc testa rezultāta esot saņēmusi zvanu no SPKC un pēc tam no bāriņtiesas. Viņai gan neesot draudēts atņemt bērnus, bet tikai vaicāts, kāpēc viņa par tiem nerūpējas. Lai gan sākotnēji sieviete piekrita vajadzības gadījumā “Re:Check” sniegt papildu informāciju, vēlāk uz zvaniem viņa vairs neatbildēja.
Testa rezultāta ekrānšāviņā bija redzams, ka 17 gadus vecais puisis dzīvo Garkalnes novadā. Novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Sandra Freivalde  “Re:Check” pirmdien apliecināja, ka šāda gadījuma nav bijis un nebūtu arī iespējams, jo bāriņtiesa informāciju par testu veikšanu vai neveikšanu nesaņem. Arī SPKC “Re:Check” norādīja, ka “Centrālā laboratorija” atbildes sniedz citādi, nekā redzams ekrānšāviņā, un gadījums izskatās pēc viltus ziņas.
Savukārt A.Ceriņš, saskaroties ar “Twitter” lietotāju kritiku, vēlāk ierakstu dzēsa un solīja skaidrot, no kāda avota Emīla ģimene saņēmusi paziņojumu. Ja izrādīsies, ka attiecīgo iestāžu vārdā rīkojies kāds cits, viņš vērsīšoties Valsts policijā. Beigās viņš rakstīja, ka uzticas “Centrālajai laboratorijai” un SPKC. “Ar savu šīs dienas pausto ziņu es vēlos novērst iesaistīto iestāžu iespējamu vārda ļaunprātīgu izmantošanu,” viņš rakstīja “Twitter”.
Pirmdien no rīta A.Ceriņš “Re:Check” sacīja, ka vēl centīsies situāciju noskaidrot līdz galam un līdz tam vairāk komentēt nevēloties. Viņš atzina, ka pirms informācijas publicēšanas vajadzēja pašam uzzināt vairāk: “Es piekrītu, ka vajadzētu iepauzēt un izvērtēt. Tajā pašā laikā ir reizes, kad var iznest ārā, lai kaut kas sāktos. Respektīvi, piešķilt uguni procesam.” A.Ceriņš gan stāstīja, ka šoreiz “ažiotāža vairāk bija destruktīva nekā ar pievienoto vērtību”. Jāpiebilst, ka A.Ceriņam “Twitter” ir gandrīz 3000 sekotāju. Piektdienas vakarā viņš “Twitter” arī rakstīja, ka atvainosies, ja būs kļūdījies. Līdz pirmdienai A.Ceriņš to vēl nebija darījis.

Nerīkojās kā žurnālists un profesionālis
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne vērtē, ka A.Ceriņš reaģējis tipiski impulsīvi kā internetā. Lai gan var pieņemt, ka tam bijuši vislabākie nodomi, viņš nav rīkojies kā žurnālists un profesionālis. “Ja viņš tiešām vēlas risināt, tad ir jāpieliek kaut kādas profesionālas prasmes un spēki, lai pārbaudītu, noskaidrotu, izprastu jautājumu,” norāda eksperte.
Viņa stāsta, ka arī šādas informācijas drupatas var maldināt cilvēkus un mainīt to priekšstatus par ļoti svarīgām ar veselību un dzīvību saistītām norisēm. Eksperte arī norāda, ka situācija izgaismojusi atšķirību starp tiem, kam ir žurnālista izglītība, un tiem, kuriem nav: “Tie, kuriem ir pamatizglītība, tomēr darbojas atbilstoši tam, ko ietver izglītība un daudzas citiem nezināmas likumsakarības, kas saistās ar informāciju un komunikāciju. Tie, kuriem nav izglītības, darbojas intuitīvi, atbilstoši kādām darbavietā apgūtām rutīnām.”
“Re:Check” jau iepriekš rakstīja, ka līdzīga satura baumas arī iepriekš atkārtoti izmantotas, lai apšaubītu COVID-19 izplatības statistiku, turklāt ne tikai Latvijā. “Re:Check” iepriekš centās sazināties ar vairāku līdzīgu “Facebook” ierakstu autoriem, lūdzot detalizētāku informāciju par it kā saņemtām pozitīvām atbildēm uz neveiktiem testiem, taču nevienā gadījumā atbildes nesaņēma.
Tāpat A.Ceriņš nav vienīgais sabiedrībā pazīstamais cilvēks, kas, nepārbaudot avotus, iespējams, pašam to nevēloties, izplatījis dezinformāciju par COVID-19. “Re:Check” rakstīja par gadījumu, kad ar nepamatotu informāciju, kuras autors nepatiesi atsaucās uz Stenfordas universitātes pārstāvi, dalījās popmūziķis Lauris Reiniks.

Kategorijas

Kategorijas