Jākustas ir visu laiku!

2020. gada 24. novembris 00:00

1126

Viens no novada spēcīgākajiem soļotājiem gulbenietis Andrejs Vācietis, lai arī jau cienījamā vecumā, nav zaudējis ne kustību prieku, ne dzīvesprieku un joprojām ir labā formā.

Saulē un lietū
A.Vācietis ir viens no tiem, kuriem Gulbenes novada pašvaldība uz valsts svētkiem lēma piešķirt Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Gulbenes novada veterānu sporta attīstībā. “Tas man nav pārsteigums. Man jau ir trīs Atzinības raksti,” smejas A.Vācietis.
Viņš uzskata un arī citiem iesaka – visu laiku kustēties! “Es soļoju ik pēc vienas vai divām dienām. Esmu šosejnieks. Stadionā nesoļoju, jo man nepatīk soļot pa apli. Stadionā tie man būtu daudzi apļi, apniktu tad tā soļot. Soļoju pa savu izvēlētu maršrutu pa trotuāru – trīs kilometrus uz vienu pusi un trīs kilometrus uz otru pusi. No mašīnām nav jābaidās, ir apgaismots. Eju, kad gribu, kaut vēlā vakarā. Vasarās es soļoju jau pulksten piecos no rīta, tagad soļoju vakaros. Esmu soļojis arī pa Balvu šoseju, bet tagad pa to gan ne: mašīnas nāk pretī un apžilbina acis. Kad esmu izsoļojies, jūtos labi! Katru dienu mēru asinsspiedienu, un esmu novērojis, ka dienās, kad es soļoju, man ir mazāks asinsspiediens nekā tad, kad nesoļoju. Soļoju visos laika apstākļos - vai saule spīd vai lietus līst. Grūtāk ir karstā laikā. Ziemā arī slēpoju. Un, ja kādu dienu neizkustos, jūtos slikti - sirdsapziņa moka. Un nekad nevajag darīt tā, ka apņemas sportot, bet tad atkal nedēļu neko nedara. Ja nedēļu esi izlaidis, tad ar to arī cauri. Tad jau prātā nāk domas: bet kam man to darīt, kāpēc mocīties? Ja cilvēks ikdienā kustas, tad arī organisms pats cīnās ar slimībām un nevajag lietot zāles. Es pat nezinu, kas man kaiš! Vienīgi ir problēmas ar acīm,” saka sportists.

Medaļas mēra kilogramos
A.Vācietis uzsver, ka jebkuras fiziskās kustības ir labas un bez tām nevar iztikt. Un viņš tam ir lielisks piemērs, jo ne tikai kustas savam priekam, bet arī turpina piedalīties sacensībās. “Esmu dzimis un audzis te, Gulbenē. Un kādi ir citi 40 vai 50 gados, kuri brīvo laiku pavada gultā pie televizora? Knapi kust!” saka A.Vācietis, kurš savas izcīnītās medaļas mēra kilogramos. “No vietējām sacensībām man ir kādi septiņi kilogrami medaļu! Ja saber visas kopā, tad knapi var celt,” smejas A.Vācietis.
Arī starptautiskās sacensībās viņš ir izcīnījis godalgotas vietas, ir arī tautā mīlētā Viktora Kazāka piemiņas balvas izcīņas soļošanā ieguvējs. A.Vācietis ir iedvesmojošs piemērs citiem nepadoties savam gadu skaitlim un kaitēm, ja tādas ir. Viņš patiešām ir cīnītājs, jo abām kājām savulaik veikta gūžas operācija, bet tas neattur viņu no sportošanas un aktīva dzīvesveida.
Viņš stāsta, ka septembrī bija paredzēts braukt soļot sacensībās Portugālē, bet tās atcēla. A.Vācietis atzīst, ka viņam patīk piedalīties tikai lielākās sacensībās. Uz sacensībām ārzemēs viņš brauc ar azartu, savukārt vietējās sacensībām piedalās ne labprāt. Viņam tam ir savs skaidrojums: “Grūž lodes, met šķēpu. Bet, ja esi veterāns un vari aizgrūst lodi tikai trīs metrus, tad kāpēc vispār jāpiedalās? Tas nav godīgi. Tur nekas nav izcīnīts, jo nav konkurentu. Aizgrūž trīs metrus un izcīna zelta medaļu. Bet tā nav nopelnīta! Ir jābūt konkurencei, nu vismaz diviem trim cilvēkiem.”

Skaudības inde novājina organismu
A.Vācietis uzskata, ka pārliecināt uzsākt sportot citus vai būt aktīva dzīvesveida piekritējiem nav nemaz tik vienkārši. “Tos, kuri negrib, pārliecināt nevar. Tam ir jāiedzimst. Ir jābūt raksturam, gribēšanai kustēties. Pašam sevi jāprot disciplinēt, un tas nav viegli. Gulbenē ir aptuveni četrarpus tūkstoši pensionāru, bet cik ir tādu, kuri, piemēram, soļo pa parku, izkustas? Maz! Jā, ir, kas nūjo, bet tikai daži prot nūjot pareizi. Es sāku nūjot 2012.gadā. Nūjot ir jāprot! Ja nūja tiek tikai vilkta līdzi, tad tā nav nūjošana. Ar nūju ir jāatgrūžas kā slēpošanā. Ir jābūt pareizai tehnikai, lai būtu kāds labums. Es gan vairs pats nenūjoju, tikai dažreiz. Bet, kad notika remontdarbi uz Balvu šosejas, tad gan līdz pat Stāmerienas krustojumam nūjoju,” stāsta A.Vācietis.
Viņš aicina arī citus būt aktīviem, doties svaigā gaisā, nedomāt par to, ko darīs rīt, parīt, aizparīt vai pēc nedēļas. Viņaprāt, jādzīvo šodienai un sev. “Kura diena nodzīvota, tā ir tava! Nezini, kas būs rīt. To neviens nezina. Un nevajag arī būt skaudīgam, kas latviešiem ir tik raksturīgi. Skaudība iznīcina cilvēku iekšēji, sabojā visu imūnsistēmu. Skaudības inde novājina organismu. Jo vairāk nervozē, jo vairāk grauz savu veselību. Jā, kādreiz var pastrīdēties, bet tikai nevajag turēt sevī ļaunumu,” uzsver A.Vācietis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jākustas ir visu laiku!

Kategorijas