Katrā sapnī ir vērtība

2020. gada 24. novembris 00:00

Cik dažādi ir cilvēki, tik dažādi ir viņu sapņi. Kāds no mums sapņo pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, cits satikt mazbērnus, vēl kāds - strādāt piemājas dārzā, organizēt iedvesmojošu pasākumu vai uzsākt savu biznesu. Katrs sapnis ir būtisks. Ir svarīgi nepārstāt sapņot un atcerēties, ka katrā sapnī ir vērtība, rosina uzņēmēja, personiskās izaugsmes trenere, biznesa “koučs”, mentore, grāmatas “Kā būt laimīgai” autore Santa Ogriņa.
“Kādā no manām meistarklasēm piedalījās 46 gadus veca sieviete. Eleganti ģērbusies, labām manierēm, var redzēt, ka apguvusi labu izglītību, pārliecināta par sevi. Sākot meistarklasi, vienmēr dalībniekiem prasu, kādēļ viņi atnākuši un ko vēlas no tās iegūt. Sieviete atbildēja: “Man ir viss: “Brīnišķīgs vīrs, bērni, pašas veidots augošs bizness, kas attīstās, māja, mašīna, ceļojumi, draugi. Visi ķeksīši ir salikti, bet kaut kā pietrūkst, un nevaru pateikt, kas tas ir. Tas manī rada tukšuma sajūtu, un urda neziņa, kā īsti trūkst.” Pēc meistarklases, vēlreiz uzdodot tos pašus jautājumus, viņa man atbildēja: “Tas, kā man pietrūkst, ir sapņi...” Pirms 20 gadiem viņa bija vēlējusies visu iepriekš nosaukto, bet tagad, kad viss ir, aizmirsusi veidot jaunus sapņus. Tajā brīdī, kad nav, kur tiekties vai iet, parādās iekšējā stagnācija,” norāda S.Ogriņa.

Sapņi ir jāīsteno
Kāpēc sapņi ir būtiski? Tie ļauj justies dzīviem - liek no rīta celties enerģijas piepildītiem, sajust vēlmi darboties un virzīties uz priekšu. Liek justies vajadzīgiem. “Caur sapņiem varam realizēt savus talantus, sevi kā personību. Sapņi liek justies vērtīgiem, just attīstību un progresu. Ne vienmēr rezultāts ir galvenais, svarīga ir darbība, kustība, sajust, ka attīstāmies un maināmies.
Caur sapņiem varam sajust dzīves piepildījumu. Katru reizi, kad realizējam vai īstenojam kādu sapni, ticība sev aug aizvien lielāka. Ja sapnis ir un tas ir skaidrs, tad jārealizē, jārīkojas! Tikai mēs paši varam piepildīt savus sapņus. Es nevaru piepildīt jūsu sapņus un jūs manējos. Bet ir vajadzīga arī aktīva rīcība. Reizēm tas nozīmē, ka bez plāna A vajadzīgs arī plāns B un C. Jo lielāks sapnis, jo vairāk jāuzdrīkstas. Jā, tas reizēm nozīmē izkāpt no komforta zonas un darīt lietas, ko nekad neesam darījuši,” stāsta S.Ogriņa.
Jebkuram no mums ir vajadzīgs sapnis. Tas var būt liels vai mazs, bet galvenais, lai tas iedvesmotu mūs pašus. “Vecākā paaudze varbūt teiks: “Ko tad es, man jau viss garām,” bet tā noteikti nav. Ja sapņu nav, ir uzdevums, kas palīdzēs tos saskatīt. Pirmais solis ir uzrakstīt 30 lietas, ko vēlos piedzīvot, otrais solis – uzrakstīt 30 lietas, ko mīlu darīt. Trešais – paņemt no pirmā un otrā soļa to, kas iedvesmo visvairāk, un apvienot, tā radot iedvesmojošu un aizraujošu sapni. Piemēram, es gribu aizceļot uz Argentīnu un mīlu dejot. Šos divus apvienojot, sapnis ir dejot kaislīgu tango Argentīnas ielās. Tā var palīdzēt radīt sapņus, ja to vēl nav vai vairs nav,” teic mentore.

Trūkst ticības
Kāpēc mēs nepiepildām savus sapņus? “No saviem klientiem koučinga sesijās esmu dzirdējusi, ka vispirms tas ir ticības trūkums sev. Otrs – atbildības novelšana uz citiem, piemēram, nav iespēju, naudas, atbalsta. Trešais – sevis noniecināšana. Reizēm tā notiek neapzināti, sakot sev ne visai glaimojošus vārdus ikdienišķās situācijās, piemēram, kaut kas nokrīt vai nogāžas un sev saki “Stulbene, ko es tik lēni darbojos.” “Ceturtais – mērķu un konkrētu soļu trūkums. Var būt dažādas idejas, bet pietrūkt konkrēta mērķa, kā un līdz kuram laikam tas jārealizē. Virzos uz priekšu, bet kur? Piektais – bailes,” viņa norāda.
Tieši bailes ir viens no lielākajiem kavēkļiem mērķu sasniegšanā. “Bailes būs vienmēr! Tas ir normāli un dabiski. Arī veiksmīgiem cilvēkiem ir bailes. Tikai atšķirība ir, ka šie cilvēki dara jebkurā gadījumā, komunicē ar bailēm un zina, no kurienes tās nāk. Viņi bailes pat sauc nedaudz citādāk – “man ir stress, nevis bailes”. Tā ir prāta apmānīšana. Kā ķermenis reaģē uz bailēm? Paātrinās sirdsdarbība, ķermenis svīst, grūti parunāt vai vispār pazūd balss, trīc ceļgali un rokas. Kā ķermenis reaģē uz ļoti patīkamu notikumu? Nav baiļu, bet ir satraukums, un ķermenis reaģē līdzīgi – trīc sirds, rokas un kājas dreb, atkal parādās sviedri. Abos gadījumos ķermeņa reakcija ir tāda pati, atšķiras tikai mazas nianses,” atklāj S.Ogriņa.

Es esmu vērtība!
Ja ir bail no citu kritikas, jāsaprot, ka nekritizēs kāds, kurš ir izdarījis vairāk. “Parasti kritizē tie, kuri sēž dīvānā, skatās televizoru un paši īsti neko nedara. Ir vērts sev pajautāt, vai es vēlos būt šī cilvēka vietā, dzīvot viņa dzīvi, darīt to, ko viņš dara,” rosina S.Ogriņa.
Lai veiksmīgāk pārvarētu bailes, viņa iesaka vispirms iepazīt un izprast tās, jo 90 % no bailēm ir mūsu pašu radītas. “Viss, ko vēlaties, ir otrā pusē bailēm. Ja ir bailes sapņos, jāuzdod jautājums, kas ir mana misija šajā pasaulē. Viss ir mūsu rokās! Vai dzīvojam piepildītu dzīvi vai ne -, tā ir mūsu izvēle. Tas, kā mēs komunicējam ar sevi, vēl jo vairāk ir mūsu izvēle. Uzdevums lieliskai komunikācijai ar sevi – katru dienu nostāties spoguļa priekšā un teikt: “Es mīlu sevi, es esmu vērtība.” Kad sakām sev paši labas lietas, tam ir dubults spēks. Ir jāsaka sev pozitīvi vārdi, jo ikdienā mēs nemaz tik bieži tos nesakām un nedzirdam. Lai mainītos mana dzīve, ir jāmainās pašam,” norāda mentore.

Prāta spēks
S.Ogriņa stāsta, ka liela nozīme ir pašu prātam - tas palīdz virzīties uz mērķu sasniegšanu. “Kad sakāt, ka varat kaut ko izdarīt, jums ir taisnība. Arī tad, kad sakāt, ka kaut ko nevar izdarīt. Jebkurā variantā – kā jūs sev pasakāt, tā arī būs. Iesaku lietot formulējumu – ja es varu iedomāties, es varu arī sasniegt. Mēs piedzimstam ar ļoti augstu ticību sev. Vai esat redzējuši mazu bērnu, kurš teiktu sev, ka viņam ir resnas, nesmukas kājas? Tā nav. Bērns redz sevi skaistu, mīl sevi un tic sev. Kad viņš paaugas, ticību sev varam redzēt, piemēram, lielveikalā niķojoties. Bērnam ir ticība, ka viņš panāks to, ko grib - viņam nopirks to konfekti. Mūsu viedoklis par pasauli izveidojas līdz septiņu gadu vecumam. Ja cilvēks netic sev, tad jāskatās, kas notika bērnībā. Visu var izmainīt, jāmeklē palīdzība un ticība sev vairosies,” saka S.Ogriņa.
Viņa atklāj kādu noslēpumu – prāts tic visam, ko cilvēks pats tam saka. Prāts nejautā, vai tas ir slikti vai labi, pareizi vai nepareizi, veselīgi vai neveselīgi. “Prāts pieņem visu, ko jūs tam sakāt, un paklausīgi pilda visu. Reizēm mēs izsakām vārdus, ko patiesībā nedomājam, piemēram, es labāk nomirtu, nevis rakstu atskaiti. Cilvēks varbūt nenomirst, bet atskaites rakstīšana nevedīsies. Kādi ir risinājumi? Prātam var melot. Ja kaut ko ļoti negribas darīt, jānoskaņo sevi pretēji. Prātu var piemānīt. Tas palīdz. Jācenšas runāt, pirms vārdiem neizmantojot “ne”. Jā, tas ir grūts uzdevums, bet ir jātrenē sevi runāt, izmantojot pozitīvus apzīmējumus,” iesaka mentore.

Recepte sapņu piepildījumam
1. Ticība sev.
2. Atbildības uzņemšanās.
3. Četri prāta pamatprincipi: prāts tiecas uz pazīstamo un izvairās no nepazīstamā; prāts tiecas tuvināt mūs patīkamajam un vest prom no nepatīkamā; prāts dara to, ko tas domā, ka jūs gribat, lai dara; prāts atbild uz divām lietām – attēliem un vārdiem.
4. Spēja sapņus pārvērst mērķos.

Kāpēc sapņi ir būtiski?
Sapņi liek mums justies:
◆ dzīviem un enerģijas pilniem
◆ vajadzīgiem un vērtīgiem
* būt attīstībā, virzībā, progresā
◆ sajust dzīves piepildījumu
◆ ticēt sev un saviem spēkiem
◆ palīdz arī citiem piepildīt viņu sapņus
PadomsMērķējiet uz mēnesi, jo sliktākais, kas var notikt, ir attapties starp zvaigznēm.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Katrā sapnī ir vērtība

Kategorijas