Teoriju ar pirmo reizi nokārto gandrīz visi, ar braukšanu - grūtības

2020. gada 27. novembris 00:00

1630

Teoriju ar pirmo reizi nokārto gandrīz visi, ar braukšanu - grūtības

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotās informācijas par laika periodu no 1.maija līdz 31.oktobrim teorētiskajā eksāmenā vienu no labākajiem rādītājiem - 95,70 procentus - ir uzrādījusi SIA “Gulbenes auto moto” autoskola.
Direkcijas statistikas dati liecina, ka no 214 kursantiem teorijas eksāmenu ar pirmo reizi nolika 205. SIA “Gulbenes auto moto” autoskolas pārstāvis Jānis Sniedzāns atzīst, ka šis rādītājs ir ļoti labs.
CSDD atzinīgi vērtē faktu par Gulbenē kārtoto vadīšanas eksāmenu sekmību, jo rādītājs ir augstāks nekā vidēji valstī.

Tagad teorija - tiešsaistē
Šobrīd autoskolās teorijas apmācības notiek tiešsaistes režīmā. Arī pavasarī teorijas apmācības notika tiešsaistē. “Mēs sākumā bijām nobijušies, ka sekmība, mācoties tiešsaistes režīmā, kritīsies, bet nenokritās. Ja cilvēki grib, tad var, īpaši jaunieši, kuri jau skolā pieraduši mācīties tiešsaistes režīmā. Līdz ar to šis procents mums patiešām ir labs,” saka J.Sniedzāns.
SIA “UI moto auto apmācība” pārstāvis Uldis Untāls un SIA “Mācību centrs “Zīle”” pārstāvis Kārlis Kārkliņš domā, ka teorijas mācība tiešsaistē nav tas labākais apmācības veids. Arī U.Untāls atzīst, ka kursantiem mācīties tiešsaistē nepatīk. “Darām, veicam, bet nepatīk. Tas nav tā, kā mācīties klātienē,” saka U.Untāls. K.Kārkliņš uzskata, ka bezizejas situācijā mācības šādi var notikt, bet nākotnē tomēr vajadzētu domāt par kādu citu veidu, “elastīgāku kombināciju”, jo šobrīd tiešsaistes mācības daļai gribētāju “atsit to prieku mācīties”.
Ja teorijas eksāmenu gandrīz visiem izdodas nokārtot ar pirmo reizi, tad citādāka aina ir ar braukšanas eksāmenu. To ar pirmo reizi izdodas nokārtot aptuveni pusei topošo autovadītāju. J.Sniedzāns uzskata, ja braukšanas eksāmenu nokārto aptuveni puse, arī tas ir diezgan labs rādītājs.
“Kad dodas uz eksāmenu, tad jau pārsvarā visi ir arī tam gatavi, bet uztraukums dara savu,” saka J.Sniedzāns. Viņam piekrīt arī braukšanas instruktors Vilnis Zvirgzdiņš, norādot, ka pie vainas visbiežāk ir stress. “Eksāmenā - sveša mašīna, svešs cilvēks blakus, kaut kādas paviršības eksāmena laikā bieži vien ir no stresa. Ir jau arī tādi kursanti, kas laužas uz eksāmenu, sakot, ka visu māk. Es arī nestrīdos - lai mēģina!” saka V.Zvirgzdiņš.
Arī U.Untāls stāsta, lai cik cilvēks labs braucējs, tas neesot rādītājs eksāmenā. “Sakrīt reizēm daudzi faktori – dažādas situācijas, nervi un reizēm vienkārši neveicas arī labiem braucējiem,” viņš saka.
Citādāks skatījums uz to ir K.Kārkliņam. Viņaprāt, braukšanas eksāmenā ļoti izteikts ir subjektīvais vērtējums. “Pirms kaut kāda perioda eksāmena pieņemšanā eksistēja punktu sistēma. Cilvēkam pateica, kādus punktus ir pārkāpis, bet tagad ir šis miglainais kompetenču izvērtējums. Neattīstīšu tagad kaut kādu sazvērestības teoriju, bet nevar tā būt, ka cilvēks nobrauca 30 vai 40 stundas pie instruktora un kaut kādā brīdī tāpat ir nederīgs. Varbūt ir atsevišķi eksemplāri, bet kopumā uz braukšanas eksāmenu kursanti dodas sagatavoti. Instruktori strādā, lai viņu darbam būtu reāla atdeve,” saka K.Kārkliņš.

Kāpēc nenokārto sekmīgi?
Direkcijas Komunikācijas projektu vadītāja Agnese Korbe “Dzirkstelei” stāsta, ka braukšanas eksāmena norisi un vērtējumu veido trīs daļas. Pirmais eksāmena etaps ir zināšanu pārbaude par transportlīdzekli, otrais – figūras, kas tiek kārtota eksāmena laukumā, trešais – braukšana ceļu satiksmē. Šajā etapā tiek vērtēti četri prasmju bloki: transportlīdzekļa kontrolēšana, satiksmes noteikumu ievērošana, satiksmes drošība, sociālās prasmes. “Parasti pirmais un otrais eksāmena etaps tiek nokārtots sekmīgāk nekā trešais. Biežākie iemesli, kāpēc eksāmens netiek nokārtots sekmīgi, ir saistīti tieši ar braukšanu. Pretendenti neievēro tādas ceļu satiksmes noteikumu prasības kā satiksmes organizācijas un regulēšanas līdzekļus, piemēram, ceļa zīmju ievērošana, luksofora signālu ignorēšana; priekšrocību ievērošana un izmantošana, piemēram, ceļa nedošana, izdevību neizmantošana; atbilstoša ātruma izvēle. Tāpat pretendents braukšanas eksāmena laikā neievēro drošu intervālu un distanci, nepārliecinās par drošību. Vēl viens iemesls ir nepietiekama sociālo prasmju demonstrēšana, kas saistītas ar satiksmes situāciju novērtēšanu, piemēram, citu satiksmes dalībnieku interešu vērā neņemšana, traucējumu radīšana, “rāvējslēdzēja” principa neievērošana,” stāsta A.Korbe.

Mācīties braukt ziemā - vērtīgāk
Gan J.Sniedzāns, gan V.Zvirgzdiņš uzskata, ka labāk mācīties braukt tomēr ir ziemā. “Agrāk uz svētkiem, piemēram, decembrī, kad cilvēkiem mazāk naudas, arī mācīties nāca mazāk. Tagad visu gadu darba pietiek,” stāsta J.Sniedzāns. Viņš uzskata, ja mācās sev, tad tomēr mācīties braukt labāk ir tad, kad ceļi ir arī slideni, jo tas dod kaut kādus pamatus.
“Ziemā instruktors izstāsta, kā ar slideno ceļu tikt galā. Teorētiski jau kursants zina, kas jādara, ka jābrauc prātīgi, bet praksē ir citādāk. Ja braukt mācās vasarā, bet ziemā trāpās slidens ceļš, tad tā ir jaunā autovadītāja pirmā pieredze. Cerams, sapratīs, ka jāuzmanās,” norāda V.Zvirgzdiņš un piebilst, ka Gulbenē lielākās problēmas kursantiem rada krustojumi, kur galvenais ceļš maina virzienu, kā arī problēmas ar “Maximas” kalniņu. Viņš arī novērojis, ka ne vienmēr puiši ir apķērīgākie autovadītāji. “Ir puiši, kuriem iet ļoti smagi, un ir meitenes, kurām ir ļoti labs ķēriens. Jā, daudzi ar tehniku ir pat ļoti “uz jūs”. Mūsu paaudze ar mopēdiem braukāja un jēdz no tehnikas, bet tagad daļa pat neizprot, kas ir sajūgs,” stāsta V.Zvirgzdiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Teoriju ar pirmo reizi nokārto gandrīz visi, ar braukšanu - grūtības

Kategorijas