Tēti, brāli, krusttēv – izlasi!

2020. gada 27. novembris 00:00

“Izgāju no ārsta kabineta un sāku raudāt,” Agris Freibergs stāsta par emocijām, izdzirdot diagnozi - prostatas vēzis. Pēc statistikas datiem ar to Latvijā katru gadu sastopas aptuveni tūkstotis vīriešu. Lai rosinātu veikt pārbaudes, novembrī tradicionāli notiek kampaņas un pasākumi prostatas veselībai.

Bez simptomiem
To, ka sirgst ar prostatas vēzi, Agris nejauši uzzināja pirms diviem gadiem. “Aizvedu savu vecāko dēlu pie ģimenes ārsta, jo vajadzēja atzinumu pirms sporta nometnes. Tā kā pats sen nebiju bijis vizītē, dakteris ieteica nodot asins analīzes. Man tuvojās piecdesmit gadu slieksnis, tāpēc nosūtīja arī uz PSA pārbaudi,” viņš stāsta.
PSA jeb prostatas specifiskais antigēns ir proteīns, ko ražo prostata. Ja tā līmenis ir paaugstināts, iespējams, cilvēkam ir prostatas vēzis. Taču iemesli var būt arī citi, stāsta radioķirurģijas centra “Sigulda” vadošais speciālists prostatas vēža un metastātiska vēža radioķirurģijā Māris Mežeckis. Iemesli var būt vēl citi, piemēram, akūts vai hronisks prostatīts, taču noteikti nepieciešams veikt papildu izmeklējumus.
Kad analīzes Agrim uzrādīja paaugstinātu PSA līmeni, viņš saņēma nosūtījumu pie urologa un uz papildizmeklējumiem – bija nepieciešams veikt sonogrāfiju un biopsiju. Atklājās, ka audzējs jau ir otrajā stadijā un nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, pēc tam – staru terapija. “Tas man bija šoks!” viņš atzīst. Nekādu simptomu iepriekš nebija.
Divu gadu laikā Agris sasniedzis savu mērķi - tagad PSA līmenis asinīs ir nulle. Pārbaudes viņš veic reizi divos mēnešos un mainījis dzīvesveidu. Prostatas vēža slimniekiem nav ieteicams uzturā lietot, piemēram, sarkano cūkgaļu.

Nevajag krist panikā!
Prostatas vēža agrīnās stadijās nav nekādu sūdzību - tur arī slēpjas bīstamība, apstiprina M.Mežeckis. Lai laikus atklātu diagnozi, vīriešiem pirmo reizi PSA līmeni rekomendē noteikt 45 gadu vecumā un atkarībā no tā sākotnējā lieluma atkārtot analīzes reizi gadā vai reizi četros gados. Nozīmējumu var saņemt pie ģimenes ārsta vai urologa. Tā kā šis ir audzējs, kura iemesls var būt arī ģenētiskā iedzimtība, īpaši rūpīgi pret pārbaudēm vajadzētu attiekties vīriešiem, kuru tuviem radiniekiem pa tēva līniju tas jau konstatēts.
Ja PSA līmenis ir paaugstināts, diagnostikai pirms biopsijas var izmantot biomedicīnas testus, par aktualitātēm nozarē stāsta M.Mežeckis. Ar to palīdzību iespējams prognozēt ne tikai to, ka audzējs prostatas audos ir, bet arī to, vai vēzis ir agresīvs. Ja tests uzrāda augstu varbūtību konstatēt agresīvu audzēju, noteikti jāveic biopsija. Diagnostiku un ārstēšanu veic urologs.
“Ceru, ka arvien vairāk speciālistu strādās pie tā, lai šo testu popularizētu,” piebilst ārsts. “Lai gan biomedicīnas testus iesaka gan Eiropas, gan ASV vadlīnijas, patlaban Latvijā tie vēl nav plaši izplatīti. Pie manis var vērsties gan pacienti, kuriem tests nepieciešams, gan speciālisti un klīnikas, kas vēlas to ieviest savā ikdienas praksē.”
Taču, izdzirdot diagnozi “prostatas vēzis”, uzreiz nevajadzētu krist panikā. Tas nekādā gadījumā nav nāves spriedums. M.Mežeckis stāsta, ka prostatas vēzis ir viens no retajiem audzējiem, kuru noteiktās situācijās nevajag ārstēt uzreiz, piemēram, gadījumā, ja tas nav agresīvs, progresē ļoti lēni un ir zems risks, ka organismā var veidoties metastāzes. Taču tas arī nenozīmē, ka par slimību var aizmirst, – pārbaudes turpmāk vajadzēs veikt regulāri.

Uztrauc blaknes un sekas
Ja tomēr speciālists uzskata, ka nepieciešams veikt ārstēšanu, M.Mežeckis iesaka izskatīt dažādus variantus. “Urologu vadlīnijas rekomendē pacientam iepazīsties ar visām iespējamajām ārstēšanas metodēm, konsultēties par katras plusiem, mīnusiem, blaknēm, komplikācijām, dzīves kvalitāti pēc terapijas. Tikai pēc tam var izdarīt izvēli,” viņš skaidro. Agrīna prostatas audzēja terapijas efektivitāte dažādām metodēm ir ļoti līdzīga, līdz ar to svarīgs faktors lēmuma pieņemšanā var būt informācija par dzīves kvalitāti pēc ārstēšanas.
Viena no saudzīgākajām ir staru terapijas apakšmetode radioķirurģija, ko veic Siguldā. Agresīvāku audzēju gadījumā papildus klasiskajai staru terapijai labāku rezultātu nodrošina brahiterapija. Tā ir vēža ārstēšana ar radioaktīvu elementu ievadīšanu audzēja audos. Patlaban Latvijā šī metode nav pieejama, taču ar to strādā kaimiņvalstīs. “Esmu nodibinājis kontaktus ar Lietuvas kolēģiem un pacientiem labprāt palīdzēšu ārstēšanu saņemt tur,” informē M.Mežeckis.
Runājot par blaknēm, ārsts zina teikt, ka pacientus visvairāk biedē urīna nesaturēšana pēc ķirurģiskas ārstēšanas. “Pēc operācijas tā ir daudziem, bet lielākajai daļai, vingrinot starpenes muskuļus, izdodas saturēšanu nodrošināt. Paliekošas sekas ir tikai mazākajai daļai,” viņš stāsta. Laparoskopijai un robotizētajai ķirurģijai paliekošas blakusparādības rodas aptuveni 10 līdz 20 procentos gadījumu. Savukārt pēc staru terapijas un radioķirurģijas nenovēro urīna nesaturēšanu, bet var būt kairinājums urīnpūslim un taisnajai zarnai. Tas nozīmē, ka biežāk un straujāk rodas vajadzība apmeklēt labierīcības. Pēc radioķirurģijas blaknes parasti pāriet viena līdz trīs mēnešu laikā.

Biedē tas, ko nezina
Kā līdzcilvēki var atbalstīt slimnieku? Ārsts iesaka palīdzēt ievākt informāciju gan par audzēju, gan tā ārstēšanas metodēm. “Lielās slimnīcās, kur ir milzīgs skaits pacientu, dakterim ir desmit, piecpadsmit minūtes, ko atvēlēt vienam cilvēkam. Ikdienas rutīnā nesanāk sniegt ļoti detalizētu informāciju gan par ķirurģiju, gan staru terapiju,” zina teikt M.Mežeckis. Ziņas viņš iesaka meklēt gan internetā, gan vēršoties pie citiem medicīnas speciālistiem. “Biedē jau tas, ko nezina. Vairāk iegūstot informāciju, mazinās bailes par vienu vai otru manipulāciju.”
Arī A.Freibergs, pirms diviem gadiem uzzinot diagnozi, izjuta informācijas trūkumu par prostatas vēzi un tā ārstēšanu. Tieši šī iemesla dēļ viņš kļuva par “Dzīvības koka” mentoru. Tas nozīmē dalīšanos pieredzē un zināšanās par analīžu veikšanu, ārstēšanas procesu, pēcoperācijas periodu, fizioterapiju. “Pārsvarā sarunas norit kā “čomam ar čomu”,” viņš iedrošina vīriešus. Pirms COVID-19 krīzes mēnesī iespēju izmantoja vidēji divi, trīs cilvēki, tagad pacienti kļuvuši kūtrāki.
Gatavību būt līdzās slimniekam ārstēšanās procesā pauž arī fonds “Movember Latvija”. Tas oficiāli dibināts pirms diviem gadiem, lai gan aktivitātes organizē jau divreiz ilgāk. Runājot par kustības izveides iemesliem, fonda vadītājs Helmuts Bēķis teic, ka viņam nav tradicionālā stāsta par paša pieredzi. “Pirmoreiz ievēroju – kaut kas ir par ūsām. Sāku interesēties, lasīt, par ko īsti runa. Sajutu, ka gribu tajā visā kaut ko mainīt. Nu tas izaudzis līdz pacientu atbalsta organizācijai, valsts mēroga kampaņu organizēšanai un vīriešu veselības interešu aizstāvībai.”
Fondā “Movember Latvija” patlaban iesaistījušies jau četrdesmit vīrieši. Mājaslapu par prostatas vēzi pirmajās piecās dienās apmeklēja 15 tūkstoši cilvēku. Šogad novembra sākumā palaista jauna platforma “Vīru tests”. “Mēs gribam runāt ar vīrieti, nevis par vīrieti,” H.Bēķis stāsta, ka tieši tādēļ informācija veidota maksimāli vienkāršā stilā. Vietnes struktūra veidota tā, lai atbilstoši vecumam varētu noskaidrot savus veselības riskus. Turpat atrodams špikeris, pēc kura sagatavoties sarunai ar ārstu - ko pajautāt, vieta atbilžu piefiksēšanai. Tuvākā pusgada laikā informāciju mājaslapā vēl papildinās.
“Brīdī, kad runājam par vīrieti, runājam par kaut kādu Kaliforniju, kur liela daļa nekad neesam bijuši. Ikdienas saskarsmē mēs nevienu taču tā nesaucam! Tēti saucam par tēti, brāli saucam par brāli, krusttēvu par krusttēvu vai arī jebkuru citu vīrieti saucam vienkārši vārdā. Un, ja runājam šādā formā, mēs to ņemam personīgi,” uz pārdomām rosina H.Bēķis.

Prostatas vēzis
◆ Galvenais riska faktors ir ģenētiskā iedzimtība. Ja pa vīriešu kārtas radinieku līniju ir bijusi negatīvā iedzimtība, profilaktiskos izmeklējumus iesaka veikt no 40 gadu vecuma. Pārējos gadījumos pārbaudes regulāri jāveic no 45 gadu vecuma.
◆ Sūdzības iepriekš bieži vien nenovēro. Tās parādās gadījumos, ja audzējs atrodas tuvāk urīnizvadkanālam, kas rada grūtības urinēt. Kaulu metastāžu gadījumā tajos var būt jūtamas sāpes.
◆ Norīkojumu uz PSA līmeņa pārbaudi var palūgt ģimenes ārstam vai urologam. Tās cena ir 1,42 eiro. Ja norīkojuma nav, maksa ir aptuveni
7 eiro.
◆ Informāciju par iespējām saņemt labāko ārstēšanu Baltijā var meklēt interneta vietnē “Balticoncologycentre.eu”.
◆ Lai sazinātos ar biedrības “Dzīvības koks” mentoru, pacienti aicināti zvanīt uz organizācijas centrālo tālruņa numuru 67625339 vai rakstīt uz e-pastu “dzīvibaskoks@dzivibaskoks.lv” un atstāt savas koordinātes. Pēc tam mentors brīvā brīdī sazināsies un izstāstīs interesējošo informāciju.
◆ Vairāk informācijas par vīriešu veselību var atrast arī platformā “Virutests.lv” un “Movemberlatvija.lv”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tēti, brāli, krusttēv – izlasi!

Kategorijas