Vai caur tehnoloģijām var iemācīties tikpat labi?

2020. gada 27. novembris 00:00

Kāds lasītājs uzdod jautājumu, kā attālinātās mācīšanās laikā nezaudēt spēju koncentrēties uz uzdevumu izpildi tikpat kvalitatīvi, kā mācoties klātienē? Atbildi sniedz Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore un vadošā pētniece Linda Daniela.
Šajā tehnoloģiju mācīšanās procesā noteikti ir mainījusies cilvēka spēja fokusēt uzmanību. “Nereti tiek pieņemts, ka tehnoloģijas ir interesantas, tāpēc skolēni izmantos šo interesi, lai apgūtu jaunas zināšanas un spētu radīt jaunas idejas. Interesants mācību process noteikti var būt virzītājspēks, tomēr šī interese var ietekmēt arī spēju fokusēt uzmanību. Ja skolēns darbojas ar kādu uzdevumu un fokusē uz to visu savu uzmanību, lai šo uzdevumu atrisinātu, un rezultātā tas arī tiek atrisināts, tas rada gandarījumu par paveikto. Tā pamazām attīstās motivācija mācīties un sasniegt vairāk. Tomēr, ja uzdotais uzdevums ir sarežģīts un prasa lielu kognitīvo slodzi, tad skolēns var gan intensīvāk strādāt, lai tiktu pie atbildes, bet viņš var arī nolemt, ka tas ir pārāk sarežģīti un sākt meklēt jaunus interesantus impulsus, kas piesaistīs viņa uzmanību,” skaidro L.Daniela. Viņa norāda, ka šajā attālinātās mācīšanās laikā būtiski ir domāt ne tikai par vecumam un noteiktiem sasniedzamiem mērķiem atbilstošiem uzdevumiem, bet arī par to, kā “dizainēt” uzdevumus, kurus skolēns veic ar tehnoloģiju starpniecību.
“Lai tas varētu notikt, pedagogu uzdevums ir nodrošināt, ka mācīšanās procesā skolēniem nav jāsaskaras ar liela apjomu nesvarīgas informācijas, daudz sīku detaļu, haotisku informācijas izkārtojumu, jo tas var novērst skolēnu uzmanību no būtiskā, radīt lieku slodzi un tādā gadījumā jaunu zināšanu apguve varētu būt apgrūtināta. Svarīga ir skolotāju digitāli pedagoģiskā kompetence,” uzsver pētniece. Daudz tiek runāts par to, ka tehnoloģijas rada daudz jaunu iespēju. L.Daniela secina, ka zināšanas par tehnoloģijām ir būtiskas gan pedagogiem, gan pašiem skolēniem.
“Ir arī daudz apgalvojumu, ka tehnoloģijas pašas par sevi nav radījušas jaunus negaidītus pavērsienus izglītībā. Tātad skolotāji ir tie, kas plāno un organizē šādu mācīšanos. Lai to darītu, ir nepieciešamas gan noteiktas zināšanas par tehnoloģiju mācību procesa pedagoģiskajām likumsakarībām, gan arī noteiktas prasmes izmantot tehnoloģijas un digitālos mācību līdzekļus. Tas pats attiecas arī uz skolēniem un viņu zināšanām un prasmēm izmantot tehnoloģijas un digitālos mācību līdzekļus. Ja šādu zināšanu nav, tad tehnoloģiju iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, jo veidojas negatīva attieksme pret tām,” skaidro pētniece. Būtiski ir saredzēt uztvertā noderīgumu un uztvertā lietošanas vieglumu. Lai skolēni procesā būtu ieguvēji, pedagogiem ir jādomā, kā virzīt skolēnu, kad viņš mācās attālināti, kā organizēt informācijas plūsmu, lai neradītu nevajadzīgu kognitīvo slodzi. “Ir jānodrošina, ka skolēni atceras informāciju, saprot šis informācijas jēgu, spēj to izmantot, analizēt notiekošos procesus, novērtēt tos un radīt kaut ko jaunu. Kopumā šis ir loģisks mācīšanās process, kur skolotāji pamazām soli pa solītim sekmē šo domāšanas procesu attīstību,” iedrošina L.Daniela.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai caur tehnoloģijām var iemācīties tikpat labi?

Kategorijas