Jo dubļaināka trase, jo tā labāka

2020. gada 1. decembris 00:00

1334

Ekstrēma braukšana un milzu adrenalīns saista dzīvesbiedrus Ilmāru un Baibu Lubiņus no Lejasciema.
Ilmāru tehnika ir saistījusi jau kopš bērnības. Vairākus gadus viņam kopā ar draugu Sandi Putniņu patika braukt ar motociklu piedzīvojumu enduro diciplīnā. “Tad Sandis pārgāja uz kvadricikliem, un es arī automātiski kā piekabe viņam atnācu līdzi,” smejas Ilmārs, kurš ar kvadriciklu bezceļu sacensībās brauc piecus gadus. “Vai labāk braukt uz divām vai četrām riepām? Katram savs pluss, savs mīnuss, sava odziņa, sava garša,” ir pārliecinājies Ilmārs.

Sacensību garša un cīņa ar sevi
Viņš uzsver, ka brauciens ar kvadriciklu ir adrenalīns, sacensību garša, cīņa ar sevi, ar pārējiem. “Tas ir kā jebkurās sacensībās. Sajust sacensību, sajust un pārspēt pretinieku. Esmu sajutis arī godalgoto vietu garšu. Ja teiktu, ka gribu tikai pavizināties, es melotu. Protams, ka gribas izcīnīt vietu, jo tad, kad izsauc, lai godinātu, ir patīkama sajūta,” atzīst Ilmārs.
Kvadricikls un dubļu sacensības ir ienākušas arī Ilmāra sievas Baibas ikdienā, un svarīga loma bija tieši dzīvesbiedram, kurš ne tikai pats iemīlējis šo sporta veidu, bet aizrāvis arī sievu. “Viņa brauca man līdzi uz sacensībām, ļoti atbalstīja un juta man līdzi. Un es izdarīju muļķību, pajautājot, vai pati grib braukt. Domāju, ka nepiekritīs, bet viņa piekrita! Protams, ka tāpat kā sievai par mani ir bail sacensību laikā, tāpat arī man ir bail par viņu. Bet, ja dzīve nespēj dot kaut kādas emocijas, pārdzīvojumu, tad tas nav labākais. Kāpēc tad mēs kaut ko darām? Mēs taču darām, lai tas sniegtu emocijas. Emocijas ļauj baudīt dzīvi!” uzsver Ilmārs.
Arī Baiba atzīst, ka, redzot vīru trasē, izjūt bailes. “Ir atsevišķi momenti, kad sacensību dalībnieks nokrīt vai dubļos pārmet salto un ir zem dubļiem, tajā mirklī nezini, ko domāt – izlīdīs, neizlīdīs,” stāsta Baiba.

Izdzīvo pamatīgu lampu drudzi
Baiba šogad aizvadīja pirmās bezceļu sacensības “Dīķsalās”, un āķis ir lūpā. “Man patīk ātrums un ļoti patīk braukt ar mašīnu! Reizēm jau jūtu, ka braucu pārāk ātri. Savukārt ar motociklu man nepatīk braukt. Man ar riteni ir problēmas taisni nobraukt, kur nu vēl ar motociklu! Kvadriciklam ir četri riteņi, tomēr ir stabilitāte,” smaidot saka Baiba un piebilst, ka, braucot ar kvadriciklu, nav noteikumu. “Var braukt pa mežu, un, kā man vīrs teica - tie ir metāla gabali: ieskriesi kokā, tas nekas, pa celmiem brauc droši, jo tas ir kvadricikls. Un man iepatikās! Protams, līdz tam, kā brauc vīrieši, man vēl tālu, jo viņi jau diendienā trenējas. Es izbraucu ar kvadriciklu dažas reizes pirms sacensībām, un tas arī bija viss. Savās pirmajās sacensībās man svarīga bija nevis vieta, bet gan izbraukt visu trasi un parādīt vīriešiem, ka es varu. Tā kā esmu neliela auguma, sacensību laikā neredzēju priekšā celmu un apgāzu kvadriciklu otrādi, uzgāžot sev virsū. Skatītāji pieskrēja, novilka to nost, un es turpināju braukt tālāk,” pirmo sacensību pieredzi stāsta Baiba.
Ja Baiba pirms sacensībām neizjūt spriedzi, tad citādāk ir ar Ilmāru, kurš izdzīvo pamatīgu lampu drudzi. “Sieva zina, ka man labāk klāt neiet. Kāpēc satraucos? Gribas, lai būtu labāk, tāpēc domās pārdomāju trasi, mēģinu atcerēties līkumus, plānoju, kā labāk braukt, “raut” startu vai tomēr ne, varbūt labāk iepalikt un tad iedzīt. To visu domājot, satraukums ir,” neslēpj Ilmārs. Katra trase ir citādāka, viņam tīkamākās ir tās, kur daudz dubļu. “Jo dubļaināka - jo labāk, jo smagāka - jo labāka. Dubļos jau jāsāk domāt, kur braukt, ar kādu ātrumu braukt. Visgrūtāk braukt, ja ir putekļi. Lai arī ātrums trasē nav ļoti liels, tie tāpat ļoti paaugstina bīstamību, jo neredzi, kas brauc priekšā, bet gāzi jau tāpēc neviens neatlaiž,” skaidro Ilmārs.
Abi ar sievu viņi smej - ja citi maksā daudz naudas par SPA dubļu procedūrām, tad viņiem trasē dubļu netrūkst tāpat. “Mums tas jau ir ietverts dalības maksā,” abi joko.
Gan Ilmārs, gan Baiba ir gatavi cīnīties arī jaunajā sezonā. Ilmārs mājās rudenī un ziemā piestrādā pie savas fiziskās sagatavotības. “Ir svaru stieņi, un es strādāju. Uz nākamo sezonu plāns ir braukt, braukt un braukt,” saka Ilmārs. Sieva piebilst, ka sakarā ar
COVID-19 krīzi vēl nav zināms, kā būs, bet, ja nākamgad būs sacensības, viņa noteikti piedalīsies.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jo dubļaināka trase, jo tā labāka

Kategorijas