Vidējā statistiskā alga un realitāte Gulbenes novadā

2020. gada 4. decembris 00:00

4422

Vidējā statistiskā alga un realitāte Gulbenes novadā

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šogad vidējā darba samaksa Gulbenes novadā nav bijusi nemaz tik maza, ņemot vērā svārstīgo ekonomisko situāciju saistībā ar diviem COVID-19 pandēmijas viļņiem.
Ar 1.janvāri valstī minimālās mēnešalgas apmērs no šobrīd spēkā esošajiem 430 eiro pirms nodokļu nomaksas tiek palielināts līdz 500 eiro. Latvijā kopumā šogad 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada 3.ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu palielinājās par 5,9 procentiem - 64 eiro, sasniedzot 1147 eiro, liecina CSP dati. Vidējais atalgojums samazinās transporta un uzglabāšanas, izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, taču palielinās finanšu un apdrošināšanas nozarē.
Kamēr Gulbenes novadā mazo bodīšu turētāji, ēstuvju, frizētavu un citu pakalpojumu jomas darbinieki ir neziņā, cik ilgi vēl spēs izturēt krīzi, citiem veicas itin labi. “Cilvēki pērk būvmateriālus, remontē mājas un dzīvokļus kā traki,” “Dzirkstelei” saka gulbenietis, kurš privāti nodarbojas ar remontiem, tomēr vēlējās būt anonīms, jo strādājot neoficiāli.

Algu palielināšana pašvaldībā – greizsirdīgi vērtēta
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka – pašvaldības teritorijā arī šobrīd krīze neietekmē celtniecības, mežizstrādes, kokapstrādes nozari. Arī atsevišķos mazajos biznesos veicoties visai labi, piemēram, tiem, kuri šuj sejas maskas. Taču apstāšanās ir notikusi tūrismā, kultūras dzīvē. Tomēr, ja tie ir pašvaldības darbinieki, viņi izturēs krīzi un bez ienākumiem nepaliks.
Pārējie iedzīvotāji visai greizsirdīgi raugās uz pašvaldības darbinieku privileģēto stāvokli un to, ka nākamgad viņiem vēl tiks palielinātas algas. “Stāmerienā ir divi klubi. Abi dīkstāvē. Kāpēc to darbiniekiem pašvaldība maksā algas ne par ko? Un tūlīt vēl arī tās palielinās, bet privātajā sektorā strādājošie kuļas, kā var,” “Dzirkstelei” saka kāda stāmereniete, kura vēlas būt anonīma.
Ilze Mezīte, kura ir Gulbenes novada deputāte un veterinārārste, saka - netic statistikas datiem, ka Gulbenes novadā privātajā sektorā šogad algas ir lielākas nekā tās, kas tiek maksātas pašvaldības darbiniekiem. “Nezinu, kam tās algas vispār ir tik lielas. Zinu, ka visur privātajā sektorā tiek maksāta minimālā alga vai nedaudz lielāka par minimālo. Ja tās algas būtu tik tiešām lielas, lauksaimniecībā būtu viegli atrast strādniekus. Bet tā nav!” saka I.Mezīte.
Šobrīd, COVID-19 krīzes laikā, viņai kā deputātei pilnīgi nepieņemami ir tas, ka pašvaldībā tomēr (ar deputātu vairākuma akceptu) nākamgad palielinās algas ne tikai viszemāk atalgotajiem, bet arī tiem, kuriem jau šobrīd algas ir lielas. I.Mezīte saka – kā varēja ko tādu lemt tagad, kad pašvaldībā daudzi strādā attālināti un nevar pat īsti saprast, ko viņi dara? Un tajā pašā laikā privātajā sektorā cilvēki strādā par minimālo algu katru dienu un to nedara attālināti - akcentē I.Mezīte. Viņa vaicā - vai šīs divas situācijas vispār ir salīdzināmas?
“Lai pašvaldībā palielinātu algas visiem, papildus budžetā jāatrod gandrīz miljons eiro. Tas nozīmē, ka novada attīstībai vispār nebūs naudas? Ir taču zināms, ka nākamgad pašvaldības budžets jau tā būs mazāks, nekā šogad bija. Sadalām naudu algām un vispār neko nedarām?” prāto deputāte.
Un tajā pašā laikā viszemāk atalgotie darbinieki pašvaldībā joprojām tiek zemu vērtēti. Tāds iespaids I.Mezītei ir radies attiecībā pret apkopējiem, kuri strādā administrācijas ēkā. Deputāte uzskata, ka, iespējams, “tie, kas kabinetos sēž, ir klīrīgi: ierauga putekli un ir pasaules gals klāt”. Deputāte domā, ka pašvaldībā katrs pats varētu mazgāt savu kabinetu. Nekas briesmīgs tas nebūtu, un arī attieksme tad būtu cita. Savukārt apkopējam būtu jāmazgā tikai koplietošanas telpas – gaiteņi, zāles, labierīcību vietas.

Šobrīd piecos darbos, bet sapņo par ārzemēm
Šā sarunbiedra identitāti “Dzirkstele” neatklāj. Cilvēks diendienā kā sētnieks Gulbenē raujas piecos darbos, lai varētu samaksāt par dzīvi labiekārtotā dzīvoklī un lai katru vakaru varētu atgriezties tajā.
Pa visām darbavietām un “haltūrām” šim cilvēkam kopā mēnesī izdodas nopelnīt nedaudz vairāk par 500 eiro uz rokas. “Tik plaši dzīvot jau nevaru, kā faktiski vajadzētu. Dzīvoju, kā saka, uz veikalu akcijām. Šur tur arī pietaupu. Par centrālapkuri noteikti gribu samaksāt jau ziemas laikā, neatstājot pēcmaksājumus uz vasaru,” atzīst sarunbiedrs.
Šim cilvēkam darba diena ar slotu vasarā vai lāpstu ziemā sākas pulksten 6.00 vai pat agrāk un bieži vien vēl nebeidzas pēc pulksten 18.00. Darba devēja ir pašvaldība, privātie uzņēmēji, kā arī palīgā sauc privātpersonas. “Uz pusslodzi strādāju pašvaldībā. Tur prasības ir visaugstākās, darba apjoms - pietiekams. Tiek maksāti nodokļi, bet samaksa nav dāsna,” atklāj intervējamais.
Daudzās darbavietas iemācījušas plānot darāmo un paspēt visu noteiktā secībā. Vislabāk par darbu samaksājot veikals, kura teritoriju kopj šis cilvēks. Samaksā arī nodokļus par viņu, turklāt nodrošina arī veselības apdrošināšanu. Nākamgad jau apsolīta lielāka alga. Esot prieks par tādu darba devēju.

Ražotāji strādā, kaut jūtas “kā uz pulvermucas”
SIA “Konto” valdes loceklis Agris Koris “Dzirkstelei” saka – ir sajūta, ka jādzīvo “kā uz pulvera mucas”, jo COVID-19 tālākā izplatība ir neprognozējama. Uzņēmumā strādā 60 cilvēki, kuri ir aicināti būt apzinīgiem, lai mazinātu saslimšanas risku. A.Kora uzņēmumā visiem ir jālieto sejas aizsegi. “Tas neatvieglinās dzīvi, bet mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir jādara,” viņš saka.
Uzņēmums ir iepircis vajadzīgos individuālos aizsarglīdzekļus. Ir nodrošināts, ka strādājošie atrodas divu metru attāluma cits no cita. A.Koris saka - šajā situācijā pozitīvi ir tas, ka atrasties “Konto” cehā nozīmē gandrīz vai to pašu, ko atrasties ārā, svaigā gaisā. Tas mazina infekcijas izplatības riskus.
Tomēr A.Koris ir reālists un saprot, ka darbinieku privātos kontaktus, satikšanos ar ciemos atbraukušiem radiem vai draugiem ierobežot nav iespējams. Tas ir katra paša apziņas jautājums. Taču var notikt arī tā, ka kāds cilvēks var atnest citiem infekciju, pats to nejuzdams un nesaprazdams. Kāds var būt tālākais scenārijs “pa ķēdīti”, pat domāt negribas.
Novada lielie uzņēmēji un arī A.Koris atzīst, ka uztraukums ir pietiekami liels. Arī atbildība ir milzīga. “Ne jau velti arī valdība ir satraukusies. Lai arī citiem tā šķiet tikai sazvērestības teorija, bet atzīsim katrs sev godīgi – mēs neviens negribam saslimt. Protams, gaidām vakcīnu, bet jāsaprot, ka tas nebūs nekāds brīnumlīdzeklis, jo vakcīna ir maz izpētīta, radīta straujā tempā. Tomēr ir vismaz cerība. Galvenais – lai mēs paši ievērotu higiēnu, lai lietotu sejas maskas!” saka A.Koris.
“Konto” šobrīd strādā visi, viss ir kārtībā ar produkcijas pārdošanu. Tas nozīmē, ka darbinieki ir materiāli nodrošināti. Darbs norit divās maiņās. Vidējā alga SIA “Konto” pārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Šajā nozarē nemaz citādi nevarot būt, ja uzņēmums vēlas būt konkurētspējīgs. Līdz ar to A.Kori kā uzņēmēju absolūti nesatrauc minimālās algas palielināšana valstī ar nākamo gadu.

Ģimene ar bērniem nedod sev atlaides krīzē
Gulbeniete Sabīne Saveļjeva ir divu pirmsskolas vecuma bērnu māmiņa. Šobrīd strādā divos darbos un mēnesī uz rokas nopelna vidēji 660 eiro. Atspaids esot arī bērnu nauda, ko maksā valsts. Sabīnes dzīvesbiedrs periodiski ir ārzemēs, šobrīd viņš strādā celtniecībā Zviedrijā.
Sabīne “Dzirkstelei” saka – vīra sūtīto naudu krāj, jo vēlas pabeigt remontu savā četristabu dzīvoklī. Iepriekš krāja automašīnai, kura ir nopirkta. Automašīna ir Sabīnes ikdienas darba “instruments”.
Runājot par pārtikas krājumiem ziemai, Sabīne stāsta, ka paši visu izaudzē savā dārzā.
Ģimene visu laiku ir mobila meklēt risinājumus, ja nonāk bezizejas situācijā. Ir bijuši brīži, kad viņas vīrs bija bez darba pandēmijas pirmā viļņa laikā. Bija laiks, ka Sabīne tirgū pārdeva zivis, bet vīrs tikmēr remontēja dzīvokli. Sabīne līdztekus studēja koledžā.
Tagad viņai ir darbs sociālajā aprūpē, kas padodas un patīk. Pati saka – ja vajadzētu lielākus ienākumus, tomēr meklētu citu nodarbošanos. Padomā ir dažādi varianti. Viens no tiem – maiņu darbs Valmieras stikla šķiedras rūpnīcā. Tur esot arī kopmītnes. “Kad dzīve piespiež, tad visu ko var izdomāt,” stāsta sieviete. Sabīnei ir arī doma turpināt mācīties, iegūt jaunu kvalifikāciju, kas saistīta ar sociālo darbu.

Galvenais tagad ir nekrist panikā un izdzīvot
Ar vēlību un patiesu interesi ikvienu pircēju sagaida Agnese Rancāne, kura Gulbenē līdz šim sešas dienas nedēļā bija pārdevēja privātā lietotu preču veikalā. Tagad sestdienās veikals būs slēgts, jo tādas ir valdības jaunākās nostādnes. Viņai patīk savs darbs, un Agnese turpina to darīt arī tagad, kad COVID-19 otrā viļņa laikā veikalam ir saīsināts darbalaiks, lai gan viņa tāpēc saņem vairs tikai pusi no minimālās mēnešalgas – 215 eiro pirms nodokļu nomaksas. “Dzirkstelei” viņa saka - tiekot maksāta minimālā stundas likme. Veikalam ienākumi arī esot mazinājušies, jo pircēju plūsma ir kļuvusi mazāka. Tomēr labā ziņa ir tā, ka tiek piedāvāts izmantot atlaides pircējiem, kuri pārstāv daudzbērnu ģimenes vai kuriem ir invaliditāte. Agnese saka – saimnieks teicis, lai viņa ir iejūtīga. Ja redz, ka cilvēkam ir pavisam spiedīga dzīves situācija, bet viņš nepieder pie atlaižu saņēmēju grupas, vienalga ir jāiet pretim un jādod atlaides.
“Es redzu, kā pircēji skaita melnās kapeikas,” teic Agnese. Viņa uzskata – šodien ir svarīgi otram palīdzēt kaut vai ar labu vārdu un ne tikai ar to. Viņa stāsta, ka šobrīd vienai iztikt būtu pagrūti, bet vienalga no Gulbenes tāpēc projām nekur neskrietu. Saprotot dzīves skarbo realitāti, jau labi sen viņa no labiekārtota dzīvokļa ir pārcēlusies uz nelabiekārtotu - tā ir vieglāk norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Liels atspaids esot arī mazdārziņš, kurā viņa izaudzē visu ziemas patēriņam nepieciešamo. “Ja pagrabā ir kartupeļi, ja pieliekamajā ir gurķi burkās, ziemu var pārlaist,” saka Agnese. Mazdārziņš viņai esot palīdzējis izdzīvot vienmēr, kad tika piedzīvoti finansiāli grūti laiki.
Agnese ir pētījusi, vai COVID-19 krīzes laikā viņa var pretendēt uz finanšu atbalstu no valsts. “Diemžēl tādiem kā es šajā situācijā pabalsts no valsts nepienākas. Es neiekļaujos nosacījumos, lai pieteiktos uz dotāciju. Līdz ar to es un firmas veikals, kurā strādāju, izdzīvojam, kā paši varam,” viņa saka.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2020

Fakti

Mēneša vidējā darba samaksa Gulbenes novadā 2020.gadā

1.ceturksnī:
◆ sabiedriskajā sektorā - 755 eiro (pirms nodokļu nomaksas);
◆ pašvaldības struktūrās - 751 eiro;
◆ privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu virs 50 cilvēkiem - 1044 eiro;

2.ceturksnī:
◆ sabiedriskajā sektorā - 691 eiro;
◆ pašvaldības struktūrās – 682;
◆ privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu virs 50 cilvēkiem - 992 eiro;

3.ceturksnī:
◆ sabiedriskajā sektorā - 685 eiro;
◆ pašvaldības struktūrās - 676 eiro;
◆ privātā sektora komersanti ar nodarbināto skaitu virs 50 cilvēkiem - 1105 eiro.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vidējā statistiskā alga un realitāte Gulbenes novadā

Kategorijas