Dzirkstele.lv ARHĪVS

Strauji palielinās vilku populācija

Gatis Bogdanovs

2020. gada 4. decembris 00:00

558
Strauji palielinās vilku populācija

Šajā medību sezonā, kas ilgst no šā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, ir izrādījušās ļoti veiksmīgas plēsīgo dzīvnieku vilku medības. Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā, kurā atrodas arī Gulbenes novads, šobrīd kopumā ir nomedīti jau 32 pelēči - 19 tēviņi un 13 mātītes.
Visvairāk - 12 - vilku ir nomedīts Gulbenes novadā, Alūksnes novadā - 8, Smiltenes novadā - 7, Apes novadā - 5 vilki. Lielākā daļa bijuši jaunāki par gadu, tomēr visu nomedīto vilku aptuvenais kopējais svars tuvojas tonnai.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš “Dzirkstelei” skaidro, ka pēc mednieku un daudzu iedzīvotāju stāstītā šogad biežāk nekā citus gadus ir redzēti vilki. Tie ir gan vientuļi īpatņi, gan vilku bari, kuros ir pat desmit šīs sugas pārstāvji.

Vilku postījumi palielinās
“Vilku populācija gan mūsu teritorijā, gan Latvijā kopumā manāmi palielinās. To jau varēja spriest pēc tā, ka šogad jau septiņas reizes mums ir nācies braukt konstatēt vilku postījumus saimniecībās, kurās ir aitas. Iepriekšējos gados šādi izsaukumi ir bijuši tikai divas trīs reizes. Jāņem vērā, ka tie ir tikai oficiāli pieteiktie gadījumi, un pieļauju, ka ir vēl vairāki, par kuriem nav ziņots. Arī valstī kopumā pēdējos gados, un īpaši šogad, šie postījumi ir trīskāršojušies. Tomēr pašlaik nomedījamo vilku limits Latvijā ir 280, no kuriem provizoriski jau ir nomedīti 240 īpatņi. Domāju, ka ir pienācis laiks šos limitus pārskatīt. Jāteic, ka visi vilki ir nomedīti “melnajā pēdā”, jo sniega vēl nav bijis, un principā tas medniekiem apgrūtina vilku atrašanu un medības uz konkrētu dzīvnieku. Vilki ir nomedīti individuālajās medībās uz gaidi, daži arī dzinējmedībās, bet ir arī tādi, kurus mednieki ieguvuši negaidīti, medījot pavisam citus dzīvniekus. Tas liecina par vilku lielo daudzumu mūsu teritorijās, un atliek vien uzkrist sniegam, lai šis limits ātri vien beigtos,” saka L.Kļaviņš.
Medniekiem, redzot vilka vai lūša pēdas, tās ir jānofotografē un par to atrašanās vietu un skaitu jānosūta informācija Valsts meža dienestam.
L.Kļaviņš lūdz zemniekus un viensētu īpašniekus, kuriem ir nokostas vai sakostas aitas, par to ziņot savā mežniecībā. Tas nepieciešams postījumu statistikai, kā arī lai kodumu vietās varētu paņemt siekalu paraugus, kas apliecinātu, ka patiešām vainīgi ir vilki.

Puscentneru smags pelēcis
Nomedījot vilku, medniekiem jāatskaitās arī par konkrētā īpatņa svaru. Ieteicams būtu to nosvērt, taču, ja nav tādas iespējas, tad jānosaka tā aptuvenais svars.
Vienu no smagākajām trofejām šosezon izdevies iegūt lejasciemietim Jānim Naglim. Viņš laikrakstam stāsta, ka 49 kilogramus smago vilku tēviņu viņam izdevies nomedīt gaides medībās ar piebarošanu. “Vajadzēja tikai dažas dienas, lai vilks atrastu viņam atstāto barību. Tas bija vienkārši. Kad sapratu, ka tur ir pabijis vilks, tās pašas dienas vakarā devos gaides medībās, kuras arī izrādījās veiksmīgas. Ieguvu tiešām iespaidīga izmēra vilku!” saka J.Naglis.

Divās dienās divi vilki
Pagājušās nedēļas nogalē pa vienam vilkam nomedīts Stradu un Litenes pagastā.
Litenietis Jurijs Prokofjevs stāsta, ka savu trofeju ieguvis individuālās medībās. Lai gan šoreiz jāsamierinās ar vienu vilku, tajā vakarā redzēts vesels bars, kurā bijuši seši šīs sugas pārstāvji.
Savukārt gulbenietis Arnis Baldonis pie trofejas tika dzinējmedībās, kad “Ievugravas” kolektīvs nemaz necerēja uz šādu trofeju. Stradu pagasta mežu masīvos mednieki cerēja tikt pie kāda aļņa, taču tā vietā tika pie vēl vērtīgākas trofejas. Netipiski bija tas, ka vilks šoreiz tika nomedīts nevis kvartālā, kuru bija ielenkuši mednieki, bet gan blakuskvartālā. Zvēru dzīšanas laikā vilks klusītēm pielavījās A.Baldonim no muguras, un mednieks savu izdevību garām nepalaida.