Jaunais normālais tūrismā

2020. gada 4. decembris 00:00

Ēriks Lingebērziņš: “Atgriežamies pie ceļošanas pirmsākumiem, kur daudz nopietnāka motivācija ir izziņa nevis izklaide.”

Cilvēki visos laikos gribējuši ceļot, iepazīt jaunus apvāršņus, un šī vēlme nezudīs arī pēc pandēmijas ieviestajām korekcijām. Taču tā mainīsies. Tūrisms šodien ir stāsts par atšķirīgu produktu radīšanu un dažādiem veidiem, kā tos pasniegt. Vai un kā nākotnē ceļosim, vai jaunajā, normālajā tūrismā Latvijai kā tūrisma galamērķim būs īpaša vieta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta organizētajā vebinārā “Jaunais normālais tūrismā” stāstīja biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.

Tūrisma nozare kopumā turpina pastāvēt un būs arī nākotnē, norāda profesors, taču mums jāsāk rēķināties ar jēdzienu “jaunais normālais tūrismā”, proti, kāda šajā nozarē ir jaunā realitāte un kāda ir situācija, raugoties ar nozares galvenā klienta – tūrista – acīm.

Atpakaļ ierindā – kad?

“Pašreizējā pandēmijas situācija maina un turpinās mainīt to, kāda ir tūristu uzvedība, motivācija ceļot, kā notiek lēmumu pieņemšana, ko uzņēmēji un tūrisma galamērķi var plānot saskaņā ar tūrista uzvedību. To, kāds būs tūrisms un tūrists, ieraudzīsim tuvākajā laikā, tādēļ pašlaik varam modelēt dažādus scenārijus un izstrādāt iespējamos risinājumus,” stāsta Ē. Lingebērziņš.

Aplūkojot trīs lielākos nozares sektorus - izmitināšana, ēdināšanas pakalpojumi, ceļojumu aģentūru un operatoru uzņēmējdarbība -, rādītāji liecina par ievērojamu kritumu salīdzinājumā ar 2019. gada vasaru.

“Ekonomikas ministrija prognozē, ka “Covid-19” iespaidā ekonomiskie rādītāji šogad samazināsies, un tikai 2022. gadā tiek prognozēts sasniegt 2019. gada līmeni, kas tā varētu būt arī tūrisma nozarē,” vērtē profesors.

Četri scenāriji

Ir iezīmējušies četri scenāriji, kā attīstīsies situācija tūrisma nozarē, un kāds būs postpandēmijas ceļošanas atjaunošanās plāns. “Pirmais scenārijs, ka 2021. gadā atgriežamies komfortablā un zināmā situācijā, taču šis scenārijs tiek uzskatīts par naivu. Otrais paredz, ka masu tūrisms, kādu mēs to zinām un kāds ir veidojies 20. gadsimta otrajā pusē, ir beidzies uz visiem laikiem, akcentējot, ka tūrismam fundamentāli jāmainās savā piedāvājumā un organizēšanā. Trešais - situācijā, kur ceļotāju uzvedība atgriežas iepriekšējā normālībā, ceļošana joprojām ir vērienīga un intensīva arī jauno ierobežojumu kontekstā. Savukārt ceturtais scenārijs, kas pagaidām mums vēl šķiet nesaprotams, ir “ceļošana pārvēršas no atomiem uz bitiem,”. Tas nozīmē, ka fiziska pārvietošanās, emociju un pieredzes gūšana, kādu mēs to pazinām līdz šim, iespējams, ir beigusies, sākoties digitālajai ceļošanai,” prognozē Ē. Lingebērziņš.

Modē jaunatklāšana

Nozari priecē, ka vietējā tūrismā šovasar piedzīvots radošs uzplaukums. “Katram reģionālam tūrisma galamērķim šobrīd lielākais uzdevums ir panākt to kā ceļošanas nostaļģiju vai jaunatklāšanu, kādu mēs šovasar pieredzējām, klausoties, kur pabijuši radi, draugi un paziņas, un, lasot ierakstus masu medijos, pārvērst ilgstošos ekonomiskos ieguvumos. Jādomā, kā panākt, lai tie produkti, pakalpojumi, ko mēs šajā vasarā pirmo reizi atklājām, kļūtu par impulsu vietējā tūrisma dinamiskai izaugsmei arī ilgākā laika periodā un tad, kad būs iespējama starptautiskā ceļošana,” saka profesors.

Vai ceļot ir kauns?

Bet kāda ir tūrista loma šajā stāstā un kā esošā situācija mainījusi patērētāju? “Ir radīta vide, kurā tūrisms ļoti bieži tiek padarīts par kaut ko sliktu. Mēs esam pamanījušies publiskajā telpā sākt kaunināt tos, kuri izvēlas ceļot, pēkšņi mainot noskaņojumu par tūrismu kopumā. Var lasīt bijušo aktīvo ceļotāju ierakstus par to, ka ceļošana nav vajadzīga, bet kādreiz šis cilvēks bijis liels ceļotājs. Līdz ar to viens no uzdevumiem ir nojaukt sienu, kas radusies pārprastu viedokļu rezultātā,” aicina profesors. Jaunais jēdziens nodēvēts par “travelshaming” jeb ceļošanas kaunināšanu. “Kaunināšana notiek par to, ka ceļot nav labi, un labākais ir palikt mājās. Arī tūrisma nozare ļoti nopietni attiecas pret epidemioloģisko situāciju, arī mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk tikt cauri šai situācijai un nonākt apstākļos, kuros varam darīt to, ko gribam. Ir vairāki virzieni, kādos galamērķi un tūrisma uzņēmēji varētu strādāt, lai cilvēks nonāk atpakaļ pie atziņas, ka ceļošana tomēr nav nosodāma. Vairāk nekā jebkad ir svarīga mijiedarbība, ko pavada komunikācijas nepārtrauktība. Tas, ka tūrisma nozare vairs tik aktīvi nestrādā, nenozīmē, ka nav jākomunicē ar klientiem dažādos kanālos, skaidrojot situāciju. Rosinot cilvēkus domāt par ceļošanu un aicinot rīkoties tā, lai, ceļošanai atjaunojoties, tā kļūst atbildīgāka, saturīgi pilnvērtīgāka, interesantāka un ilgtspējīgāka,” uzsver profesors.

Ceļojumi ar saturīgāku pieredzi

“Tūrisma nozarei jābūt gatavai strādāt ieslēgt/izslēgt ekonomikā, kur iespēja un ierobežojumi mainās ārkārtīgi strauji. Tas nozīmē, ka jābūt daudz elastīgākiem, taču jāsāk domāt par ceļošanu kā privilēģiju. Transporta nozare ir ievērojami cietusi, kā rezultātā piedāvājums samazināsies, un varam sagaidīt, ka ceļošanas iespēja tālajiem galamērķiem kļūs dārgāka. Tāpat nākotnē ceļotāji daudz nopietnāk domās par to, kāda ir motivācija ceļot. Iepriekšējos piecos gados pieauga īso ceļojumu skaits nedēļas nogalēs, tagad prognozē, ka gada griezumā cilvēki izvēlēsies vienu nopietnāku sapņu ceļojumu nevis vairākus nedēļas nogaļu braucienus. Šādu ceļojumu pavadīs dziļāka un saturīgāka pieredze, daudz vairāk izziņas, kultūras, iespaidu. Iespējams, Latvija ar savu kultūras un dabas piedāvājumu varēs veiksmīgi līdzdarboties jaunās realitātes radīšanā tūrismā,” savas prognozes ieskicē profesors.

Virsmērķis – droša ceļošana

Liela nozīme nākotnē būs arī tam, kā ceļošana tiks organizēta. “Eiropas Komisija ir apzinājusi četrus lielos virzienus, kā organizējams tūrisms un kādi ir galamērķu galvenie uzdevumi, lai mēs varētu veiksmīgāk atjaunot tūrisma nozari. Pāri visam ir veselības un drošības jautājums, proti, galamērķa spēja nodrošināt sevi kā drošu, pārbaudītu, uzticamu, kas ir priekšnoteikums visam pārējam. Trīs citi pīlāri – drošība un ilgtspējīga attīstība tūrismā, skaidrs redzējums par to, kā strādājam ar tūrista datiem, un tas viss nav sasniedzams bez finansiāla atbalsta uzņēmumiem,” ieskicē Ē. Lingebērziņš.

Jaunā tūrisma atslēgas vārdi būs - caurspīdīgums un elastīgums. “Caurspīdīgums uzņēmumu darbā un spēja pielāgoties situācijai, spēja būt elastīgiem gan savā starpā, īstenojot sadarbību, gan elastīgums attiecībās ar tūristu,” paskaidro lektors.

Garāk, lēnāk, dziļāk

Trešais atslēgas vārds tūrisma atjaunošanas procesā - drošumspēja jeb noturība. “Tā ir spēja, neskatoties uz dažādiem satricinājumiem un ekstremālām situācijām, turpināt veiksmīgi strādāt, augt un radīt. Te ir svarīgas gan cilvēka individuālās īpašības, gan spēja uzticēties un sadarboties,” viņš saka un uzsver, ka nākotnē ceļošana kļūs garāka, lēnāka un dziļāka. “Tas nozīmē, ka mēs atgriežamies pie ceļošanas pirmsākumiem, kur daudz nopietnāka motivācija ir izziņa nevis izklaide, kur mēs daudz vairāk gribam saprast – kāpēc mēs nokļūstam vienā vai otrā vietā, kā tur nokļūstam, kāds ir pakalpojums, ko mēs tur saņemam. Latvijai ir labas iespējas īstenot tūrismu brīvā dabā. Šajā laikā “būšana ārā” būs virziens, kas kļūs populārs,” stāsta Ē. Lingebērziņš.

Var diagrammā izkārtot šo TOP

TOP 10 valstis, kur ceļotu, ja būtu iespējams

Spānija 7,8 %

Francija 7,3 %

Itālija 7,3 %

Grieķija 6,2 %

Vācija 6,0 %

Portugāle 4,6 %

Apvienotā Karaliste 4,2 %

Horvātija 4,1 %

Austrija 3,4 %

Nīderlande 3,3 %

Latvija 1,99 %

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaunais normālais tūrismā

Kategorijas