Vecgulbenes miesta 1. domes vēlēšanas

2020. gada 8. decembris 00:00

600

Viens no primārajiem uzdevumiem pašvaldības organizēšanā bija miesta iedzīvotāju ievēlētas lēmējvaras izveidošana. 1921.gadā pilsētu dzīvi joprojām regulēja vairākkārt labotais Krievijas pilsētu nolikums, bet attiecībā uz miestiem spēkā bija stājušies 1920.gada 22.novembrī pieņemtie “Pagaidu noteikumi par miestiem”.
Saskaņā ar minētajiem pagaidu noteikumiem izveidotā Vecgulbenes miesta iedzīvotājiem, balstoties uz pilsētu vēlēšanu likumu, bija jāievēl dome – pašvaldības lēmējvara. Iekšlietu ministrs noteica ievēlamo domnieku skaitu - divpadsmit.

Vēlēšanās varēja piedalīties 737 miesta iedzīvotāji
Sākotnēji pirmās Vecgulbenes miesta domes vēlēšanas bija plānots organizēt 1921.gada 19.maijā, bet organizatorisku problēmu dēļ vēlēšanas nedaudz atlika. Vecgulbenes miesta pagaidu valdes 1921.gada pavasarī nosūtītā informācija Valkas apriņķa valdei liecina, ka pašvaldības iedzīvotāju skaits tobrīd bija 1077. Šādu iedzīvotāju skaitu apstiprina arī iedzīvotāju skaitīšanas listes, kuras iekļautas Vecgulbenes miesta valdes reģistrācijas rakstu sakopojumā.
Balstoties uz pašvaldības veiktajiem iedzīvotāju skaitīšanas datiem, apstiprināts, ka vēlēšanās varēja piedalīties 737 miesta iedzīvotāji.
Te gan jānorāda, ka 1920.gadā notikušajā pirmajā tautas skaitīšanā pēc neatkarīgas Latvijas Republikas izveidošanas Vecgulbenes miesta iedzīvotāju skaits fiksēts ievērojami lielāks. Tomēr jāņem vērā tas, ka to nevarēja veikt vienā dienā un tika uzskaitīti visi iedzīvotāji, kuri skaitīšanas dienās bija Vecgulbenes miestā. Turklāt skaitīšanas laikā Latvija vēl atradās kara stāvoklī ar Padomju Krieviju. Tas nozīmē, ka 1920.gadā pie Vecgulbenes iedzīvotājiem pieskaitīja arī karavīrus, bēgļus un citus, kuri 1920.gada vasarā vēl bija Vecgulbenē.
Vecgulbenes miesta domes vēlēšanas ar pagaidu domes lēmumu nolika uz 1921.gada 24.jūliju. Šajā laikā spēkā esošie normatīvie akti noteica: 1) dome ievēlama uz diviem gadiem, 2) vēlētāju sarakstus sastāda miesta valde (Vecgulbenē izveidotā pagaidu valde) un izliek publiski, lai būtu iespēja redzēt katram iedzīvotājam (protestu iesniegšanai bija paredzētas 5 dienas), 3) vēlēšanu tiesības bija abu dzimumu pārstāvjiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu un pašvaldībā nodzīvojuši vismaz astoņas nedēļas, 4) par domniekiem var ievēlēt tādas personas, kurām ir vēlēšanu tiesības pašvaldībā, 5) domnieku skaitu nosaka iekšlietu ministrs (Vecgulbenei noteica - divpadsmit), 6) domes vēlēšanām jānotiek pirmajā svētdienā pēc 14 dienām, kad izlikti vēlētāju saraksti, 7) ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām miesta galvai (Vecgulbenē pagaidu domes priekšsēdētājam) iesniedzami vēlētāju grupu vai partiju izveidoti domnieku kandidātu saraksti, 8) iesniegtos kandidātu sarakstus izziņo ne vēlāk kā 7 dienas pirms vēlēšanām, 9) miesta domei jāievēl vēlēšanu komisija no miesta iedzīvotājiem, 10) miesta valdei pirms vēlēšanām katram vēlēt tiesīgajam iedzīvotājam jāizsūta vēlēšanu kartiņa un cits.
Vecgulbenes pagaidu dome pieņēma lēmumu par vēlētāju sarakstu izlikšanu ar 1921.gada 20.jūniju, lai katrs balsstiesīgais varētu pārliecināties par savām tiesībām piedalīties vēlēšanās.
Savukārt gandrīz mēnesi vēlāk pieņemts lēmums par visu laikus iesniegto Vecgulbenes miesta iedzīvotāju veidoto domnieku kandidātu sarakstu izvietošanu galvenajos tālaika apdzīvotajos miesta rajonos. Visvairāk iedzīvotāju bija stacijas rajonā, tādēļ tur nolēma kandidātu sarakstus izvietot četrās vietās, Rikauzē (tagad Gaitnieku iela) kandidātu saraksti bija jāizliek divās vietās, muižas centrā - divās vietās, Svelberģī - vienā vietā.

Uzreiz darbu uzsākt nevarēja
Lai arī vēlēšanas bija notikušas, ievēlētie darbu uzsākt vēl nevarēja, kamēr nebija izskatīta iesniegtā sūdzība. Tā kā darāmā bija daudz un sūdzība likās nepamatota, tad miesta pagaidu vadība pirmo Vecgulbenes miesta domes sēdi mēģināja sasaukt 1921.gada 15.septembrī - pirms atbildīgo institūciju lēmuma pieņemšanas par iepriekšminēto sūdzību.
Lielākā daļa ievēlēto domnieku ieradās uz šo sēdi, kurā saskaņā ar normatīvajiem dokumentiem bija jāveic amatu sadale – domes priekšsēdētāja un vietnieka, domes valdes vēlēšanas. Tomēr sēde beidzās bez amatu sadales, jo tika iesniegta rezolūcija par atteikšanos no šīs procedūras, kamēr nav izskatīta vienas listes trīs izslēgto kandidātu sūdzība. Miesta pagaidu valde iesniegto rezolūciju nosūtīja Valkas apriņķa valdei izskatīšanai.
Darbu nācās turpināt Vecgulbenes pagaidu domei un valdei, jo izveidojās tāda situācija, ka vēl nebija kam nodot pašvaldības lietas. Atsaucoties uz vājo veselību un lielo darba apjomu pagasta namā, no domes pagaidu valdes amata atteicās Jānis Nogobods. Viņa vietā šajā amatā domnieki ievēlēja pieredzējušo Krišjāni Dzilnu.
Ļoti nozīmīga lieta, ko sākotnēji bija uzņēmusies miesta pagaidu dome, bija Zemes ierīcības komitejas funkciju veikšana. Neņemot vērā jaunās domes darbības drīzu sākumu, pamatojot savu lēmumu ar likuma izpildi, Vecgulbenes pagaidu dome 1921.gada 30.septembra sēdē izveidoja miesta Zemes ierīcības komiteju, ievēlot tajā Augustu Stirāju, Jāni Sniķeri, Rūdolfu Kubuliņu, Augustu Koruli un Aleksandru Lietuvieti.
Tiesa, agrārās reformas likums stingri noteica kārtību, kā pašvaldībās veidojamas komitejas Valsts zemes fonda sadalīšanai, izlietošanai un piešķiršanai: komiteja jāveido no pieciem miesta domes proporcionāli ievēlētiem locekļiem un diviem viņu kandidātiem, vietējā mērnieka un Zemkopības ministrijas pārstāvja.
Sakarā ar iepriekšminēto lēmumu par steidzami risināmu jautājumu kļuva arī papildu budžeta sastādīšana, jo ļoti īsā laikā pašvaldībai radās neparedzēta izdevumu pozīcija - Zemes ierīcības komitejas uzturēšana. Pie šīs pašas iespējas jaunā pagaidu valdes vadītāja vadībā papildus budžeta projektā iekļāva jauna tirgus laukuma ierīkošanu.
Kopumā papildus bija nepieciešami 108 000 rubļu. Šos finanšu līdzekļus galvenokārt plānoja iegūt no nekustamā īpašuma nodokļiem. Pieprasījums uz gruntsgabaliem miestā bija daudz lielāks, nekā sākotnēji plānots.
Interesanti, ka tikai oktobrī domes sēdē ziņoja par miesta pamatbudžeta apstiprināšanu Valkas apriņķa valdē un lēma par nekustamā īpašuma nodokļa ievākšanas uzsākšanu. Šajā pašā sēdē domnieki atbalstīja arī papildu budžetu.
Izdevumu pozīciju skaits ar katru miesta darbības mēnesi arvien turpināja palielināties. Zināms, ka 1921.gada novembrī jaunajā pašvaldībā pieteicās pirmie nespējnieki, kuri pieprasīja pabalstus. Paplašinoties miesta valdes darbībai un iestāžu skaitam, arvien vairāk vajadzēja arī darbiniekus.

Ievēlētie domnieki
Gada nogalē pēc izslēgto kandidātu sūdzības izskatīšanas pirmā vispārēji ievēlētā Vecgulbenes miesta dome beidzot varēja sākt strādāt. 1921.gada 12.novembrī iedzīvotāju ievēlētie domnieki - Augusts Koruls, Voldemārs Šterns, Reinholds Stampa, Jonas Dauka, Aleksandrs Auniņš, Augusts Stirājs, Aleksandrs Upatnieks, Alfrēds Briedis, Rūdolfs Rutkis, Krišjānis Dzilna (1922.gadā mirušo K.Dzilnu aizstāja Aleksandrs Lietuviets), Hugo Mežsargs un Andrejs Libsbergs - atkārtoti tika sasaukti uz sēdi, lai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veiktu amatu sadali. Ar vienkāršu balsu vairākumu (tikai 4 “par”) no izvirzītajiem amata kandidātiem par Vecgulbenes miesta pirmo domes priekšsēdētāju ievēlēja V. Šternu, bet par domes priekšsēdētāja biedru – J. Dauku.
Jaunievēlētais miesta vadītājs pārņēma sēdes vadīšanu un turpināja vadīt amatu sadali: par domes valdes priekšsēdētāju ievēlēja A.Koruli, bet par valdes locekļiem – A.Stirāju, R.Stampu un A.Upatnieku. Revīzijas komisijā ievēlēja R.Rutki, A.Briedi un K.Dzilnu. No jauna bija jāvēl arī nesen izveidotā Vecgulbenes miesta Zemes ierīcības komiteja. Par šīs komitejas locekļiem kļuva A.Libsbergs, H.Mežsargs, A.Auniņš, A.Koruls un R.Stampa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vecgulbenes miesta 1. domes vēlēšanas

Kategorijas