Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Izglītības attīstības tendenču pētījumā matemātikā Latvija ierindojas 10.vietā, bet dabaszinībās - 7.vietā

LETA
Latvijas ziņas

2020. gada 8. decembris 15:34

59
Izglītības attīstības tendenču pētījumā matemātikā Latvija ierindojas 10.vietā, bet dabaszinībās - 7.vietā

Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā "TIMSS 2019" matemātikā Latvija ierindojusies 10.vietā, bet dabaszinībās - 7.vietā, otrdien žurnālistus informēja pētījuma vadītāja Latvijā Linda Mihno. Matemātikā augstāko rezultātu pētījumā ieguvusi Singapūra, kurai seko Honkonga, Koreja, Taivāna, Japāna, Krievija, Ziemeļīrija, Anglija, Īrija un Latvija, savukārt dabaszinībās augstākais sniegums bijis Singapūrai, Korejai, Krievijai, Japānai, Taivānai, Somijai un Latvijai.

No kopumā 58 valstīm Latvijai pēc punktiem izdevies iegūt 10.vietu matemātikā un 7.vietu dabaszinībās. Mihno norādīja, ka kopš 2007.gada, kad Latvija iepriekšējo reizi piedalījās "TIMSS" pētījumā, Latvijas skolēnu sasniegumi matemātikā ir pieauguši par desmit punktiem, kamēr dabaszinībās Latvija palikusi 2007.gada līmenī.

Viņa uzsvēra, ka patīkams pārsteigums bijis tas, ka Latvijas skolēnu sniegums ļāva pārsteigt somus. "Mūsu 4.klašu skolēni spēj izdarīt vairāk un labāk parādīt zināšanas un prasmes nekā Somijā," apgalvoja pētījuma vadītāja, vienlaikus piebilstot, ka dabaszinātnēs gan somiem bijis labāks sniegums.

Vaicāta, kāds rezultāts bijis kaimiņvalstīs, Mihno skaidroja, ka Igaunija "TIMSS" nepiedalās, bet Lietuvai rezultāts esot skaitliski zemāks, taču statistiski nav nozīmīgi atšķirīgs.

Eksperte norādīja, ka Latvijas skolēni ir pārliecinoši uzdevumos, kuros jāpamato savs domu gājiens. Tomēr viņu satrauc, ka 9.klasē Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) pētījumos šīs prasmes ir stipri zemākas. "Paliek jautājums, kas notiek šai laika posmā pa vidu," teica Mihno.

Tāpat viņa atzīmēja, ka 4.klases skolēni matemātikā ir ļoti prasmīgi skaitļošanā un ģeometrijā. Nedaudz zemāks sniegums ir datu nolasīšanā un interpretācijā. 

Savukārt dabaszinātnēs skolēni labāk spēja sevi nodemonstrēt fizikālajās zinātnēs un daudz vājāk bioloģijā un zemes zinātnēs.

Eksperti pārsteidzis, ka 41% skolēnu minējuši, ka viņiem nepatīk matemātika, taču viņu sasniegumi bijuši salīdzinoši augsti. Tikmēr dabaszinātnes nepatīk 14% skolēnu. 

Vienlaikus preses konferencē piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Volberts, kurš uzsvēra, ka "TIMSS 2019" rezultāti norāda uz vairākām pozitīvām tendencēm, tostarp to, ka plaisa jeb atšķirība starp rezultātu galvaspilsētā un laukos samazinās.

Kopumā no Latvijas pētījumā piedalījās 154 skolas, 308 pedagogi, 4481 skolēns un 4368 vecāki, informēja Volberts.

Konferencē "Latvija starptautiskos izglītības pētījumos" Mihno stāstīja, ka ievērojama sasniegumu lejupslīde konstatēta skolēniem no mazāk apdzīvotām vietām, kurās dzīvo zem 3000 iedzīvotāju.

Vienlaikus analizējot dzimumu atšķirības, atklājies, ka matemātikā nedaudz spēcīgāki ir zēni, savukārt dabaszinībās - meitenes. Kopumā 27 valstīs zēni pārspēj meitenes matemātikā, bet četrās valstīs meiteņu sasniegumi ir augstāki, turpretī dabaszinībās - septiņās valstīs zēnu rādītāji pārspēj meitenes, kamēr 18 valstīs konstatēts pretējais.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka "TIMSS 2019" piedāvā kompetences līmeņu skalas, lai pilnvērtīgi interpretētu pētījuma rezultātus. Kopumā ir četri kompetences līmeņi, kas novērtē skolēnu spējas un prasmes.

Matemātikā augstāko līmeni Latvijā sasnieguši 11% skolēnu, kamēr "TIMSS 2019" vidēji tādi bijuši 7% skolēnu. Augstu līmeni matemātikā spēj sasniegt 50% skolēnu, bet vidējo līmeni - 85% skolēnu. Skolēnu skaits, kuri sasnieguši zemu līmeni un kuriem nepiemīt pamatzināšanas sasnieguši 2%.

Dabaszinātnēs attiecīgi 8% skolēnu spēja sasniegt augstāko līmeni, 48% - augstu līmeni, 85% - vidēju līmeni, un arī dabaszinātnēs 2% nespēja sasniegt zemu līmeni.

Pētījumā arī atklājies, ka matemātikas stundās 68% skolēnu ir skaidrs, kas notiek stundās, un tikai 5% ir zema uzdevumu skaidrība. Dabaszinātnēs situācija esot līdzīga, kur 66% apgalvo, ka viņiem ir augsta izpratne, bet zema ir 6% skolēnu.

Tāpat pētniece norādīja, ka 41% skolēnu nepatīkot mācīties matemātiku, kas, viņasprāt, ir signāls pētniekiem un politikas veidotājiem, ka ir jādomā, kā situāciju risināt. 29% nedaudz patīk matemātika un 20% - ļoti patīk. Savukārt dabaszinības nepatīk 14% skolēnu, nedaudz patīk - 47%, bet ļoti patīk - 39% aptaujāto

Vēl pētījumā analizēti pāridarījumi, un atklājies, ka 10% Latvijas skolēnu tiek nodarīts pāri katru nedēļu. Mihno uzsvēra, ka skolēniem, kas piedzīvo pāridarījumus ir zemāki sasniegumi nekā tiem, kas nekad vai gandrīz nekad nepiedzīvo pāridarījumus. Vēl 38% skolēnu pāridarījumus piedzīvo katru mēnesi, bet 52% tos nekad vai gandrīz nekad nepiedzīvo.

Pētījuma vadītāja Latvijā informēja, ka pētījumā par matemātiku skaitļi sastāda 50% no uzdevumiem, mērīšana un ģeometrija - 30% bet dati - 20% no uzdevumiem. Savukārt dabaszinātnēs 45% no uzdevumiem veido bioloģija, 35% - fizikālās zinātnes un 20% - zemes zinātnes.

Kā zināms, šodien notika tiešsaistes konference "Latvija starptautiskos izglītības pētījumos", kurā informēja par Latvijas skolēnu sasniegumiem"TIMSS 2019".

Kategorijas

Kategorijas