Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novēlu katram radīt savu svētku sajūtu!

Novēlu katram radīt savu svētku sajūtu!

Kultūras darbinieki ir tie, kas parasti visus svētkus izjūt caur darba ritmu. Laikā, kad strādāju kultūras jomā, tieši Ziemassvētkos pagastā neesam taisījuši īpašus pasākumus. Zinu, ka cilvēki grib būt mājās. Pirms svētkiem gan ir bijis vienmēr svētku skrējiens – viss jāizdekorē, jāsapoš tautas nams, eglītes meklēšana, rotāšana, gada nogales pasākumu organizēšana. Protams, šogad nav viegli. Daudzus gadus pierasts pie tā tradicionālā gada ritējuma, bet tagad jāsāk domāt citādāk.  Var teikt, ir jāmāk iziet ārā no ierastā, un to arī cenšamies. Bet es visiem no sirds novēlu nekad negaidīt svētku sajūtu no citiem, piemēram, no kultūras darbiniekiem vai kādām iestādēm. Ir jāmāk katram radīt to savu sajūtu. Ne kultūras darbinieki, ne pasākumu rīkotāji nav burvji, kas uzburs šo sajūtu. Lampiņās nav Ziemassvētku brīnuma, tas ir jāmeklē kaut kur dziļāk. Man ir paveicies ar jaungulbeniešiem, kas pieņem manas idejas, iesaistās, atbalsta un arī uzmundrina. Vislielākais atbalsts ir no tiem, kas jautā, kā tu vari iztikt bez saviem kolektīviem. Nevaru! Es jau visiem esmu teikusi, cik ļoti pietrūkst visa – tās kopā būšanas un kopā radīšanas.
Ziemassvētki ir laiks, kad prātā nāk atmiņas par svētku gaidīšanu bērnībā Viļakā. Ziemassvētki toreiz bija tikai un vienīgi Kristus dzimšanas laiks. Tas bija bez dāvanām, bez lieliem svētku galdiem. Pats galvenais notikums bija sagaidīt Ziemassvētku vakaru un  doties uz baznīcu, sagaidīt, kad baznīcā ieslēdzas gaisma, sāk skanēt ērģeles un sirds priecājas, jo ir klāt ir Ziemassvētki!
Šajā laikā, kad ierobežojumi paši nosaka mierīgus, klusus svētkus, ir tik daudz jaunu iespēju, ko darīt svētkos un brīvdienās. Tas ir labs laiks, lai iemācītos varbūt uzcept medus kūku, varbūt atklāt sevī kādu talantu, izlasīt sen aizmirstu grāmatu vai noskatīties labu filmu. Katrā ziņā novēlu šo laiku izmantot sev, kas citos apstākļos varbūt atkal paliktu otrajā plānā.