Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Intas Petronienes aiziešana no amata tiek komentēta skopi

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 15. decembris 00:00

1991
Intas Petronienes aiziešana no amata tiek komentēta skopi

“Bez paskaidrojuma,” tā par SIA “Gulbenes nami” vadītājas aiziešanu no darba esot paziņots deputātiem e-pastā – publiski komentējusi Guna Pūcīte. Deputāts Gunārs Ciglis, kurš domē vada tautsaimniecības komiteju, “Dzirkstelei” teica – zina ne vairāk kā laikrakstā jau rakstīts.
Deputāts Intars Liepiņš pauda aizdomas, vai tikai uzņēmuma vadītājas lēmums pamest amatu nav izmisuma solis sakarā ar iespējamo politisko spiedienu. Vadītāja esot vēlējusies saimniekot rentabli, bet tuvojas pašvaldības vēlēšanas un šajā situācijā pie varas esošie neļaus palielināt nevienu tarifu, lai cik arī tas pamatoti būtu. Kā zināms, “Gulbenes namu” vadītāja novembra beigās izsūtīja vēstules dzīvokļu īpašniekiem, informējot par izmaiņām “apsaimniekošanas izpildes maksas likmē”, sākās šūmēšanās. Un kur vēl skandāls ar mazuta savākšanu Šķieneru katlumājas teritorijā. Iespējams, rezultātā sekoja “Gulbenes namu” vadītājas atlūgums – aizdomas pauda I.Liepiņš.

Par Intu Petronieni bijis vislabākais iespaids
G.Ciglis nepiekrīt šādam I.Liepiņa skatījumam. Viņš laikrakstam skaidroja, ka tieši  tādēļ, lai izbēgtu no politiskas ietekmes, SIA “Gulbenes nami” (kas ir simtprocentīgs pašvaldības uzņēmums) atrodas tiešā pašvaldības izpilddirektores Lienītes Reinsones pārraudzībā, nevis šis pienākums uzdots kādam no politiķiem.
Pēc G.Cigļa domām, “Gulbenes nami” lielā mērā šobrīd cieš no COVID-19 radītās krīzes ietekmes, ir pazeminājusies iedzīvotāju maksātspēja, krājas iedzīvotāju parādi. Uzņēmumam ir arī pašam savas gadu desmitiem senas problēmas, kas tiek risinātas tikai tagad un prasa papildu izmaksas, bet brīvu līdzekļu “Gulbenes namiem” nav un pašvaldība finansiālu atbalstu sniedz negribīgi, pauda G.Ciglis.
Viņš arī piebilda, ka par I.Petronieni kā SIA “Gulbenes namu” vadītāju viņam bijis vislabākais priekšstats. Neesot pagaidām izdevies personiski pārrunāt ar viņu šo situāciju.  
L.Reinsone “Dzirksteli” informēja, ka I.Petroniene SIA “Gulbenes nami” valdes locekles amatu pēc pašas vēlēšanās ir atstājusi jau ar 10.decembri (pēdējā darba diena). Savu rīcību viņa pamatoja ar Komerclikuma 224.panta 8.daļu, kas nosaka: “Valdes loceklis var jebkurā laikā atstāt valdes locekļa amatu, par to iesniedzot paziņojumu sabiedrībai.” L.Reinsone teica – I.Petroniene savu rīcību skaidroja tikai ar šo vienu teikumu, citējot likumu. “Dzirkstelei” neizdevās telefoniski sazināties ar I.Petroneni, lai izjautātu viņu.

Būs konkurss uz “Gulbenes namu” vadītāja vietu
Pašvaldības izpilddirektore, izmantojot savas pilnvaras, šobrīd par “Gulbenes namu” valdes pagaidu locekli ir iecēlusi Rihardu Kornu. Viņš pirms I.Petronienes jau ir bijis šā uzņēmuma vadītājs trīs gadus un arī pameta amatu pēc paša vēlēšanās. R.Korns, aizbildinoties ar lielo aizņemtību “Gulbenes namos”, solīja ar “Dzirksteli” runāt šonedēļ.
“Šonedēļ svarīgākais darbs ir jauna konkursa nolikuma izstrādāšana un konkursa izsludināšana uz vakanto valdes locekļa amata vietu,” sacīja L.Reinsone. Viņa pastāstīja arī, ka no SIA “Gulbenes nami” pēc pašu vēlēšanās ir aizgājuši divi darbinieki, vienam pēdējā darba diena ir 18.decembris. Taču par vēlmi atstāt uzņēmumu I.Petronieni bija informējuši vēl citi darbinieki. I.Petroniene savukārt par to stāstījusi L.Reinsonei.
Pašvaldības izpilddirektore uzdevusi R.Kornam runāt ar katru darbinieku, noskaidrot, cik pamatota ir vēlme pamest uzņēmumu tiem, kuri par to izteikušies. Uzdots arī plānot uzņēmuma struktūru, risināt personāla jautājumus. Pirmo apkopoto informāciju šajā sakarā R.Korns sniedza L.Reinsonei jau vakar darbdienas beigās. Pašvaldības izpilddirektore norādīja, ka R.Kornam ir pietiekami daudz pienākumu “Gulbenes namos” arī saistībā ar Eiropas Savienības finansēto projektu realizāciju, kā arī sakarā ar uzņēmuma reorganizācijas (SIA “Alba” pievienošanu “Gulbenes namiem”) pabeigšanu. Daudz darba R.Kornam ir arī pie uzņēmuma gada pārskata sagatavošanas, pie novada ūdenssaimniecības pakalpojumu maksas aprēķināšanas -  teica L.Reinsone.
Tāpat aktuāla ir arī I.Petronienes izsludinātās apsaimniekošanas maksas palielinājuma (no 0,10 uz 0,12 eiro par dzīvokļa kvadrātmetru) pārskatīšana. “Šis jautājums ir dienaskārtībā, ir jāizskata apsaimniekošanas maksas pamatojums. Un noteikti ir jāsniedz informācija,” sacīja L.Reinsone.

Kategorijas

Kategorijas