Vai D vitamīnu caur ādu visi uzņem vienādi?

2020. gada 15. decembris 13:44

Par D vitamīna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk. Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik daudz varam uzņemt caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D vitamīnu caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa.

D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori atrodas uz neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus ķermenī noritošos procesus, stāsta ārste. Tas stiprina kaulus, ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās un nervu sistēmas darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos – ar sauli, pārtiku un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās atkarīga no vairākiem būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta spējas to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem faktoriem.

D vitamīna uzņemšana caur ādu

Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D vitamīna dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā, bet tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis, nevis aktīvā forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks pakļauts dažādiem sarežģītiem procesiem gan aknās, gan nierēs, līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs veikt savas funkcijas.

Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra cilvēka individuālais melanīna daudzums ādā, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā labvēlīgi laika apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam. Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir iesauļota, D vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem cilvēkiem vitamīna sintēze no ādas notiek ievērojami lēnāk.

Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna un būtu veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir pierādīts, ka ilgstoša atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS bojājums, jo lielāks risks ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats mehānisms, kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē, noved ādas šūnas pie DNS bojājuma un ādas ļaundabīgiem jaunveidojumiem.

Vai varam uzņemt ar pārtiku?

D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to varam uzņemt ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm, piemēram, baravikām. Taču, lai tiktu uzņemts dienā nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu jāapēd lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku optimālu līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa.

Pasaulē ir pieejami dažādi produkti, kuros D vitamīns ir mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā, piemēram, šokolāde, piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna preparāti.

Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie aptiekās ir pieejami dažādās devās un formās – kapsulās, pilienos, sprejos. Katram nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā lietošanas ir ieteicams veikt asins analīzes.

Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams?

Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir 40 – 60 ng/ml.
Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.

Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot savam D vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai D vitamīnu caur ādu visi uzņem vienādi?

Kategorijas