Dzirkstele.lv ARHĪVS

Braukšanas kultūra - pieņemama

Inita Savicka

2020. gada 18. decembris 00:00

1272
Braukšanas kultūra - pieņemama

Ko nozīmē laba braukšanas kultūra? Vai tā attiecas tikai uz ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu vai tomēr tas ir kas daudz vairāk? Un kāda ir gulbeniešu braukšanas kultūra?

Daļa autovadītāju ar braukšanas kultūru saprot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu vai neievērošanu, taču patiesībā, kā “Dzirkstelei” saka Valsts policijas Satiksmes uzraudzības rotas vecākā inspektore Valda Gibala-Lesiņa, tas tomēr ir kaut kas vairāk. Viņas izpratnē laba braukšanas kultūra asociējas ar to, ka autovadītāji ievēro ceļu satiksmes noteikumus un ir toleranti pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, jo īpaši pret mazāk aizsargātiem - gājējiem, velosipēdistiem.

Vaino citus, meklē attaisnojumus
“Kopumā braukšanas kultūru var raksturot kā pieņemamu. Salīdzinot ar lielpilsētām, vairums gulbeniešu savā braukšanas stilā ir mierīgāki un pieklājīgi pret citiem satiksmes dalībniekiem. Kā jau visur arī pie mums atrodas indivīdi, kuri vēlas savas personīgās intereses vai ambīcijas stādīt augstāk par citu. Šādu autovadītāju stils ir pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotās vietās, nelietot gaismas virzienrādītājus, braukt pie aizliedzošā luksofora signāla, nepalaist gājējus uz pārejām. Situācijās, kad šādu braucēju pārkāpumu rezultātā notiek ceļu satiksmes negadījums, parasti attieksme ir agresīva, ir tendence vainot citus, meklēt attaisnojumus. Bet ir arī gadījumi, kad pēc notikušā autovadītājs maina attieksmi un kļūst par kulturālu satiksmes dalībnieku. Pārsvarā agresīvie braucēji ir jaunieši. Ātruma pārsniedzēji ir gan vīrieši, gan sievietes,” stāsta V.Gibala.
Pieredzējušais braukšanas instruktors Jānis Vanags uzskata, ka braukšanas kultūra visā Latvijā gadu no gada uzlabojas, arī Gulbenē. Tas, kā transportlīdzekļa vadītājs uzvedīsies uz ceļa, atkarīgs arī no tā, kā viņš ir audzināts ģimenē, vai ir iemācīta arī pieklājība, cieņa pret citiem cilvēkiem.

Brauc pie sarkanā, neievēro ceļa zīmes
Gulbenes novada pašvaldības policijas priekšnieks Mārtiņš Didrihsons-Linards uzskata, ka gulbeniešiem ar braukšanas kultūru tomēr īsti labi nav. “Redzam, ka autovadītāji aizbrauc pie luksofora sarkanā signāla. Šādos gadījumos apstādinām, pārbaudām, vai nav alkohola reibumā. Izrādās - nav. Tad atgādinām, lai ir uzmanīgāki. Ir arī gadījumi, ka tur, kur jādod ceļš, tomēr nedod. Ir vairāki sānslīdes izraisītāji, un tie nav tikai jaunieši. Viņus mēs nododam ceļu policijai, kas attiecīgi arī soda. Ir bieži gadījumi, kad atbrauc vecāki cilvēki no pagastiem un neskatās ne ceļa zīmes, ne luksofora signālus. Apstādinām, atgādinām,” stāsta M.Didrihsons-Linards.
Lai arī tagad ir ziema, nakts dzīve Gulbenē nav kļuvusi rāmāka. Iecienīts laukums autovadītājiem “atpūtai” joprojām ir pie Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja. “Arī iepriekšējās brīvdienās, kad bija diezgan slidens, viņi tur ar savām automašīnām “izklaidējās”. Ir vairākas šādas epizodes. Mēģinām identificēt automašīnas un nodot Valsts policijai, jo viņi ir kompetenti sodīt. Būs sankcijas no Valsts policijas,” saka M.Didrihsons-Linards.
Viņš bieži redzot, ka pie sarkanā luksofora signāla autovadītāji mēdz izšmaukt. “Tas nav aiz neuzmanības, bet gan tāpēc, ka maz mašīnu. Pats esmu no Rīgas, un Rīgā man ir bijis mazāk avārijas situāciju nekā Gulbenē.”

Ceļu infrastruktūra – izaicinājums autovadītājiem
Satiksmes drošības eksperts un auto pazinējs Pauls Timrots “Dzirkstelei” atzīst, ka cilvēki brauc, cik vien labi var dotajos apstākļos. “Un tie apstākļi mums ir ļoti slikti, neveikli, ir sliktas zīmes, bedraini ceļi, slideni ceļi, un priekš tā, kādi mums ir ceļi, mēs braucam labi. Ja Porziņģim (basketbola zvaigzne Kristaps Porziņģis – red.) liktu spēlēt basketbolu laukumā ar ielūzušu, sapelējuši grīdu un norūsējušu, nolauztu grozu, viņš arī nebūtu nekāds NBA čempions - izmežģītu kāju un nokristu. Un mūsu ceļi ir tieši tik neveikli un tizli. Nav piedomāts par cilvēkiem, līdz ar to mēs nespējam pa tiem normāli pabraukt. Bet, nonākot kaut kādā normālā valstī, nav tā, ka latvietis, piemēram, iebraucot Vācijā, uzreiz avarē, jo viņš ir huligāns. Mēs braucam normāli,” uzskata P.Timrots.
Par gājējiem P. Timrotam ir savs redzējums. Par to, ka ne visi autovadītāji ievēro noteikumus, ir pieklājīgi un palaiž gājējus uz gājēju pārejām, viņš saka: “Tradīcija palaist gājējus ir salīdzinoši jauna. Krievu laikos gājēju pāreju nebija tik ļoti daudz, un daļai varbūt arī nav šīs kultūras - palaist gājējus, bet tā lēnām parādās. Arī gājēju pārejas mums nav tās pašas redzamākās un uztveramākās. Gājējiem arī ir jāmāk paskatīties acīs tam braucējam, saprast vienam otru: viens redz, bremzē un laiž, un otrs tikai tad iet pāri. Bet, tiklīdz gājējs ir ļoti moderns, progresīvs un zina savas tiesības, bet šoferis ir vecs un iesīkstējis, tad... un te uzvedības kultūras atšķiras. Bet arī gājēju pārejas var veidot saprotamākas, izgaismotākas, lai jebkuram braucējam, arī tādam, kurš izbrauc pirmo reizi no Gulbenes meža pēc 50 gadiem, ir skaidrs, ka te ir jāuzmanās, jo tajā vietā ir stabiņi, lampas, spilgtas krāsas un uzreiz var saprast, ka te nu gan nevajadzētu skriet. Bet, ja gājēju pāreja ir uz taisnas ielas, kur ir viens stabiņš ar zīmi “Gājēju pāreja”, tad tas ir par maz,” uzskata P.Timrots.
J.Vanags uzsver – svarīga ir savstarpējā pieklājība. Vadītāji reizēm dusmojas, ka gājējs nesteidzas un neiet pāri gājēju pārejai, bet, viņaprāt, dusmoties šādās situācijās nevajag. “Gājējs jau ir mazāk aizsargāts satiksmes dalībnieks. Viņš arī neies pāri gājēju pārejai, ja vadītājs pilnīgi nebūs apstājies. Arī es saviem puišiem mācu: apstājieties pilnīgi, tad gājējs būs drošāks! Ja autovadītājs apstājas pirms gājēju pārejas, bet gājējs tomēr izlemj neiet tai pāri, arī tad nav ko apvainoties uz šo gājēju. Ar to jārēķinās,” saka J.Vanags un piebilst, ja arī kāds cits autovadītājs kaut ko nepareizi izdara uz ceļa, nevajag uzvilkties, dusmoties vai lamāties. Ceļu satiksmē svarīga ir ikviena autovadītāja fiziska labsajūta. “Mēs nezinām, kāda autovadītājam bijusi diena - varbūt priekšnieks nolamājis, un tad arī šīs emocijas, piemēram, dusmas, pēc tam atainojas uzvedībā uz ceļa. Nav viegli norobežot fizisko nogurumu vai stresu no vadīšanas stila, līdz ar to autovadītājs var kaut ko arī nepamanīt vai izraisīt,” saka J.Vanags.