Kāpēc obligāti jāvalkā maskas?

2020. gada 18. decembris 00:00

Šā gada sākumā, izskanot ziņām par vīrusu Ķīnā, daudzi nodomāja: tas taču tālu, gan mūs neskars. Akadēmiķis Ivars Kalviņš tik optimistisks nebija un jau toreiz teica, ka vīruss Latvijā būs, jautājums tikai - kad.
Nu jau no vīrusa sākam nogurt - gan fiziski, gan psiholoģiski. Daudzi sāk ticēt un attīstīt sazvērestības teorijas, tāpēc skaidrību vieš Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

1.mīts. Vīruss nav tik lipīgs un bīstams, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai. Tāda gripa vien ir.
- Diemžēl vīruss ir divas reizes lipīgāks nekā gripa un diemžēl joprojām tikpat bīstams kā sākumā pavasarī. Un tiek lēsts, ka dažādu mutāciju rezultātā tas palicis vēl lipīgāks. Tas gan nenozīmē, ka vīruss nogalinātu lielāku skaitu cilvēku. Tā nav, jo mediķi ir uzzinājuši vairāk, kā cīnīties ar mirstību. Ja sākotnēji, piemēram, Spānijā un Itālijā mirstība bija līdz 60 %, jo skarta tika vecākā paaudze, kurai, kā zināms, dzīves gaitā ir iegūtas dažādas papildu saslimšanas – sirds asinsvadu, diabēts, nieres... Tagad mirušo skaits ir mazāks, taču tik un tā - ja šāds cilvēks saslimst ar Covid-19 un fonā ir šīs papildu saslimšanas, tad viņam ir lielas iespējas aiziet no šīs dzīves. Ja gripa, piemēram, var nogalināt arī mazus bērnus, tad Covid-19 ir bīstamāks tieši vecākajai paaudzei. Proti, daļai cilvēku ir ļoti aktīva imūnsistēmas iekaisuma reakcija, respektīvi, iekaist plaušu audi, tie uzblīst, sašaurinās elpceļu diametrs un cilvēks sāk smakt. Un, ja viņam ir papildu kaites, tad skābekļa bads saasina hronisko saslimšanu norisi un visas šīs kombinācijas rezultātā cilvēks var nomirt. Nevajag uzskatīt, ka vīruss nav nekas graujošs. Tā nav!

2.mīts. Parastajai aptiekās nopērkamajai aizsargmaskai nav nekādas nozīmes. Turklāt maska kaitē plaušām.
- Esmu simtprocentīgi par obligātu masku valkāšanu! Kāpēc? Piemēram, Itālijā vienā ciematā notestēja visus iedzīvotājus un konstatēja, ka starp tiem, kas ir inficēti, tikai vienam ir simptomi, bet 10 cilvēkiem to nav. Un, ja šis viens, kam ir simptomi, guļ mājās, jo viņam ir bezspēks, slikti jūtas, tad tie pārējie 10, kuri nezina, ka ir inficēti, staigā apkārt. Maska ir vajadzīga, lai pasargātu apkārtējos, arī tad, ja tu jūties labi un esi asimptomātisks, - ja priekšā ir maska, vīrusa pilieni, ja cilvēks šķauda vai klepo, paliks maskā, neaplipinās apkārtējos un nenonāks apkārtējā vidē. Vīrusa pilieni lido ar reaktīvās lidmašīnas pacelšanās ātrumu! Ja cilvēks valkā masku, ievēro divu metru noteikto distanci, esam vairāk pasargāti, piliens var trāpīt mazāk. Tie, kuri uzskata, ka parastā zilā maska nekam neder, var veikt nelielu eksperimentu: ielejiet maskā nedaudz ūdens un paskatieties, vai tek cauri! Nu netecēs vis... Vēl gan ir jautājums, kā mēs valkājam maskas. Kāds varbūt masku uzliks uz galvas, kāds uz zoda, kāds zem deguna. Svarīgi ir masku nēsāt pareizi! Zinu, ka ir cilvēki, kas vienreizlietojamo masku liek vairākas reizes. Šajā gadījumā, valkājot netīru masku, viņi vairāk apdraud sevi, nevis citus, jo maskas uzdevums, kā jau minēju, ir pasargāt līdzcilvēkus. Ar to arī saistīts masku nēsāšanas obligātums, jo tad vīrusi, ja cilvēks ir inficēts un varbūt pats to nemaz nezina, iestrēgst maskā un cilvēks neaplipina citus. Tas, ka citi saka: maska kaitē plaušām; prasīt, lai to valkā, ir cilvēktiesību pārkāpums, ir muļķības! Tas ir mīts, jo tad jau visi mediķi, kas diendienā jau gadiem strādā maskā pa septiņām astoņām stundām, piemēram, ķirurgi operāciju zālē, sen būtu plaušu slimnieki un gulētu hospitāļos.

3.mīts. Labāk nevakcinēties, jo nevar zināt, ko tev iešpricē, varbūt pat sačipo. Un kas zina, kādas būs blaknes vakcīnai. Gan jau pote pret gripu arī der.
- Te ir jāsalāgo riski, blaknes, kas notiks, ja cilvēks būs vakcinējies un satiks inficēto, un kas notiks, ja nebūs vakcinējies un satiks inficēto. Attiecībā uz jaunajiem, veselajiem, spēcīgajiem cilvēkiem lielākajā daļā gadījumu slimība noritēs vieglā formā. Bet, ja cilvēkam ir simptomātika – elpas trūkums, tas nozīmē, ka nepietiek skābekļa asinīs, un tas jau ir saistīts ar nopietniem plaušu bojājumiem. Ja iekaisuma process netiek novērsts, šie bojājumi var būt ilgtermiņā. Ja jaunietis, kam viss šķiet kārtībā, skraida gar Daugavmalu un deklarē, ka nav jāvalkā maskas, pēc tam aiziet mājās un aplipina savu omīti, viņš ir slepkava! Viņam vīruss var būt nekaitīgs, bet vecam cilvēkam – nāvējošs.
Tie, kuri sapotējušies pret gripu un mierina sevi ar domu, ka tas palīdzēs, varu teikt: diez vai. Gripa ir gripa, un koranavīruss ir koronavīruss. Imunitāte lielākajā daļā veidojas pret konkrētu vīrusa tipu. Vakcīna pret koronavīrusu ir pret koronavīrusu grupu, jo šodien ir zināmi septiņi šādi vīrusi, kas inficē cilvēkus. Arī saaukstēšanās vīrusi, kurus kādreiz pazinām, ir koronavīrusi un 15-35 procentiem, kas izslimojuši saaukstēšanos, ir izstrādājušās antivielas, kas var neitralizēt un nogalināt Covid-19 izraisītāju. Tomēr jāatceras: lai izveidotos antivielas, jāpaiet zināmam laikam, un imūnsistēma katram ir citādāka.

4.mīts. Tests neuzrāda objektīvu situāciju. Nododot analīzes, tu vari būt vesels, bet pēc brīža jau inficēties. Vai otrādi – ja esi inficēts, kamēr sagaida rezultātus, var aplipināt apkārtējos.
- Diemžēl ir tā, ka neviena metode nav simtprocentīga. Un nekas šajā pasaulē nav ne pilnīgi balts, ne pilnīgi melns. Taču testi 99,9 % gadījumu ir pareizi. Un kā tad ir labāk: nedarīt neko vai tomēr likt cilvēkiem testēties, izolēt viņus un vienreiz apkarot vīrusu? Turklāt vajadzētu izdarīt visu iespējamo, lai Covid-19 analīzes varētu saņemt dažu stundu laikā, jo, kamēr nav apstiprināta diagnoze, cilvēks staigā riņķī un aplipina citus. Inficētie netraucēti var inficēt citus, un veselie cilvēki no tā ir apdraudēti. Šodien mēs pūlamies sabiedrību izolēt no inficētajiem, kas nav pareiza taktika, bet vajadzētu rast iespēju, lai inficētie varētu norobežoties no savām mājām. Vajadzētu viņus visus likt vienuviet, tie varētu būt kādi karantīnas hoteļi vai viesnīcas, par ko maksātu valsts. Kamēr mēs nenorobežosim šos cilvēkus, tikmēr nekas nemainīsies.
Spilgts piemērs ir Taivāna, kur uzreiz norobežoja visus slimos, un mirstība tur ir 0,3 iedzīvotāji uz vienu miljonu iedzīvotāju. Ir pieņemts, lai gan zinātnieki par to vēl strīdas, ka pēc 14 dienām, 97 % gadījumu vīrusa vairs nav, cilvēki iet uz atveseļošanos. Taču paliek vēl 3 %, kas var būt ļoti infekciozi, tā ka testēties vajag un testu skaitu vajadzētu palielināt. Ja mēs neprasīsim, lai maskas valkā visi, tad nevarēsim izdarīt neko. Es paskatījos statistiku: ja zinām, ka Latvijā apmēram dienā mirst 75 cilvēki, tad no inficēšanās ar Covid-19 mirušo skaits ir 11 - 15 %. Tikai atkal ir jābūt uzmanīgiem ar secinājumiem. Tie, kas saka, ka nomira no Covid-19, nebūs precīzi savos izteikumos, jo tas nenozīmē, ka nāves cēlonis ir “kovids”. Vīruss ir bijis pa virsu un ir cēlonis, ka sirds apstājās. Tas ir viss kopā. Cilvēks būtu padzīvojis vēl kādus gadus, bet inficēšanās ar vīrusu plus hroniskas saslimšanas noved pie letāla iznākuma. Un, kamēr mēs skraidīsim pa Daugavmalu un klaigāsim, ka nevajag maskas, nevajag ierobežojumus, ka vīruss nekas nav, tikmēr viss turpināsies un mirs vēl daudz cilvēku.

5.mīts. Ja vienreiz esi saslimis, otrreiz nesaslimsi.
- Vai izslimošana ar gripu pasargā no atkārtotas saslimšanas? Nē! Saka: atkrita atpakaļ. Neatkrita, vienkārši saslima atkārtoti. “SARS-CoV-2” vīruss ir diezgan interesants - tas spēj maskēties. Šūnām apkārt ir apvalciņi – kā ziepju burbulis. Un, kad imūnsistēma domā, ka viss kārtībā, redz normālu šūnas apvalciņu, vīruss izlien laukā un inficē vēlreiz. Tāpēc ar Covid-19 var saslimt atkārtoti, lai gan šim vīrusam vajadzēja būt sezonālam tāpat kā gripai, tikai Latvijā, kur robežas ir vaļā un visi visur var braukt, lidot, mēs esam vīrusu atkal ieveduši iekšā. Ja mēs nesekosim līdzi cilvēkiem, kas ielido, neprasīsim viņiem “Covid” pasi, ļausim no lidostas iebraukt kādā lielveikalā, sapirkties ēdienu, lai sēdētu pašizolācijā, mums nebūs labu rezultātu. Rudenī mēs tikai atkārtojām pašslavināšanas runas, cik ātri noreaģējām pavasarī, tāpēc tagad esam tur, kur esam. Tā ir politika. Piepūtuši vaigus, sevi slavējam, cik labi bijām, bet tagad nedarām neko. Ja nebūs stingrāku noteikumu, veselības sistēma sagrūs, un tā jau grūst... Ja slimnīcas vairs nespēs uzņemt pacientus, būs liela pārslodze, tad var notikt kā pavasarī Spānijā, Itālijā: ai, ārstēsim kādu jaunāku, ar vecāko nedarīsim neko... Tas nozīmē, ka ir jāievieš stingrāki pasākumi, jo nu jau džins no pudeles ir ārā! Varbūt kādam tas ir izdevīgi, jo nebūs jāmaksā pensijas, jārūpējas par veciem cilvēkiem, bet tiem, kas ir šajā vecumā, tas ir nāves bieds. Latviešu tautai ir pasaka par ragaviņām un vecīšiem. Tie, kas kliedz pret ierobežojumiem, ir tie, kas gatavo šīs ragaviņas. Viņi ir netiešie slepkavas. Un valdībai ir jāievieš karantīnas hoteļi! Nav jāsūta inficētie uz mājām! Kamēr to nedarīs, tikmēr gadu, divus visu laiku būs tā: uz augšu, lejā, ekonomika vaļā, ciet. Nevar tikai runāt, ir jādara!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpēc obligāti jāvalkā maskas?

Kategorijas