Uzsmaidīt Dievam, sev un citiem

2020. gada 23. decembris 00:00

551

Priesteris Vjačeslavs Bogdanovs, kurš savulaik kalpoja Gulbenē, joprojām ir daudzu gulbeniešu sirdīs. Viņš jau vairākus gadus ir Kuldīgas Svētās Trīsvienības katoļu draudzes prāvests, taču mēs viņu joprojām atceramies kā Gulbenes katoļu draudzes ilggadējo garīdznieku (ar pārtraukumiem viņš ir kalpojis no 1998. līdz 2014.gadam).
Arī V.Bogdanovs atceras mūs. To viņš apliecina telefonsarunā ar “Dzirksteli”, kas notika Ziemassvētku priekšvakarā. “Vienmēr, ja kaut ko dzirdu par Gulbeni, atlieku citas lietas un lasu, klausos vai skatos. Gulbenieši nekur nepazūd no sirds,” saka V.Bogdanovs.
Viņš labprāt atsaucās “Dzirksteles” aicinājumam paust savas pārdomas par šo ne tik vieglo laiku, ko piedzīvojam, lai garīgi mūs ikvienu stiprinātu.
- Kur ņemt spēku, lai izturētu šo Covid-19 laiku?
- Jebkurā gadījumā šis laiks ir ne tikai pārbaudījumu laiks, bet arī iespēju laiks - nedaudz paskatīties uz savu ikdienišķo dzīvi no citas puses, no nākotnes perspektīvas puses. Varbūt arī laiks, kurā varam sakārtot savas savstarpējās attiecības. Laiks, kurā varam sakārtot savas attiecības ar Dievu. Laiks, kuru vienkārši ir jāizdzīvo. Un, cīnoties ar vīrusiem, ir svarīgi neielaist depresijas un apātijas vīrusu savā sirdī un dvēselē. To ir grūti izdarīt, bet tas nav neiespējami. Kad kaut ko gribam panākt, piemēram, materiālajās lietās, mēs protam mobilizēties, un daudz ko esam panākuši gan ar savu enerģiju, gan darbiem. Un arī šeit vajag darbu un pūles, bet tas varbūt vairāk ir tādā garīgā plāksnē. Ja tas ir iespējams, var aiziet uz baznīcu ārpus dievkalpojuma, ja, protams, baznīca ir vaļā. Šobrīd arī internets ir risinājums. Var piedalīties gan dievkalpojumos, gan garīgos pasākumos, kuri notiek tiešraidē vai ierakstā. Svarīgi ir neļaut tumsai ņemt virsroku, citādi būs pavisam bēdīgi. Pēc 25.decembra saulītes jau par vienu sekundīti būs vairāk, un tā arī ar tiem vīrusiem - agri vai vēlu pierims. Ar tādu cerības dzirkstelīti arī jādzīvo!
- Sabiedrībā šobrīd jūtama pastiprināta spriedze, cilvēki kļuvuši neiecietīgāki.
- Tā jau bieži gadās. Šajā laikā laikam izlien visi tie īleni ārā no maisa. Šķiet, ka viss ir kārtībā, bet pēkšņi parādās tādi pārbaudījumu brīži, kuros skaidrāk par skaidru ieraugām, ka mūs pašos nav viss līdz galam kārtībā un viss nav tā, kā tam vajadzētu būt. Bet tad ir iespēja būt nevis asam, bet maigam, nevis neuzmanīgam, bet uzmanīgam. Tas nav tik vienkārši, bet tas ir iespējams. Es satiku kādu cilvēku, kurš stāstīja par kādu labdarības akciju caur internetu. Viņš gribēja aizsūtīt paciņu uz pansionātu. Stāstīja, ka visu izdarījis - paciņu sagatavojis, bet visu dienu kaut kādas problēmas un neizdodas neko nosūtīt. Visu dienu viņš bija kā uz tāda vulkāna, bet līdz vakaram viss nokārtojās un paciņa aizgāja. Pansionāta iemītnieki to saņems. Un, lūk, arī saules stariņš parādījās!
- Kā jūs pats jūtaties šajā laikā?
- Nedaudz neierasti, jo nav tik daudz darba. Parasti pirms Ziemassvētkiem ir liela rosība, bet šobrīd viss notiek tā lēni un tekoši. Ir ierobežota tieša komunikācija, telefons un internets jau darbojas, bet mazliet trūkst tādas tīri komunicēšanas starp cilvēkiem. Tāpat kā jebkuram no mums. Negribas jau sēdēt kaut kur ieslēgtam cellē, gribas arī parunāties. Mēs uz debesīm, uz mūžīgo dzīvi neejam vieni paši, mēs ejam visi kopā, un tas ir ļoti nepieciešams - paskatīties pa labi un pa kreisi un ieraudzīt sev blakus esošo cilvēku. Tas ir ierakstīts arī mīlestības bauslī – tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu.
- Kā šogad ar Ziemassvētku dievkalpojumiem baznīcā?
- Pirms tam dievkalpojums notika Ziemassvētku vakarā pulksten 20.00, bet tagad baznīca drīkst būt vaļā līdz pulksten 20.00. Baznīca Kuldīgā nav īpaši liela, iekšā var būt tikai 30 cilvēki, bet, ja valdība lems par vēl stingrākiem ierobežojumiem, varbūt nebūs nekā. (Valdība lēmusi, ka 24.decembrī un 6.janvārī reliģiskās darbības veikšanas vietas strādā līdz pulksten 23.00, jālieto maskas, uz cilvēku – 10 kvadrātmetri, nepārsniegt 20 procentus telpas ietilpības, citās dienās darba laiks - no pulksten 6.00 līdz 20.00 - red.). No mūsu Kuldīgas baznīcas ir arī tiešraides iespēja. Bet, ja ir tā, ka cilvēki nedrīkst nākt uz baznīcu, tad sajūta ir tāda dīvaina - liekas, ka svece deg, bet nav neviena, kas sildās. Arī tas, ja nav sniega Ziemassvētkos, ir nedaudz nomācošs elements, jo nav baltu Ziemassvētku. Bet ne tādai tumsai vien esam gājuši cauri. Viss būs labi.
- Kāda situācija ar Covid-19 ir Kuldīgā?
- Pie mums pagaidām ir mierīgi. Pirms kāda laika bija saslimuši vairāki cilvēki šūšanas uzņēmumā, bet pašvaldība ātri noreaģēja, cilvēki izolējās, līdz ar to vīruss nekur neizvazājās. Diezgan mierīgi, paldies Dievam. Esmu dzirdējis, ka pie jums Jaungulbenē ir saslimuši. Zinu arī, ka kāds priesteris, kuram atklāja vīrusu, desmit dienu laikā aizgāja mūžībā. Tagad, ja arī ir bēres, tad tajās drīkst piedalīties desmit cilvēki un viss notiek tikai pie kapa. Neteiksim, ka ir saīsinātais izvadīšanas variants, bet tas tomēr atstāj iespaidu uz visu. Arī, piemēram, kristības - viss ir ierobežots un svinības tādas, kā gribētos, nav. Bet kā ir, tā ir. Ziemas laikā gan arī ir mazāk kristību, laulību, turklāt Kuldīgas baznīcā nav apkures, tāpēc es arī visus cenšos atrunāt uz siltāku laiku.
- Ko jūs domājat par Covid-19 noliedzējiem?
- Kamēr pats personīgi peļķē neiekritīs, nesapratīs, kas ir dubļi. Neko briesmīgu ierobežojumu ziņā no mums neprasa. Ieiešanu veikalā vai citās vietās uz piecām vai desmit minūtēm ar masku uz sejas nevar salīdzināt ar to, kādi ierobežojumi cilvēkiem bija jāpiedzīvo Itālijā, Spānijā vai Ķīnā un ko viņi izcietuši! Mums vispār nevajadzētu pīkstēt.
- Šķiet, ka šobrīd sabiedrība sašķēlusies divās daļās: vieni ievēro, citi noliedz.
- Un ir vēl trešā grupa, kura saucas “a man viss vienalga”. Arī tādi ir. Domāju, lai arī, no malas raugoties, ierobežojumi, kas tiek pieņemti, šķiet haotiski un nepārdomāti, tie tomēr ir jāievēro. No tā jau nebūs sliktāk, ja cilvēki sargā savu veselību ar tiem pašiem minimālajiem pasākumiem un ierobežojumiem.
- Jūsu novēlējums gulbeniešiem Ziemassvētkos!
- Uzsmaidīt Dievam, uzsmaidīt pašam sev un uzsmaidīt citiem, jo smaids dara lielas lietas! Smaids ir arī cilvēka lūgšana, pateicības un prieka gaviļpilna lūgšana. No tā, ka mēs staigājam nīgri, nekas jau nemainīsies uz labo pusi. Smaidīsim viens otram!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzsmaidīt Dievam, sev un citiem

Kategorijas