Ne visi deputāti apmierināti ar informācijas apriti pašvaldībā

2020. gada 23. decembris 00:00

3036

Ne visi deputāti apmierināti ar informācijas apriti pašvaldībā

“Vienotas informācijas nav,” ar šādiem vārdiem deputāte Guna Pūcīte sociālajos tīklos publiskoja savu viedokli par novada pašvaldības administrācijas un deputātu savstarpējo komunikāciju.
“Dzirkstelei” viņa šajā sakarā skaidroja – viss sācies ar saraksti “WhatsApp” grupā, kas domāta administrācijas saziņai ar deputātiem un kuru pārvalda novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Šajā grupā 1.decembrī G.Pūcīte ierakstījusi jautājumu par novada bērniem domātajām Ziemassvētku paciņām, par to, kā notiks dalīšana un kā tiks apziņoti iedzīvotāji, taču jautājums ticis ignorēts.
Deputāte uzskatīja, ka svarīgi ir iedzīvotajiem laikus darīt zināmu šo informāciju, jo labi atcerējās, ka pagājušajā gadā daži bērni novadā palika bez paciņām. Tāpēc G.Pūcīte aktualizēja savas pārdomas šā un citu jautājumu sakarā, kur, viņasprāt, pašvaldība par maz sniedz informāciju.
Pēc tam saņēmusi pārmetumus no pašvaldības vadības, taču mērķis ticis sasniegts, jo uzreiz publiski parādījusies informācija par Ziemassvētku paciņu dalīšanas kārtību.
“Informācija šodien ir pats svarīgākais, kas ir nepieciešams situācijā, kad netiekam galā ar Covid-19. Varbūt pienāks brīdis, kad mums vispār neļaus iziet no mājām,” sacīja G.Pūcīte.
Viņa arī pieminēja komisku faktu, ka no pašvaldības administrācijas apsveikumu Latvijas dzimšanas dienā šogad ir saņēmusi 19.novembra pēcpusdienā. Pēc G.Pūcītes domām, tas labi raksturo attieksmi pret deputātiem.

Ja trūkst informācijas, ir jājautā
“Ja G.Pūcīte saka, ka ir problēma, noteikti viņa to jūt. Tad noteikti būtu jāzvana vai jānāk pie manis vai pie pašvaldības izpilddirektores Lienītes Reinsones un jārunā, kā šo iztrūkstošo sadaļu var sakārtot,” teica N.Audzišs.
Viņš skaidro, ja G.Pūcīte vēlas saņemt vairāk informācijas, nav tā, ka viņai to nevēlas sniegt vai no viņas kaut ko slēptu. Vienkārši tādā gadījumā deputātei jānoskaidro, kādā veidā dabūt šo informāciju. “Deputātiem, jebkuram iedzīvotājam pašvaldība ir atvērta. Ne vienmēr pašvaldībā protam uzminēt, ko vajag. Par katru jautājumu pašvaldībā arī netiek uzreiz organizētas darba grupas,” teica N.Audzišs.
“Problēmas ir sliņķiem. Pārējiem ir darba uzdevumi, kas ir jārisina. Komunikācijas jautājumos mums valstī dažādos līmeņos ir nepilnības. Runa ir par informācijas novadīšanu un par atgriezenisko saikni. Bieži vien liekas – ja es zinu, arī pārējie zina. Jautājums – kā pārbaudīt, vai informācija ir saņemta? Bet ir arī tā, ka prasi atgriezenisko saikni, bet ir klusums,” sacīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis. Viņš uzsvēra, ka komunikācija ir “attiecības, kuras veido un uztur abas puses”. Deputātiem arī esot jāsaprot, ka “ir lietas, kurām ir jāpaliek iekšienē, un lietas, kurām ir jāiziet uz āru”.
“Ko vēl vairāk var gribēt?!” pārsteigumu pauda Zintis Mezītis. Viņaprāt, viss, par ko ir jālemj deputātiem, viņiem ir zināms. Savukārt pašvaldības administrācija dara savu ikdienas darbu, par kuru visos sīkumos deputātiem nemaz nav jāzina.
Stanislavs Gžibovskis teica, ka viņam nav problēmu komunikācijā ar pašvaldības administrāciju. Taču ar dažu labu deputātu dialogs neveidojas, jo nav vēlmes sadarboties. S.Gžibovskis sacīja – informācijas ir pietiekami kā deputātiem, tā iedzīvotājiem.

Vai daži bauda vadības labvēlību?
“Es gribētu saprast, ar ko komunikācijā ir problēmas. Man ir tā. Ja es zinu sev interesējošu jautājumu un gribu tajā saprast lietas un virzīt vai tieši otrādi – gribu apstādināt, ja to spēju, - es eju pats un daru. Es tāpēc tur, domē, esmu ievēlēts, lai pats interesētos, negaidot, kad kāds kaut ko paziņo vai atnes uz paplātes,” pauda Normunds Mazūrs. Ja viņš uzzina ko tādu, par ko nav bijis lietas kursā, viņš iet un papildus pats interesējas. N.Mazūrs uzsvēra, ka tautas kalpa darbs prasa laika ieguldījumu, iedziļināšanos, patstāvīgu jautājuma izziņas procesu. Piemēram, kolēģis Valtis Krauklis, kurš šobrīd ir bez cita algota darba, kā deputāts strādā pilnu darbdienu katru nedēļu un viņam visu laiku pietiek, ko darīt. V.Krauklim esot iespēja “pilnīgi būt iekšā visās lietās, pārrunās, negaidot, kad kāds kaut ko paskaidros vai kādu informāciju atnesīs”. “Ja mani interesē kāds jautājums, es pats eju, virzu, skatos. Ja kaut kas nav pareizi, tad izsaku savu viedokli. Tieši komitejās pirms domes sēdes varam visu detalizēti izrunāt un iet dziļāk iekšā problēmās. Domes sēdē jau pēc tam tikai apstiprinām līdz tam mūsu izdarīto darbu,” sacīja N.Mazūrs. Tomēr viņš piebilda, ka “ir varbūt kas tāds, ko tīri administrācija dara” un ko deputāti nezina. Taču N.Mazūrs “aizvainojumu par to neķer”. Esot bijis tā, ka par kaut kādiem plāniem informācija līdz viņam no vadības “nav atnākusi” un nākas tāpēc “paraustīt plecus”.
Deputāts Intars Liepiņš gan pievienojas kolēģes G.Pūcītes agrāk jau publiski paustajam, ka Gulbenes novada domē dažiem deputātiem ir pieejams lielāks daudzums informācijas nekā citiem deputātiem. Arī komisijas un darba grupas domē tiek veidotas ar īpašu pieeju konkrētiem deputātiem, pauda I.Liepiņš. Tāpēc vieni diskutē, apspriež, zina, bet citi paliek informācijas badā. Vārdu sakot, domē ir koalīcija un ir opozīcija – rezumēja I.Liepiņš.

Uzskata – ir jāskaidro domes lēmumi
Deputāte Ilze Mezīte teica: “Es domāju, ka ne tikai ar deputātiem, bet arī ar iedzīvotajiem diezgan maz komunicē novada pašvaldības administrācija. Varbūt citādāk domā tie, kuri daudz lieto internetu, seko informācijai sociālajos tīklos. Es maz to daru. Man liekas, ka informācijas ir par maz. Mēs daudz ko nezinām. Labi, man kā deputātei pašai ir jāinteresējas, bet arī iedzīvotājiem ir šis tas jāzina. Daudzi pašvaldības informāciju uzzina caur “Dzirksteli”, ja tur ir informācija. Bet, ja tur nav, tad neuzzina. Pašvaldības avīze tagad kļūs par informatīvo izdevumu, kurā būs ļauts publicēt domes lēmumus. Bet kurš skaidros šos lēmumus? Sabiedrība ir vairāk jāiesaista diskusijās, risinājumu meklēšanā. Cilvēkiem ir jājūtas līdzdalīgiem.”
“Katram šajā jautājumā noteikti būs savs viedoklis par to, cik nu kurš saņem informācijas no novada pašvaldības administrācijas un cik daudz informācijas drīkst saņemt tas vai cits,” teica deputāts Anatolijs Savickis. Viņš šo tēmu ir centies attīstīt novada pašvaldībā jau apmēram divus gadus. A.Savickis ir par to, lai deputātiem elektroniski būtu pieejams lielāks daudzums informācijas par to, kas vispār notiek pašvaldībā, kādi iesniegumi tiek saņemti. “Esmu konstatējis, ka daļa iesniegumu ir pieejami un redzami, bet daļa nav. Ja uzzini par kādu iesniegumu, jāiet speciāli lūgt to parādīt. Un tad tiek noskaidrota slepenības pakāpe, kuru iesniegumu deputāti drīkst redzēt, kuru ne. Man jau gan liekas, ka deputātiem būtu jābūt pieejamai visai informācijai. Deputāti tomēr ir augstākā pakāpē, viņiem ir jābūt pielaidei visiem pašvaldības dokumentiem, bet tā diemžēl nav,” teica A.Savickis.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ne visi deputāti apmierināti ar informācijas apriti pašvaldībā

Kategorijas