Uzņēmējs var izdzīvot, ja pielāgojas un neapstājas

2020. gada 30. decembris 00:00

2972

Uzņēmējs var izdzīvot, ja pielāgojas un neapstājas

Šogad biežāk esam dzirdējuši vārdus “dīkstāve”, “pārmaiņas”, “izaicinājumi”. Vietējie novada uzņēmēji atzīst, ka pārdomas, ar kurām nākas sastapties šī gada izskaņā, ir visai atšķirīgas no iepriekšējo gadu pieredzes.
“Ja sākumā šķita, ka tas ir sprints, tad nu ir skaidrs, ka Covid-19 izplatības seku novēršana būs maratons. Lielākie izaicinājumi skāruši tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas, transporta, sporta un kultūras nozares uzņēmumus. Tomēr uzņēmējdarbība turpina ierasto darba ritmu, atsevišķās nozarēs ir vērojams pat pozitīvs pieprasījuma pieaugums,” uzsver Gulbenes novada pašvaldības uzņēmējdarbības konsultante Liena Kazāka.

Izaicinājums - digitālā vide
Gulbeniete, internetveikala “Nango.lv” īpašniece Natālija Gorkina novērojusi – “kovidlaiks” ir izaicinājis arvien vairāk veikalus pāriet uz digitālo vidi. “Cilvēki labprāt iepērkas digitāli. Digitālajai videi ir liela perspektīva, un uzturēt internetveikalu ir krietni ērtāk, jo nav nepieciešams nomāt telpas un var strādāt no jebkuras vietas,” stāsta N.Gorkina.
Internetveikals “Nango.lv” jau trīs gadus piedāvā izklaides aksesuārus un preces svētku svinēšanai un dažādiem hobijiem. “Protams, ka visiem veikaliem ir grūti strādāt, kad katru reizi ko vairāk aizliedz, mēs neesam izņēmums, bet mēs ļoti lepojamies, ka mums ir internetveikals mūsu novadā,” uzsver N.Gorkina.
Lai arī L.Kazāka novērojusi, ka valstī noteiktie ierobežojumi kādos uzņēmumos veicinājuši aktīvu iesaisti digitālu risinājumu un atpazīstamības veicināšanā, tas nav noticis visos.
Gan pavasarī izjuta, gan krietni nopietnāk ierobežojumus pēdējos gada mēnešos izjūt SIA “Sintija-S” skaistumkopšanas salona “Blue Box Gulbene” vadītāja Elvīra Stepanova. Salons piedāvā dažādus skaistumkopšanas līdzekļus. Viņa atzīst, ka šis gads liek domāt par nepieciešamību ātri pārorientēties darbībai digitālajā vidē. “Šobrīd tikai mēģinām iet uz digitālo platformu, pagaidām mums vēl nav interneta veikala, bet strādāsim pie plāna,” stāsta E.Stepanova.

Maza cerība uz dīkstāves pabalstiem
“Blue Box Gulbene” salons Gulbenē sācis darboties pirms desmit gadiem, kad rīdzinieki atklāja divu solāriju darbību. “Viņi pēc pusgada saprata, ka mazpilsētā nav liela ieguvuma darbībai, es turpināju viņu iesākto. Darbību desmit gadu laikā esam stipri paplašinājuši. Mēs salonā piedāvājam arī manikīra, masāžas, vakuuma trenažiera un citus pakalpojumus. Ir plašs kosmētikas piedāvājums, arī profesionālā matu kosmētika un Latvijā ražota kosmētika. Vairāk gribas vietējos atbalstīt un caur mums dot iespēju. Tieši tas, ka es pati esmu gulbeniete ar saknēm, ir iemesls, kādēļ darbojamies. Protams, visai bieži ir domāts, ka Gulbenē strādāt ir grūti un lielās pilsētās var vairāk izdarīt. Mums, piemēram, jauniešu ir ļoti maz. Tomēr gribas uzņēmējdarbību veidot tepat, jo te ir mājas, te ir bērni. Lai arī nav viegli, gribas dot savai vietai,” saka E.Stepanova.
Pavasarī pirmajā Covid-19 vilnī darbība salonam tika atļauta, un, lai arī cilvēku plūsma bija mazāka, tomēr ienākumi neizsīka.
“Taču tagad mums ir jātaisa pilnīgi viss ciet. Jau tā izjutām, ka šogad cilvēki nāk retāk un stipri piedomā, kā tērēt naudiņu. Ja mums izkrīt trīs nedēļas darbībā, tad runa vairs nav par peļņu, bet gan vienīgi, kā nosegt visus maksājumus, komunālos un darbiniekiem algas samaksāt. Man ir žēl mūsu cilvēku, jo visiem ir ģimenes un bērni. Un mēs nezinām par tālāko, nezinu, ko savām darbiniecēm atbildēt,” satraukta ir salona vadītāja.
Līdz šim salons nav pieprasījis dīkstāves pabalstus, jo esot jābūt konkrētiem kritumiem apgrozībā un mazajiem uzņēmējiem esot diezgan grūti iekļauties pēc izveidotajiem kritērijiem. “Tūlīt janvārī būs atkal nodokļi jāmaksā. Pavasarī, ja noteiktā laikā tie netika samaksāti, uzreiz klāt bija soda procenti - nebija nekādas pretimnākšanas! Līdz galam es īsti neizprotu šos mūsu darbības jomas ierobežojumus, jo, manuprāt, saloni bija tā vieta, kur visas prasības tika ievērotas visvairāk. Klienti nāca ar pierakstiem, pēc katra viss tika dezinficēts, pat rokturi un visas virsmas! Novembrī esam strādājuši tikai divas nedēļas un decembrī arī, tagad viss ir ciet. Apgrozījums mums, salīdzinot ar 2019.gadu, ir krietni krities,” reālo situāciju iezīmē “Blue Box Gulbene” vadītāja.

Neienāca neviens klients
50 procentu apgrozījuma un ienākumu samazināšanos piedzīvojusi reklāmas darbnīca “Kopa”, kuru vada Juris un Ilze Volodini. “Mēs esam gan uzņēmums, gan arī daudzbērnu ģimene, un mums nav citu ienākumu, kā no mūsu darbnīcas. Šis gads iesākās ar lielām cerībām par visu, kas varētu būt. Tomēr jau uzreiz piedzīvojām, ka, “neatnākot īstai ziemai”, nenotika vairāki pasākumi, piemēram, rallijs “Sarma”. Mēs viņiem jau kopš 2004.gada visu veidojam un nodrošinām. Šogad pat bija paredzēta apaļās jubilejas svinēšana. Protams, ka arī tas ietekmē finanses,” atklāj I.Volodina.
Arī reklāmas nozarē strādājošajiem tā bija pirmā pieredze izdzīvot izsludinātajā ārkārtējā stāvoklī. “Mēs neapstājāmies un atbalstu neprasījām. Turpinājām, cik varējām. Pirmajā ārkārtējās situācijas nedēļā pavasarī mums nebija klientu vispār. Neviena! Tas mums, protams, bija šoka moments, un ar situāciju apradām tikai pamazām. Sākām mācīties pielāgoties prasībām un arī vajadzībām, nevienu brīdi nedomājām, ka varētu pārtraukt darbu,” atklāj I.Volodina.
Pirmās bija jāsarūpē aizsargmaskas. Pie “Kopas” atnāca E.Gulbja laboratorijas darbinieces un teica, ka viņām nepieciešamas sejas aizsargmaskas. Tika meklēti un arī atrasti risinājumi. “Ierobežojumu ir vairāk nekā atbalsta no valsts. Ja aiztaisa ciet skaistumkopšanas salonu, tad vispirms vajadzēja nākt atbildei, kā to atbalstīt, nevis to aizvērt un tad sākt risināt. Tīri psiholoģiski cilvēki dzīvo trauksmē, jo nezina, ko atkal pieņems. Redzu, ka gan klienti, gan uzņēmēji ir vairāk sabijušies tieši no izmaiņām, jo tās rada stresu, nevis sajūtu, ka par tevi kāds gatavs parūpēties,” uzskata viņa.
I.Volodina skaidro, ka viņu biznesā viss galvenokārt ir saistīts ar prezentācijas reklāmu, ar pasākumiem, sacensībām, skolu aktivitātēm. Tomēr šajā laikā pie tā apstāties nevar un iespējas tiek rastas, piedāvājot arī gaismas reklāmas dažādiem uzņēmumiem. “Nav dienas, kad darbnīcā netiktu darbinātas mašīnas un izpildīti klientu pasūtījumi. Mums ir arī izdevusies sadarbība ar pasūtītājiem ārzemēs. Līdz jaunajam gadam, piemēram, ir jāpabeidz viens gaismas reklāmas pasūtījums no Norvēģijas. Visu laiku esam centušies pielāgoties visam, kas notiek, un saprast, kādas ir cilvēku vajadzības. Piemēram, tagad daudzi nevar aizbraukt pēc dāvanām. Esam aktīvi sociālajos tīklos, kā arī mums ir internetveikaliņš “Kopaworksshop.lv”, kurā tieši šobrīd aktīvi liekam savus pakalpojumus, lai varam pielāgoties esošajai situācijai.”

Uzsāktais diemžēl apstājās
Kad ģimenes studijas “Guguce” izveidotāja Annija Ceriņa saprata, ka pulcēšanās ierobežojumi noteikti būs pēdējie, kas tiks atcelti, tika pieņemts lēmums pārtraukt nupat iesākto studijas projektu. “Guguce” pilsētas centrā tika atklāta pērnā gada oktobrī un bija izlolota A.Ceriņas vīzija par vietu, kur varētu sapulcēties tieši jaunās māmiņas no Gulbenes novada.
“Šo ieceri realizēju caur Nodarbinātības valsts aģentūru, un, protams, ka tas man bija kā biznesa projekts, lai arī ar izteiktu dvēselisku ievirzi. Dalības maksa lekcijām un pasākumiem bija, lai varētu nosegt telpas īri un varbūt būtu arī kāda neliela peļņa. Gada laikā tajā norisinājās arī vairākas lekcijas un meistarklases sievietēm. Tas viss saistīts ar pulcēšanos un kopā nākšanu, kas tagad tika liegta pilnībā. Pārņēma sajūta, ka, tikko gribi iekustēties, tā nāk atkal jauni aizliegumi. Tā kā neredzēju šiem ierobežojumiem galu, pieņēmu lēmumu tagad slēgt, jo telpas maksa visu laiku ir jāsedz. Tomēr, kad atkal varēs nākt kopā, domāju, turpināšu iesākto, jo vērtīgi bija, ka māmiņas varēja iepazīt cita citu. Šeit iepazinās māmiņa, kura liek meikapu, ar māmiņu, kura šuj. Līdz ar to viņas deva arī viena otrai atbalstu kādu pakalpojumu vai preču iegādē,” stāsta A.Ceriņa.

Veikals tomēr izdzīvo
Kad “Dzirkstele” Jaungulbenes pagasta Gulbītī vietējā veikaliņā “Riekstiņi” sastop vadītāju Ainu Deksni, realitāte iezīmējas citādāka. Šeit Covid-19 vīrusa ierobežojumi nav galvenais satraukuma iemesls. Lauku veikala ikdienu vairāk ietekmē vietējā pagasta iedzīvotāju skaita izmaiņas un ģimeņu finansiālie apstākļi. Veikaliņš Gulbīša apkārtnes cilvēkiem ir svarīgs, jo tā ir vienīgā vieta, kur nopirkt pārtikas preces.
A.Deksne atklāj, ka vidēji dienā veikaliņā iegriežas apmēram 15 pircēji. Šogad martā viņa palikusi arī kā vienīgā pārdevēja, jo darbinieci, kas gadiem strādājusi, nācies atlaist. Ziedulaiki esot bijuši, kad blakus bijis gateris, kur strādājuši kurinātāji un bijis daudz cilvēku. Darbs veikalā toreiz noticis arī brīvdienās, strādājušas esot divas pārdevējas.
“Nāk tie, kuri nekur nevar citur aizbraukt, kuriem nav transporta, visbiežāk tie ir vecākie cilvēki. Agrāk šeit bija divi veikali. Protams, ja cilvēku paliks mazāk, tad arī vairs nebūs izdevīgi pārdot, bet tagad te nodrošinu ar nepieciešamāko. Divreiz nedēļā tiek atvestas desas, trīsreiz nedēļā – maizīte. Cilvēki jau tagad lopus bieži netur saimniecībā, tādēļ gaļu viņi var dabūt tikai te, veikaliņā,” stāsta A.Deksne.
Janvārī lauku veikaliņam apritēs 28 gadi. Šobrīd vieni no veikaliņa uzticamākajiem apmeklētājiem ir blakus esošās Gulbīša pamatskolas skolēni. Tomēr līdz ar attālinātajām mācībām, protams, bērnu, kuri nāk iepirkties, ir krietni mazāk. “Arī apstākļi vecākiem ir tādi, ka nevar vairāk naudiņas dot. Bet mazo klašu bērni ieskrien un šo to nopērk.”

Plāni jaunajam gadam
L.Kazāka atklāj, ka vairākums aptaujāto novada lielāko darba devēju neparedz darbinieku atlaišanu vai atalgojuma samazinājumu. Atbildīgi ir ieviesti valdības noteiktie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi.
“2020.gada nogalē pašvaldība aktīvi strādā pie vienota uzņēmējdarbības atbalsta centra idejas attīstības, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālas nozīmes pakalpojumu, individuālas pieejas atrašanu mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri strādā šeit. 2021.gadā Gulbenes novadā pašvaldība strādās ciešākā sadarbībā ar atbalsta organizācijām – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru programmas, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras, Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas un citu programmu ietvaros, kas ir vērstas uz konsultatīva, arī praktiska atbalsta pasākumu īstenošanu visām uzņēmēju kategorijām. Tiek plānotas attālinātas sarunas ar nozaru pārstāvjiem par savstarpējas sadarbības modeļiem,” stāsta novada uzņēmējdarbības konsultante.

Par tūrisma uzņēmējdarbību novadā

Kāds šis gads ir bijis novada tūrisma uzņēmējdarbībā? Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra direktore Simona Sniķe saka, ka gada laikā ir nācies strādāt gan pie jauniem nestandarta risinājumiem, gan atbalsta sniegšanas vietējiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.
“Ārkārtējās situācijas laikā pavasarī izveidojām 13 jaunus velo un pārgājienu maršrutus, papildinot ar vizuālo materiālu. Šie maršruti tika papildināti ar tuvāk esošo tūrisma uzņēmēju piedāvājumiem. Par maršrutiem izrādījuši interesi Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmēji, kas organizē velobraucienus un pārgājienus, piemēram, “Veloceļojumi.lv”, organizācija “9 Hills adventures”, Repinas (Igaunija) grupu ekskursiju organizators. 2021.gadā plānots marķēt populārākos maršrutus, veidot brošūras. Pavasarī veidojām sarakstu ar naktsmītnēm, kuras uzņem cilvēkus no jebkura Latvijas novada pašizolācijā, kā arī ar ēdināšanas uzņēmumiem, kuri piedāvā ēdienu līdzņemšanai, piegādei mājās. Saraksti tika izvietoti aģentūras sociālo tīklu profilos un mājaslapā, kur tie guva tiešām vērā ņemamu sekotāju atzinību. Šādi saraksti tapa pēc abpusēja - cilvēku un uzņēmēju - pieprasījuma. Rudenī šos sarakstus aktualizējām. Interesi izrādīja Gulbenes viesnīcas vadītāja Zlata Kallase, kurai pavasarī jau bija pieredze ar viesnīcas numuriņu piedāvāšanu cilvēkiem ar šādām vajadzībām. Pavasarī arī apzinājām, kāda ir Gulbenes novada tūrisma uzņēmēju darbība krīzes laikā, kādi jauni piedāvājumi radušies. Informācija tika apkopota, ar to dalījāmies savos informācijas kanālos. Piemēram, saimniecībā “Purenes” viesi tagad var nakšņot trīs mucveida viesu namiņos, tur ir tapusi arī pirts un karstā ūdens kubls. Atpūtas komplekss “Ziedugravas” šajā vasarā sāka piedāvāt izbraucienu ar plostu pa Pogas ezeru. SIA “Pakalnieši” paplašināja ražošanas telpas un ierīkoja degustāciju telpas apmeklētājiem. Rankas muižā tika izveidota koncertzāle, neliela kafejnīciņa un sāktas piedāvāt nakšņošanas iespējas. Kafijas grauzdētava “Tīrs miers” piedāvāja baudīt kafiju nelielā āra kafejnīciņā. Šie ir tikai daži piemēri,” saka S.Sniķe.
Novembrī, valdībai pieņemot lēmumu par atkārtotu ārkārtējo stāvokli, Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs reaģēja uz pieprasījumu un izveidoja virtuālo Ziemassvētku tirdziņu, kā arī sarakstu ar novada naktsmītnēm, kurās var izbaudīt svētkus savas ģimenes lokā. “Ideja par virtuālo Ziemassvētku tirdziņu radās tad, kad jau nojautām, ka tradicionālo Zaļo tirdziņu decembrī organizēt nevarēsim. Kad kļuva skaidri valdības lēmumi, sākām apzināt Gulbenes novada mājražotājus un amatniekus. Sarakstus ar piedāvāto produkciju un kontaktinformāciju izvietojām sociālo tīklu profilos, mājaslapā. Sarakstus papildinām ar mājražotāju un amatnieku piedāvājumu,” stāsta S.Sniķe.'

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem #SIF_MAF2020

+ 2

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uzņēmējs var izdzīvot, ja pielāgojas un neapstājas

Kategorijas