Svētkos visu ar mēru!
Šogad svētkos dārgākā dāvana ir veselība, jo Latvijā situācija ar Covid-19 izplatību neuzlabojas un saslimstība ar šo vīrusu palielinās. Arī mediķi lūdz iedzīvotājus svētkus svinēt savās mājās.
Kā svinēt, lai prieku neaptumšo veselības problēmas un jaunais gads nav jāsāk ar ārsta apmeklējumu, jautājām infektologam, narkologam, gastroenterologam un katastrofu medicīnas ekspertam.
Infektoloģe: zviedru galds un svinības ārā
Infektoloģe un profesore Ludmila Vīksna svētkos cilvēkiem iesaka ievērot distanci, domāt par sevi un sev tuvajiem cilvēkiem.
“Ierobežojumus ir svarīgi ievērot katram, kaut vai divi vai trīs cilvēki būtu sanākuši kopā. Lai arī šogad ciemos iet nedrīkst, ir jau lielas mājsaimniecības, tāpēc, runājot tīri par praktiskām lietām, ieteiktu organizēt nevis vienu lielu, kopīgu galdu, bet gan zviedru galdu, kas būtu izkārtots pa visu iespējamo teritoriju,’’ iesaka L.Vīksna.
“Ieteicams neapskauties un nebučoties, izmantot maskas, kuras var izdaiļot ar svētku atribūtiku un pēc tam salīdzināt, kuram smukāka. Protams, kad ēd vai dzer, tad maskas noņem, bet vakara gaitā tomēr būtu svarīgi pieturēties pie to valkāšanas. Svarīgi arī būtu palaikam iziet ārā svaigā gaisā. Laukos tam vispār ir ideāla iespēja, bet arī pilsētā daudzi ir izlikuši eglītes pie mājas.’’
Profesore uzskata, ka, palaikam izejot ārā, izvēdinot telpas, pēc tam atnākot atpakaļ uz māju vai dzīvokli un turpinot saviesīgo vakaru, inficēšanās iespējas samazinās. Tiesa, L.Vīksna norāda, ka, ejot ārā, vajag silti saģērbties, lai nesaķertu vēl kādu citu slimību.
“Ja iespējams, bērnus vajadzētu novirzīt uz citu telpu. Nedrīkst lietot alkoholu tādā daudzumā, kas padara vaļīgus un varonīgus. Nedrīkst iet nesankcionētos ciemos, kas šogad nav paredzēti. Un, ja visus ierobežojumus ievērosim, domāsim par sevi, saudzēsim tuviniekus, tad viss būs kārtībā,’’ saka L.Vīksna.
Narkoloģe: jāievēro alkohola devas un lietošanas intervāls
Narkoloģe un psihiatre Astrīda Stirna norāda, ka šajā laikā daudzi cilvēki, meklējot glābiņu grādīgo dzērienu sabiedrībā, pēc palīdzības vēršas jau akūtā stāvoklī.
‘’Nevarētu teikt, ka pacientu skaits ir ļoti pieaudzis, bet ir. Un tie ir diezgan smagi gadījumi, jo cilvēki alkoholu lieto ilgstoši, mēdz miksēt arī ar narkotikām, medikamentiem un tikai tad, kad vairs nevar, tad meklē ārstu.’’
Narkoloģes ieteikums svētkos ir ievērot mērenību. Lai arī visiem labi zināma patiesība, ka alkohols uzkrājas organismā un tam ir nelabvēlīgas sekas, daktere atgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst sēsties pie stūres 24 stundas pēc pēdējās alkohola devas lietošanas. Turklāt svarīgi arī ievērot šo devu lietošanu. Sievietēm vakara gaitā nevajadzētu pārsniegt divas devas, bet vīriešiem - trīs līdz četras devas. Nemudinot uz dzeršanu, tomēr saprotot, ka cilvēki svētkos grādīgos dzērienus lietos, ārste norāda, ka būtiski ievērot arī intervālu – vienu stundu – starp alkohola devu lietošanu.
‘’Nevajag alkoholu lietot ātri, nevajag to lietot tukšā dūšā, jo tad gan reibuma stāvoklis iestājas ātrāk, gan tas nelabvēlīgi ietekmē kuņģa-zarnu traktu un aknu darbību. Ja alkoholu lieto vairāk nekā vienu devu stundā, organisms nespēj to pārstrādāt,’’ piebilst A.Stirna.
Paģiru sindroms, kā zināms, iestājas, kad lietots par daudz, tāpēc, ja tomēr otrā dienā ir grūti, klasiskā metode ir medus, minerālūdens un citrons. ‘’Visideālāk, protams, būtu, ja ģimenē kādam ir alkohola problēmas, svinēt bez alkohola, jo tas var novest pie nelabvēlīgām sekām ne tikai veselībai, bet arī sadzīvē – pie ģimenes konfliktiem, kas var beigties ar policiju, pie neuzmanīgas apiešanās ar uguni, ar svecēm, kas savukārt var beigties ar ugunsnelaimi,’’ rezumē ārste.
Gastroenterologs: var ēst vairāk, bet mazas porcijas
"Ar kolēģiem tieši nesen runājām, kas notiks svētkos, kad cilvēki nedrīkstēs tikties, iet ciemos, bet sēdēs mājās, ēdīs, dzers, jo, kā zināms, stresa situācijās cilvēks mēdz apēst un izdzert vairāk. Un būs cepumi, pīrādziņi, piparkūkas,’’ stāstījumu sāk gastroenterologs Hosams Abu Meri. “Un tas nozīmēs, ka saasināsies kunģa-zarnu trakta darbības traucējumi, pankreatīts jeb aizkuņģa dziedzera slimības... Tāpēc es iesaku cilvēkiem ēst biežāk, vairāk nekā trīs reizes dienā, bet mazās porcijās, ēst sabalansētāk. Piemēram, nevis visus trīs ēdienus uzreiz, bet vispirms apēst salātus, tad pēc divām stundām zupu, pēc trim stundām otro ēdienu. Neēst lielas porcijas un vienlaikus dažādus produktus.’’
Ārsts arī iesaka samazināt saldumu lietošanas biežumu, jo no miltu produktiem var saasināties gastrīts. ‘’Svētkos daudzi mājās cep pīrāgus, dažādas kūkas, saldās maizītes. Tas viss ir jauki, bet jāatceras, ka milti nav draudzīgi organismam, tie pūš vēderu, tāpēc, ja negribam problēmas, apēdam pa kādam pīrādziņam, bet ne daudz. Visu ar mēru!’’
Ārsts saprot, ka svētkos neizpaliks arī spirtotie dzērieni, bet, lai nerastos problēmas un pēc svētkiem nebūtu jāgaida rindā pie ārsta, Hosams Abu Meri norāda - cilvēkiem, kuri lieto medikantus, piemēram, kunģa skābes samazināšanai, jāturpina tas darīt, lai palīdzētu savam organismam tikt galā ar ēdieniem un dzērieniem.
Katastrofu medicīnas
eksperts: uzmanieties ar šampanieša korķiem un salūtu
Ārsts Mārtiņš Šics, kurš ilgus gadus vadījis Katastrofu medicīnas centru, pēc pieredzes zina stāstīt, ka Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām jau gadiem raksturīgas vienas un tās pašas traumas.
‘’Lielai un plašai svētku svinēšanai šogad gan nevajadzētu būt,’’ saka M.Šics. ‘’Bet skaidrs, ka cilvēki ģimenes lokā svinēs. Tad nu vajadzētu atcerēties dažas lietas. Pirmkārt, un šī trauma zināma gadiem, tā ir bezjēdzīga, bet ļoti nopietna - taisot vaļā šampanieti, pudeli nedrīkst vērst pret otru, arī pret sevi, jo korķis var trāpīt acī un cilvēks var nopietni savainot aci. Pareizi būtu korķi būtu vērst uz istabas stūri.’’
Vēl M.Šics norāda, ka saistībā ar šampanieša atvēršanu nopietnas problēmas var rasties, ja, atverot pudeli, korķis lido griestos. ‘’Cilvēks ar acīm tam seko līdzi, korķis trāpa pa lustru, tā sašķīst, bet stikli savaino seju. Šādu gadījumu bijis ne mazums,’’ piebilst ārsts.
‘’Būtiski sekot arī tam, kas atrodas uz galda. Reizēm cilvēki aukstajai gaļai paredzēto etiķi, lai būtu smukāk, ielej tādā pašā mazā glāzītē kā šņabi un svinību laikā sajauc, iedzer. Un tad tas var beigties bēdīgi. Svarīgi sekot līdzi arī tam, lai bērni pēkšņi nepaķer kādu alkoholisko dzērienu,’’ saka M.Šics.
Savukārt Jaungada svinībās traumu skaitu papildina raķešu ievainojumi. ‘’Mēģinājumi šaut salūtu bieži notiek alkohola reibumā, bet jāatceras, ka, tāpat kā autovadīšana un alkohols, arī petardes un alkohols nav savienojamas lietas. Būtiski ir atcerēties, ka nedrīkst šaut tuvu cilvēkiem, attālumam no raķetes līdz skatītājiem jābūt vairāk nekā desmit metriem. Un, ja kaut kas nav izsprādzis, nekādā gadījumā nedrīkst tam tuvoties, lai pārliecinātos, kas noticis, jo tieši tajā brīdī salūts var izsprāgt. Nedrīkst ļaut raķetes šaut bērniem, tiem, kas šauj, jābūt skaidrā prātā. Pirms šaušanas rūpīgi vajadzētu izlasīt instrukciju, jo mūsdienās tirgotāji par lētu naudu piedāvā nekvalitatīvu produkciju. Cilvēki uzķeras uz to, ka nav dārgi, bet rezultāts var būt sabojāti svētki. Tāpēc visiem iesaku būt uzmanīgiem, it īpaši šajā laikā!’’
Uzziņai
Latvijā par vienu alkohola vienību tiek uzskatīti desmit mililitri jeb 12 g absolūtā (100 %) alkohola (etanola). Tas ir daudzums, ko vesels pieauguša cilvēka organisms pārstrādā stundas laikā. Piemēram, viena glāze (30 g) degvīna = 1 vienība, viena glāze (150 g) sausā vīna = 1 vienība.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"