Kad cukurs paliek asinīs

2021. gada 5. janvāris 00:00

“Neēd tik daudz konfekšu, dabūsi cukurslimību!” kādreiz bērnībā dzirdējām no vecākiem. Šī ir viena no frāzēm, ko daudzi pārmantojuši un nu lieto savās ģimenēs. Lai arī šogad svētki aizvadīti klusāk un šaurākā lokā, no tradicionālās našķošanās šajā laikā daudzi tik un tā nav izvairījušies. Vai tiešām tas var būt iemesls, lai saslimtu ar cukura diabētu?

Kas ir diabēts?
Lai šūnas iegūtu enerģiju, tajās no asinīm jānokļūst glikozei jeb cukuram. Šim procesam nepieciešams insulīns, ko ražo aizkuņģa dziedzeris. Ja tas insulīnu neražo pietiekamā daudzumā, glikoze paliek asinīs un veidojas cukura diabēts. Normāli cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir 3,3 līdz 6,1 milimoli uz litru (mmol/l), bet pēc ēšanas var paaugstināties līdz 7,8. Diabēta gadījumā tas tukšā dūšā pārsniedz 7 mmol/l, savā mājaslapā skaidro Latvijas Diabēta federācija.
Par paaugstinātu cukura līmeni asinīs var liecināt tādas pazīmes kā bieža urinēšana, arī naktīs, mokošas slāpes, spēka zudums, kas samazina darba spējas, pasliktināta rētu dzīšana, infekcijas, teikts “Cukura diabēta ārstēšanas rokasgrāmatā”, kuras autori ir Viktors Jurgenss, Monika Grīsere un Peters Kronsbeins. Vēl slimniekiem bieži ir paaugstināts asinsspiediens.
Ja cukura līmenis ir ārkārtīgi paaugstināts – virs 15–20 mmol/l, urīnā veidojas acetons un var iestāties bezsamaņa jeb tā sauktā diabētiskā koma, kas ir bīstama dzīvībai. Taču reizēm cukura līmenis asinīs ir zemāks par normu – zem 4 mmol/l, kad cilvēkam iestājas hipoglikēmija, kas arī var izraisīt bezsamaņu.
Zema cukura līmeņa pazīmes ir nervozitāte, trīcēšana, drebuļi, galvassāpes, ļodzīgi ceļi, pastiprināta svīšana, karstuma viļņi, sirdsklauves, grūtības koncentrēties, bālums, agresivitāte un apjukums. Lai stāvokli uzlabotu, nepieciešams padzerties saldinātu dzērienu.
Ja diabēts netiek diagnosticēts vai pietiekami rūpīgi ārstēts, ievērojot stingru režīmu, tas var izraisīt bojājumus mazajos asinsvados un nervos. Rezultātā rodas komplikācijas – acu, nieru, pēdu, smadzeņu un sirds slimības, kas izraisa infarktu un insultu. Tas samazina darbspējas, rada invaliditāti un pazemina dzīves kvalitāti.

Ne vienmēr zināms iemesls
Tiek izšķirti dažādi diabēta tipi, kas faktiski ir dažādas saslimšanas. Biežāk sastopams pirmā un otrā tipa diabēts.
Ar pirmā tipa diabētu parasti slimo bērni un jauni cilvēki līdz 40 gadu vecumam ar normālu svaru. Slimība sākas strauji. Pamatsimptomi ir slāpes, līdz ar to pastiprināta urinācija, svara zudums, nervozitāte un enerģijas trūkums. Lai gan ir daudz teoriju par pirmā tipa rašanās iemesliem – izpētīts viss, sākot ar vīrusu, traumatiskiem notikumiem, klimatu, beidzot ar mātes piena trūkumu zīdaiņa vecumā –, precīzas atbildes nav.
Ar otrā tipa diabētu pamatā saslimst pieaugušie, kas vecāki par 40 gadiem, ar liekā svara problēmām, sevišķi gados vecāki cilvēki. Taču tendences rāda, ka to diagnosticē aizvien jaunākiem cilvēkiem, kuriem ir palielināta ķermeņa masa. Slimības riska faktori ir arī mazkustīgs dzīvesveids, iedzimtība, diabēts grūtniecības laikā un stress. Tātad našķi paši par sevi cukurslimību neizraisa, taču tie rada aptaukošanos, kas ir viens no otrā tipa diabēta riska faktoriem. Slimība bieži sākas pakāpeniski, un cilvēki specifiskus simptomus nepamana. Līdz ar to otrā tipa cukura diabētu bieži atklāj nejauši.
Trešā tipa diabēts izpaužas kā nejutīgums pret insulīnu smadzenēs. To mēdz dēvēt arī par Alcheimera slimību. Cilvēki, kuriem ir šis stāvoklis, pakāpeniski zaudē atmiņu un garīgo uzmanību. Viņiem var būt emocionālas svārstības un izmaiņas uzvedībā. Slimību izraisa augsts cukura līmenis asinīs, un tā attīstās 50 līdz 65 procentiem otrā tipa diabēta pacientu.

Svarīga paškontrole
Cukura diabētu nevar izārstēt, taču mūsdienu medicīna pacientiem ļauj dzīvot pilnvērtīgi. Jaunākās ārstēšanas metodes uzsvaru liek uz samazinātu komplikāciju risku, tāpēc svarīga ir uztura plānošana, paškontrole, ikdienas cukura līmeņa noteikšana.
Cilvēkiem, kuriem ir pirmā tipa diabēts, uzreiz jāuzsāk terapija ar insulīna injekcijām, jo viņu aizkuņģa dziedzeris ražo pārāk maz insulīna vai neražo to nemaz. Situāciju var atvieglot insulīna sūknītis – aparāts, kas trūkstošo vielu piegādā caur katetru un kura adata maināma reizi divās, trijās dienās. Bērniem un pusaudžiem valsts šo terapijas veidu apmaksā. Svarīgs ir veselīgs un sabalansēts uzturs, kā arī piemērota fiziskā aktivitāte.
Otrā tipa diabēta slimniekiem insulīna rezerves organismā vēl ir, tāpēc viņi var iztikt arī bez insulīna terapijas, ja uzvar cīņā ar lieko svaru un sāk dzīvot fiziski aktīvu dzīvesveidu. Papildus var būt nepieciešams lietot medikamentus, kas pazemina cukura līmeni asinīs.
Taču diabēta ārstēšanas stūrakmens ir pareizs uzturs. Ēdienkartes plānošanā un novērtēšanā pacientiem ieteicams konsultēties ar speciālistu. Kopumā rekomendācijas neatšķiras no vispārējām, taču jāzina, no kuru produktu grupu lietošanas jāizvairās, jo tie paaugstina glikozes līmeni asinīs. To skaitā ir cukurs un to saturošie produkti, medus, augļu sulas, augļi. Tātad kūkas, smalkmaizītes, konfektes, sukādes, žāvētie augļi no ēdienkartes jāizslēdz. Ierobežotā daudzumā var uzņemt graudaugus, pākšaugus, kartupeļus, desas, cīsiņus. Svarīgs ir arī veids, kādā ēdiens tiek pagatavots. Piemēram, kartupeļu biezputra glikozes līmeni paaugstina vairāk nekā krāsnī cepti kartupeļi.
Slimniekiem ieteicams rakstīt dienasgrāmatu, kurā jānorāda gan cukura līmeni asinīs, gan regulāri lietoto medikamentu nosaukums un devas, reizi nedēļā – ķermeņa svars. Tāpat arī nepieciešams minēt citas saslimšanas, raksturot pašsajūtu, paaugstināta cukura līmeņa pazīmes, neierastu fizisko slodzi. Jāpiefiksē arī informācija par notikumiem, kas var ietekmēt vielmaiņu, piemēram, svinības, ceļojumi, ciemošanās. Dienasgrāmatu vajadzētu ņemt līdzi katru reizi, dodoties vizītē pie ārsta.

Vecmamma dzīvesveidu negribēja mainītAnna, diabēta pacientes mazmeita:
– Kad manai vecmammai konstatēja otrā tipa cukura diabētu, viņa par to daudz neko mums, radiniekiem, nestāstīja. Vienkārši negribēja par to runāt, jo bija no stiprajām sievietēm, kas vienmēr ar visu tiek galā pati. Reizēm redzējām viņu no rītiem mērām cukura līmeni ar tā saukto pildspalvu. Zinājām, ka viņa sev injicē insulīnu, bet, kad un kādā daudzumā – tas no mums tika slēpts. Viņa regulāri gāja uz pārbaudēm pie ārsta. Taču vecmamma negribēja ievērot nekādus uztura ierobežojumus, viņa ēda cepumus, kūkas, smalkmaizītes, ceptus kartupeļus. Šķita, ka kopumā jūtas labi, līdz reiz apmaldījās pazīstamā pilsētā, bet pēc laimīgās atrašanās tikai smējās par savu apjukumu. Aptuveni gadu vēlāk viņa pēkšņi zaudēja runas un kustību spējas un nonāca slimnīcā ar insultu. Pēc tam izrādījās, ka mikroinsulti bijuši jau iepriekš, tikai tiem nav pievērsta pietiekami liela uzmanība. Pēc pirmā insulta vecmamma atkopās diezgan veiksmīgi, atjaunojās kustības, traucētas palika tikai runas spējas. Taču viņa nespēja dzīvot veselīgu dzīvesveidu un turpināja paslepus mieloties ar saldumiem, bet dzimšanas dienās pat sadusmojās, ja kāds iebilda pret to, ka viņa ēd kūku. Otro insultu vecmamma piedzīvoja pēc tam, kad viena mēneša laikā bija apmeklējusi vairākas svinības. Iznākums bija letāls… Mēs, ģimene, uzskatām, ka nepareizs uzturs vecmammu arī noveda līdz šādām sekām. Mums bija sajūta un pašpārmetumi, ka nenosargājām, bet, laikam ejot, esam secinājuši: pieaudzis cilvēks ir pieaudzis cilvēks, un, ja pats negrib mainīt savus paradumus, neviens cits viņa vietā to neizdarīs, lai kā gribētu.

Kā atpazīt Alcheimera slimību jeb trešā tipa cukura diabētu?

◆ Rodas atmiņas zudumi, kas traucē ikdienas dzīvē – aizmirstas nesen uzzināta informācija vai svarīgi datumi, notikumi. Slimnieks var atkārtoti pieprasīt tikko uzzinātu informāciju, sākt pierakstīt ikdienišķas lietas, kuras agrāk nebija grūtību atcerēties.
◆ Grūtāk uztvert problēmas būtību, iedziļināties tajā un redzēt atrisinājumu. Ar vienkāršiem jautājumiem var vērsties pie cita cilvēka, lai tas palīdz rast risinājumu vai pieņemt lēmumu.
◆ Datumi, cilvēku vārdi vai notikumi rada apjukumu.
◆ Rodas redzes problēmas, kuras sākotnēji var novērot, vadot automašīnu.
◆ Var pazust doma ne tikai sarunas, bet pat teikuma vidū.
◆ Sāk pazust lietas, cilvēks var pamest darbu, sociālās aktivitātes.

Kā rīkoties, ja cukura diabēta slimniekam kļuvis slikti?
Ja cilvēks ir pie samaņas un spēj runāt:
◆ pēc iespējas ātrāk iedod kaut ko saldu – glikozes tabletes, cukurgraudu, ūdeni ar medu (divas tējkarotes uz pusglāzi ūdens), saldu tēju,
◆ palīdzi ieņemt ērtāku stāvokli un dod dzert daudz ūdens,
◆ ja sliktā pašsajūta nepāriet 30 minūšu laikā, sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Ja cilvēks ir apjucis vai bezsamaņā:
◆ novieto drošā sānu guļas pozā,
◆ izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Avots: “Diabets.lv”

Statistika
◆ Pasaulē ar cukura diabētu sirgst katrs vienpadsmitais cilvēks.
◆ No katriem 10 diabēta pacientiem astoņiem līdz deviņiem ir otrā tipa diabēts.
◆ Puse no cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, to pat nezina.
◆ Latvijā 2019.gadā cukura diabēts tika diagnosticēts 6890 cilvēkiem.
◆ Kopējais diabēta slimnieku skaits Latvijā ir 110 tūkstoši.
◆ Plašāk par slimību var lasīt interneta vietnēm “Diabets.lv” un “Diabetapacientiem.lv”.
Avots: Latvijas Diabēta federācija

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kad cukurs paliek asinīs

Kategorijas