Akmeņi ar savu stāstu

2021. gada 5. janvāris 00:00

Balvu novada Tilžas pagasta Dievžeikaru ciema “Ezerlīčos” atrodas ziedu un akmeņu dārzs. Nosaukums “Ezerlīči” esot tāpēc, ka saimniecība atrodas starp Ūdrenes ezeru un Raicenes ezeru. Saimniece Skaidrīte Kaša piebilst, ka dzīvo “Dieva ausī”, jo ciems taču esot Dievžeikari. Ciema nosaukums nozīmējot – “Dieva kalpi”.
Viņa stāsta, ka pie viņu mājas krūmu pudurī ir lielais Dievžeikaru akmens – milzis! Neesot zināms, cik dziļi zemē tas ir.
Tā kā mēs saimniecību apmeklējam septembrī, tad ar savu krāšņumu vairs priecē tikai ziemcietes. Tomēr arī rudenī mājai visapkārt ir krāsains puķu dārzs, kas papildināts ar augļu kokiem - plūmēm, bumbierēm, ābelēm, bet dīķī vēl zied pa kādai krāsainai ūdensrozei. Savukārt ziedošajā krūmā pie mājas sienas lidinās neskaitāmi daudz krāsainu tauriņu. Tiešām - gluži kā “Dieva ausī”!
Skaidrītei ir peoniju kolekcija, apmēram trīssimt šķirņu lilijas, dienziedes, hostas, arī flokši ir dažnedažādi. Puķu mīļotāji var iegādāties arī dažādus stādus savu kolekciju papildināšanai, ko daži no mums arī izdara. Skaidrītes vīrs Ēriks pats ir selekcionārs un izveidojis apmēram simts liliju hibrīdus. Deviņdesmitajos gados viņam esot bijusi viena no lielākajām liliju kolekcijām Baltijā, kurā bijušas aptuveni piecsimt šķirnes.
Saimniecībā nodarbojas ar gaļas lopkopību - tālumā pļavā saskatām prāvu ganāmpulku. Vēl saimniecībā ir vairāk nekā simts bišu saimju, tāpēc var iegādāties arī tradicionālos biškopības produktus, piemēram, medu, vaska sveces.
Mūsu mērķis šoreiz ir apskatīt savdabīgo akmeņu dārzu, kurā savākti dažādi interesanti akmeņi, arī to izmēri ir ļoti dažādi, turklāt katram akmenim ir savs stāsts un rašanās vēsture, kuru saimnieks Ēriks pierakstot. Viņš akmeņus vāc jau divdesmit gadus, piemeklējot katram savu vietu, lai izceltu akmens savdabīgumu. Starp akmeņiem ir sastādīti dažādu šķirņu dekoratīvie koki, kalna piekājē tiek iekopti dīķi.
“Kolhozu gados kalns ir arts un sēti rudzi. Tad, kad kombaini ir gāzušies, tad tam kalnam ir likts miers. Kad mēs ar vīru apprecējāmies, vienkārši nezinājām šim pauguriņam pielietojumu,” stāsta Skaidrīte. Tad viņi kalna galā iestādījuši plūmju dārzu, bet tas ziemā izsalis. “Un tad vīrs izdomāja velt pelēčus un stādīt arī dendroloģisko parku,” piebilst Skaidrīte.
Viņa saka, ka skatīsim akmeņus ar viņas acīm, bet arī katram pašam ir pilnīga vaļa fantāzijai, jo viens akmenī var saskatīt, piemēram, sirsniņu, bet cits pavisam ko citu. Kāds akmens ir līdzīgs ķirzakai. Skaidrīte stāsta, ka deviņdesmitajos gados bija populārs degvīns, ko sauca par “ķirzakas smaidu”, jo uz etiķetes bijusi tāda kā ķirzakas aste. Tad nu viņiem ir arī tāds akmens. Kolekcijā ir arī Latvijas pusdārgakmens granāta almandīns. Kāds akmens ļoti atgādina Francijas imperatoru Napoleonu ar viņam tik raksturīgo cepuri. Ir akmens, kas atgādina čību, ir lielas un mazas akmens sēnes, pīlēns, gulta – viss atkarīgs no katra iztēles.
Skaidrīte stāsta, ka akmeņi ir nākuši no visdažādākajām vietām tuvumā un tālumā, piemēram, daudz akmeņu ir no seno laiku būvēm: klēts slieksnis, mājas slieksnis, dažāda izmēra dzirnakmeņi, ir akmeņi no meliorācijas grāvjiem, mežos atrasti. Lai gan pārsvarā akmeņi ir vietējie – atrasti Balvu, Ludzas, Rēzeknes apkārtnē, tomēr ir arī tādi akmeņi, kas atceļojuši no tālākām zemēm.
Skaidrīte saka, ka šis kalns vizuāli atgādina senu pilskalnu un akmeņu kolekcijā ir arī upurakmens no kādas svētvietas. Varam tikai iedomāties, cik skaists skats no kalna paveras vasarā, kad visapkārt viss zied!
- Teksts un foto: Pārsla Konrāde

+ 4

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Akmeņi ar savu stāstu

Kategorijas