Neuzspiežu savu viedokli

2010. gada 25. aprīlis 14:12

730

Sandra Daudziņa: "Es vienmēr saku - kā deputāti nobalso, tā tam ir jābūt."
Skolēnu skaitam neatbilstošais skolu tīkls Gulbenes novadā - šis jautājums joprojām nav zaudējis aktualitāti. Tāpat kā vēl daudzi citi. Vēlētāji ir novērojuši, ka Gulbenes novada dome bieži vien nesteidzas izlemt jautājumus, kas būtiski svarīgi liela iedzīvotāju daļai un pašvaldības budžetam. Vai "gumijas stiepšana" ir uzskatāma par demokrātijas pazīmi? Par to saruna ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.

- Deputāti kardinālos jautājumos nevienojas balsojumā. Vai nav tā, ka dažu jautājumu nemaz nav bijis vērts cilāt?

Mūsu lēmumi ir dažādi. Viedokļi par vienu un to pašu jautājumu bieži vien ir pretrunīgi. Kas vienam ir labi, tas otram ir slikti. Ikviens deputātu balsojums būs kādam par labu un kādam par sliktu. Vai ir iespējams tāds lēmums, kas dos labumu pilnīgi visām ieinteresētajām pusēm? Arī skolu jautājumā. Mums katram ir savs viedoklis. Kurš ir pareizais?

Protams, mēs neesam speciālisti visās jomās. Tāpēc mēs uzklausām visus ieinteresētos, uzklausām savus speciālistus, kas gatavo lēmumu projektus. Prakse liecina, ka reizēm deputāti balsojumā atturas.

- Vai plānojat kādā tuvākajā domes sēdē atgriezties pie skolu jautājuma?

Domes izglītības nodaļas darbinieki ir nākuši klajā ar savu redzējumu par skolu tīklu novadā turpmākajos gados. Tas ir iztirzāts darba grupā, kura to akceptēja. Vai šo redzējumu apstiprināt, par to būs jālemj deputātiem.

- Nākamajā mācību gadā laikam nav sagaidāms kardināls risinājums novada skolu jautājumā?

Mums tagad nav pamata pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu. Saskaņā ar Izglītības likumu nemaz nevaram paspēt nākamajā mācību gadā veikt reformu. Tam būtu bijis jānotiek pusgadu līdz jauna mācību gada sākumam. Lai pārskatītu šo lēmumu, būtu jārodas jauniem apstākļiem.

- Piemēram, naudas trūkums novada budžetā!

- Ja definējam, ka konkrētā lauku skola mums ir vajadzīga kā pierobežas, kā sporta, kā ekoloģiskā skola, tad mums arī ir uz kā rēķina iedalīt finansējumu šādai izglītības iestādei. Pieļauju - tieši šādi mums būs jādomā un daudzos gadījumos arī attiecīgi jārīkojas. Tomēr uzskatu, ka Siltāju skola nav tas gadījums. No tās desmit kilometru attālumā ir citas skolas. Ir normāls ceļš, ir pagastu autobusi. Bērnus izvadāt var. Šobrīd Siltāju skola ir Gulbīša vidusskolas filiāle, direktors Jānis Ļoļāns ir dala dotācijas pedagogu atalgojumam iestādes ietvaros. Saimniecisko budžetu iedala katra pagasta pārvalde.

Nav runa par to, ka lauku skolas vispār būtus jāslēdz un jāveido lieli skolu kombināti pilsētā. Vienmēr būs tādi bērni un vecāki, kas izvēlēsies tieši mazās lauku skolas. Un būs arī tādi, kuri gribēs uzsākt mācības lielajās skolās, kurās ir lieli klašu kolektīvi. Un būs pilsētas bērni, kas katru rītu dosies uz skolu tuvējā pagastā. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņi atradīs, kuru lauku skolu apmeklēt pat tad, ja kāda no tām pēkšņi būs slēgta. Vienmēr kādam būs pretreakcija. Nekad nevienam nevar norādīt skolu, kurā mācīties. Vecāki kopā ar bērnu izvēli izdara paši.

- Ne jau tikai mazajām, arī lielajām skolām ir finansiāli smagi.

- Jā. Lai attīstītos, lielākajās skolās ir nepieciešami papildus gan pedagogi, gan tehniskie darbinieki. Šodien nepietiek tikai ar skolotāju likmēm vien. Ieklausāmies lielāko skolu direktoros. Arī viņiem nepietiek finansējuma, lai nodrošinātu mācību procesu tādā kvalitātē, kādā viņi vēlas.

(Vairāk lasiet 24.aprīļa "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neuzspiežu savu viedokli

Kategorijas