Kārtībai jābūt arī medībās

2021. gada 8. janvāris 00:00

2223

Ik gadu medību laikā notiek nelaimes gadījumi, kas saistīti ar šaujamieroču lietošanu. Diemžēl ir arī letālas sekas, un to galvenais iemesls ir drošības noteikumu pārkāpumi tieši dzinējmedībās.
Pēdējais šāds negadījums notika Viļakas novadā pagājušā gada nogalē. Lai izskaustu šādus notikumus un nepieļautu citus medību pārkāpumus, katru gadu Valsts meža dienesta darbinieki dodas neskaitāmos reidos uz medību norises vietām.
Par to, kāda bijusi šī medību sezona, kura gan turpinās līdz 1.aprīlim, laikrakstu informē Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš.
“Līdz šim brīdim mūsu teritorijā par izdarītajiem pārkāpumiem ir ierosinātas divas krimināllietas - viena par staltbrieža un viena par aļņa nelikumīgu nomedīšanu. To šobrīd skata Valsts policija, tas ir viņu kompetencē. Mednieku pārkāpumi ir aptuveni tādā pašā līmenī kā katru gadu. Ir sastādīti trīs protokoli par savlaicīgi neiesniegtu informāciju par nomedītajiem dzīvniekiem, kas nav izdarīts mēneša laikā pēc to nomedīšanas. Par šo pārkāpumu tiek piemērots naudas sods minimums 40 eiro. Divi medību vadītāji ir sodīti par paviršu medību dokumentu aizpildīšanu. Un smagākais gadījums, kas konstatēts, ir medību drošības pasākumu pārkāpums, kas bija noticis dzinējmedību laikā, respektīvi, patvaļīga savas vietas atstāšana, lai dotos iekšā mastā. Tas ir tāds pats pārkāpums, kā nesen Viļakas pagastā, tikai šoreiz bez tālāk izrietošām sekām. Sods bija adekvāts - tas liedza medniekam nākamos sešus mēnešus piedalīties medībās, kā arī iespaidīgs naudas sods. Savukārt Gaujienas pusē konstatēts gadījums, kad mednieks ar automašīnu nakts laikā pārvietojās pa medību platībām ar šaušanai sagatavotu ieroci, uz kura uzstādīta nakts redzamības optika. Ir konstatēti arī nenozīmīgi pārkāpumi, taču, pieļaujot tos, mēs varam nonākt arī pavisam neapskaužamā situācijā. Vēl jāpiebilst, ka nav bijis konfliktsituāciju pārbaužu laikā neatkarīgi no tā, vai esmu viens vai kopā ar kādu inspektoru, vai policijas pārstāvi, kura klātbūtne mūsu darbu savā ziņā atvieglo,” saka L.Kļaviņš.

Nepieciešama savstarpēja komunikācija
Tā kā šosezon liela uzmanība tika pievērsta medību platību precīzai ievērošanai, “Dzirkstele” vēlējās uzzināt arī par pārkāpumiem šajā jomā.
“Gadījumi, kad kāds mednieks būtu iemaldījies blakus esošajās teritorijās vai privātajos zemesgabalos, par kuru izmantošanu nav noslēgts līgums, nav konstatēti. Tomēr ir bijušas sūdzības no zemju īpašniekiem par to, ka mednieki ar transportu pārvietojas pa viņu teritoriju, nodarot postījumus infrastruktūrai vai sējumiem. Jāatgādina, ka pat teritorijās, ar kuru īpašniekiem kolektīvam ir līgumi, būtu vajadzīga savstarpēja informācijas apmaiņa, lai nerastos konfliktsituācijas. Ja ir nepieciešamība pārbraukt kādam tīrumam, atļauja tomēr būtu jāpalūdz, it sevišķi medību torņu uzstādīšanas gadījumos. Ejot likumīgo ceļu, jau līgumos būtu jābūt punktam, kas paredz infrastruktūras objektu uzstādīšanu šādās teritorijās. Vēl atgādināšu individuālo medību cienītājiem, ka šajās medībās pats esi arī medību vadītājs un vienmēr jārīkojas atbilstoši medību normatīvajiem aktiem,” saka L.Kļaviņš.

Bez jaunajām tehnoloģijām vairs vilku vai lūsi nenomedīsi
Valsts meža dienests informē, ka šīs sezonas lūšu medībās, kas sākušās ar 1. janvāri, pieļaujamais dzīvnieku nomedīšanas apjoms valstī ir 80 dzīvnieki.
Pēc dzīvnieka nomedīšanas un pirms tā pārvietošanas bez ierastā akta par vilka vai lūša nomedīšanu tas jānofotografē, foto failam jāsatur informācija par nomedīšanas laiku un GPS koordinātes. Tam “Android” viedtālruņu īpašniekiem ieteicams lietot bezmaksas aplikāciju “NoteCam”, kas šos datus uzrāda uzņemtajā fotogrāfijā. Nākamās darbdienas laikā fotoattēls kopā ar informāciju par lūša dzimumu, vecumu un nomedītā lūša īpašnieka medību apliecības numuru jānosūta Valsts meža dienestam uz e-pastu "medibas@vmd.gov.lv”, kā arī uzreiz pēc lūša vai vilka nomedīšanas jāinformē inženieris medību jautājumos (tālrunis 29474104), lai varētu lemt par zinātniskajai izpētei nepieciešamo paraugu ievākšanu.
Visticamāk, ka šīs prasības vai interneta trūkums mežā varētu radīt problēmas daļai mednieku, tomēr L.Kļaviņš piebilst, ka atruna par interneta trūkumu mežā neiztur kritiku. Ir vietas, kur internets nedarbojas tik labi, kā gribētos, bet, ja ir vēlme darbu izdarīt kārtīgi, tad risinājumu var atrast jebkuros apstākļos.

Uzziņai

Ziemeļaustrumu virsmežniecības (Apes, Alūksnes, Smiltenes, Gulbenes novads) teritorijā esošo mednieku formējumu skaits 2020./2021.gada sezonā - 120, no tiem Gulbenes novadā - 47.
Šajā sezonā medījamo dzīvnieku limits Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā:
◆ alnis - 1100, no tiem Gulbenes novadā – 352;
◆ staltbriedis – 1313, no tiem Gulbenes novadā – 437;
◆ stirna – 3209, no tām Gulbenes novadā – 1240;
◆ mežacūka – 1652; no tām Gulbenes novadā – 672.
Avots: Ziemeļaustrumu virsmežniecība

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kārtībai jābūt arī medībās

Kategorijas