Ko zinām par “Modernas” izstrādāto vakcīnu pret Covid-19 un ar ko tā atšķiras no “Pfizer” un “BioNTech” vakcīnas?
2021. gada 15. janvāris 15:57
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Tā kā abu vakcīnu izstrādē ir izmantotas inovatīvas metodes, Zāļu valsts aģentūra skaidro, kas šīm vakcīnām ir kopīgs un ar ko abas vakcīnas atšķiras. Lai arī šīs ir pirmās reģistrētās vakcīnas, to izstrādē izmantotā mRNS vakcīnu tehnoloģija jau tiek pētīta vairāk nekā desmit gadus gan vakcīnu, gan citu zāļu radīšanai.
Jau ziņots, ka pirmo vakcīnu pret Covid-19 “Comirnaty” izstrādājuši ražotāji “BioNTech” un “Pfizer” un tā ES reģistrēta 2020. gada 21. decembrī. Vakcīna izstrādāta ar mērķi pasargāt no koronavīrusa izraisītas saslimšanas Covid-19. Savukārt otrā vakcīna, kuru izstrādājis ražotājs “Moderna”, reģistrēta 2021. gada 6. janvārī.
Abu vakcīnu kopīgais
Abas reģistrētās vakcīnas ir veidotas pēc inovatīvas metodes, kuras pamatā ir mRNS ziņnesis, kurš organismam palīdz izveidot pīķa proteīna daļiņas jeb S-proteīnu, kuras atrodas koronavīrusa sastāvā un ko vīruss izmanto, lai iekļūtu organisma šūnās. Tas nozīmē, ka pēc vakcīnas saņemšanas vakcinētās personas imūnsistēma izveidos antivielas pret pīķa proteīna daļiņām jeb S-proteīnu un brīdī, kad organisms sastapsies ar koronavīrusu, atpazīs šo proteīnu un varēs aizsargāt organismu pret vīrusu.
Šīs vakcīnas ir sintezētas mākslīgi, līdz ar to nesatur dzīvu vīrusu, kā arī to izgatavošanā nav izmantotas cilvēku, embriju šūnas vai mikročipi.
Salīdzinot ar citām vakcīnām, mRNS vakcīnu lielākā priekšrocība ir iespēja to saražot ātrāk, kas ir īpaši svarīgi, apkarojot pandēmiju.
Gan “Pfizer” un “BioNTech”, gan “Moderna” izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 ir līdzvērtīgas ne vien pēc izmantotās vakcīnas izstrādes tehnoloģijas, bet arī efektivitātes ziņā – abas vakcīnas uzrāda teju identisku efektivitāti pret Covid-19 (jeb 95 % - Pfizer un BioNTech vakcīna un 94% - Moderna vakcīna), kā arī atbilst visām stingrajām drošuma prasībām.
Lai vakcīnu varētu izmantot Eiropas Savienībā (ES), tai jāizpilda tādas pašas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm. Nekādas atkāpes no šīm pamatprasībām netiek veiktas.
Vakcīnu izstrādes un reģistrācijas process šoreiz notiek ātrāk nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vakcīnu reģistrēšanu uzraugošajām iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Turklāt pētnieki jau vairāk nekā 10 gadus ir pētījuši potenciālās SARS un MERS vīrusa vakcīnas. Šie ilgstošie, iepriekšējie pētījumi kalpo kā pamats ātrākai vakcīnu kandidātu izstrādei Covid-19 pandēmijā.
Lielākā atšķirība – vakcīnu uzglabāšana un
nākamās devas saņemšanas laiks
Lielākā šo vakcīnu atšķirība ir saistīta ar to uzglabāšanu. Ja “Pfizer” un “BioNTech” izstrādātā vakcīna sasaldētā veidā ir jāuzglabā īpašās saldētavās -90°C līdz -60°C temperatūrā (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu līdz 5 dienām ledusskapī 2°C-8°C), tad “Moderna” vakcīnu iespējams uzglabāt ledusskapjos -25°C līdz -15°C temperatūrā.
Jānorāda, ka “Comirnaty” vakcīna ir piemērota vakcinācijai no 16 gadu vecuma, bet “Moderna” – no 18 gadu vecuma. Tas ir saistīts ar pētījumos iekļauto populāciju. Tāpat zāļu ražotājs “Moderna” savos pētījumos iedarbības un drošuma demonstrēšanai ir izmantojis 28 dienu intervālu starp abām vakcīnu devām, tāpēc arī vakcīnas aprakstā ir rekomendēts starp pirmās un otrās vakcīnas devas ievērot 28 dienu intervālu. Savukārt zāļu ražotāja “Pfizer” izstrādātās vakcīnas “Comirnaty” gadījumā starp abām devām jāievēro 21 dienas intervāls. Tā kā abas vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumiem, tad vēl 2 gadus abiem ražotājiem būs jāturpina veikt klīniskie pētījumi, lai iegūtu papildu datus par vakcīnu dažādu vecuma grupu pacientiem.
Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka tikmēr, kamēr vakcīnas Eiropas Savienībā pieejamas ierobežotā daudzumā, pacienti nevar izvēlēties, kuru vakcīnu saņemt. Par atbilstošākās vakcīnas piemērošanu lemj ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, alerģiskās reakcijas pret vakcīnu sastāvā esošajām palīgvielām u.c.
Vakcinēšanās pret Covid-19 ir brīvprātīga un pilnībā valsts apmaksāta. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko pieejamību visā Eiropas Savienībā, sākumā tiek vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas.
Lai iedzīvotāji varētu ērtāk rast uzticamu un zinātnē balstītu informāciju par vakcīnu pret Covid-19 izstrādi, Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā “Covid-19 ziņas” regulāri tiek aktualizēta un publicēta jaunākā informācija par vakcīnu izstrādi, vērtēšanu un apstiprināšanu, tai skaitā par vakcīnu iedarbīgumu, kvalitāti un drošumu, tai skaitā fakti par vakcīnām. Savukārt informācija par vakcinācijas norisi Latvijā ir pieejama Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes sadaļā “Vakcīnas pret Covid-19”.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"