Ceļā pie lasītāja – biogrāfisks romāns

2021. gada 19. janvāris 00:00

475

Dienasgaismu ir piedzīvojis novadnieces Laimas Kotas jaunais romāns “Cilvēks ar zilo putnu” par latviešu rakstnieku, dramaturgu un gleznotāju Anšlavu Eglīti. To sērijā “Es esmu…” klajā laidusi izdevniecība “Dienas Grāmata”.
“Dzirkstele” sazinājās ar Laimu, kura teica – pandēmijas “mājsēdei” viņas dzīvē ir bijusi labvēlīga pieskaņa, jo divus gadus vāktos materiālus romānā viņa ir pārvērtusi trīs mēnešu laikā. Divus mēnešus prasījis pašas kā grāmatas redaktores darbs. Vēl divus mēnešus pēc tam cītīgi strādāts kopā ar izdevniecības redaktoru. Laima, veidojot grāmatu, darbojusies ar “kaudzi materiālu”, zīmējumiem. Ar arhīva materiāliem darbs noritējis tikai digitāli. “Bibliotekāru darbs ir nenovērtējams!!! Trīs izsaukuma zīmes. Tikai digitāli – periodika internetā,” stāsta Laima.

Ķert laimes sajūtu ikdienišķajā

“Laimīgie Latvijā – varat izbaudīt visus četrus gadalaikus un to, kā smaržo sniegs! Mums sola sniegu piektdien – nākot no Balkāniem. Lūk, pēc kā ilgojos neizsakāmi! Ak… ir plus 13, un visi gaidām sniegu. Turcijā televīzijā pēdējā laikā sāk runāt par dzeramā ūdens trūkumu, Stambula ir viena no pilsētām, kurā dzīvo 16 miljoni iedzīvotāju un dzeramā ūdens krājumu pietiek vēl tikai pusgadam. Krātuves žūst, tāpēc gaidām sniegu, kas ir bijis labs papildinājums vienmēr: uzsnieg kalnos sniegs – avoti pilni,” saka Laima.
Šonedēļ, kā vēsta laika ziņu portāli, sniegs ir arī Turcijā, tomēr laikam ne tik dāsns kā šobrīd Gulbenes novadā.
Lai arī Laima šobrīd ir prom no Latvijas, arī Stambulā viņa ir latviete. Sarunā ar “Dzirksteli” viņa atklāj, ka pagatavojusi ar mizu vārītus kartupeļus un pašas skābētus kāpostus – dabisku C vitamīna avotu. Saruna ievirzās par jaunumiem Gulbenē. Bet Laima tūlīt teic: “Visu laiku sekoju notikumiem Latvijā, sazinos ar bērniem, tā ka ļoti labi zinu, kas notiek. Par Gulbeni dēls Krišus sūta video ar meitenēm (mazmeitām - red.) – un tad es redzu, kas notiek – snieg vai spīd saule. Un iestājas kāds mirklis, kad saprotu – aizlidot pa tiešo uz Latviju nevar, brīdina par Covid-19 slimību, aicina atturēties no ceļošanas. Tad saprotu, ka Tirzas skaistumu ieraudzīt nebūs lemts, ja nu vienīgi pavasarī… Esmu disciplinēta un likumpaklausīga, tāpēc neriskēju ar savu mazbērnu veselību, palieku Stambulā. Saprotu, ka noteikumi būs tādi – ja vēlēsies lidot, būs jāvakcinējas. Tā ka es neiespringstu pārdomās – kas būs, ja būs. Tieši kā senā “multenē” – čiks un viss!”
Laima saka – tieši tagad ir iespējams tā īsti novērtēt dzīvi pirms pandēmijas. “Tagad daudziem laime ir, ka esi vesels, ka satiec savējos mīļos un ka vari elpot svaigu gaisu. Mazas laimes ir jāmāk pamanīt,” viņa saka. Viena no viņas “mazajām laimītēm” Stambulā ir kaķi. “Mums ir ielu kaķi, kurus cītīgi barojam. Pašvaldība apmaksā ielas kaķu sterilizāciju, bet tā viņi ir īsti "brīvie kaķi" un tik viegli nav noķert. Tāpēc mums ir kaķēni, kas dzimuši mūsu dārzā, bet ieraudzījām tos, kad mamma izveda jau lielus. Barojam,” stāsta Laima un skaidro, ka kaķiem ir doti arī vārdi.

Tik mūsdienīgais Anšlavs Eglītis

Par savu jauno literāro romānu Laima saka: “Ar citām acīm paskatījos uz piecus gadus ilgo periodu (saistībā ar Otro pasaules karu – red.), kad latvieši bija spiesti uzturēties bēgļu nometnēs Vācijā. Piecus gadus! Tas satrieca, jo situāciju biju iedomājusies pavisam citādāku. Tagad vērtēju trimdas situāciju citādāk. Bet A.Eglītis, neskatoties uz situāciju, lika smaidīt, nevis apraudāt zudušo dzimteni. A.Eglītim bija pašdisciplīna saglabāt iznesību pat pēc bumbu sprādzieniem, kur sadega visa Eglīšu iedzīve.”
Autore jūsmo par A.Eglīti un saka: “Viņš ir brīnišķīgs rakstnieks, kurš rakstīja par dzīvīgiem ļaudīm, par viņu ikdienu. Rakstīja ar ironijas pilnu labvēlību pat kara apstākļos, vēlāk trimdā, neziņas laikos bēgļu nometnēs. Kad cilvēki nezināja, kas notiek dzimtenē, meklēja savus pazudušos radiniekus, nākotne bija miglā tīta – viņš rakstīja par ikdienu. Sirsnīgi un tomēr – diži, lai celtu cilvēkos dzīves sparu.”
Runājot par radošā darba procesu, strādājot pie romāna, Laima stāsta: “Es tomēr "laivu airēju savā virzienā". Tā kā A.Eglīša māte nāk no Cesvaines, tēvs – no Sarkaņiem, un A.Eglītis savās atmiņās ļoti skaisti apraksta ciemošanos pie mātes un tēva radiem, tad tik ļoti vēlējos ievīt mūsu novadniekus, ar kuriem viņš tiešām tikās trimdas laikā Vācijā – kaut vai ar komponistu Jēkabu Poruku (1895-1963), ar rakstnieci Aīdu Niedru (1899-1972), dzejnieci Zinaīdu Lazdu (1902-1957). Viņi visi sarunājās, izšķetinu Poruka stāstu, pieminu Tirzu un Druvienu, tā ka ar prieku pie tā strādāju.”
Par A.Eglīša dzīvesbiedres tēla iekļūšanu romānā rakstniece stāsta: “Par Veroniku romānā esmu rakstījusi daudz, jo viņa noteikti bija A.Eglīša cilvēks! Savās atmiņās Veronika rakstīja, ka viņa vēlētos būt par putnu, par zilo putnu... un tā man arī bija kā iedvesma un vienlaikus arī tēls.”
“Dzirkstele” gribēja zināt, vai Laima plāno kādu jaunu grāmatu par šodienu, par tagadni. Rakstniece atbild izvairīgi – drīzāk “nē” nekā “jā”. Viņa savas ieceres neatklāj. Tātad – laiks rādīs.

Par Laimu

Laima Kota (iepriekš Muktupāvela, 1962.gadā dzimusi kā Vucina)

● Rakstniece, žurnāliste, māksliniece (1982.gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu), filozofe (1989.gadā beigusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti).
● Popularitāti iemantojusi ar romānu “Šampinjonu derība” (2002), ir kopumā vairāk nekā 10 grāmatu autore, tajā skaitā biogrāfiskā romāna “Mīla. Benjamiņa” (2005) un “Brālibrāli” (2008).
● 2011.gadā apprecējusies ar turku literātu un sabiedrisko darbinieku Ahmetu Kotu, dzīvo Turcijas pilsētā Stambulā.

Uzziņai

Par literāro projektu “Es esmu...”

● Laimas Kotas romāns “Cilvēks ar zilo putnu” ir izdots izdevniecībā “Dienas Grāmata” latviešu literatūras lielprojektā “Es esmu...”, kuru finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Projekts “Es esmu...” uzsākts 2018.gadā. Tajā no 2020. līdz 2024. gadam iznāks 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem: Aspaziju, Annu Brigaderi, Anšlavu Eglīti, Jāni Ezeriņu, Gunaru Janovski, Ivandi Kaiju, Vili Lāci, Jāni Poruku, Kārli Skalbi, Ilzi Šķipsnu, Andreju Upīti, Eduardu Veidenbaumu un Jāni Ziemeļnieku.
● Šajā projektā romānu un monogrāfiju autori ir: rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Idejas autore ir Gundega Repše.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ceļā pie lasītāja – biogrāfisks romāns

Kategorijas