Neesmu fanātisks biznesmenis

2021. gada 19. janvāris 00:00

2275

Aivars Zelčs, kurš tiešām ir meistars ar zelta rokām, kā pats smejas, spēj iejusties arī metālmākslinieka ādā, jo māk izgatavot interesantas, skatienu piesaistošas metāla konstrukcijas, kurām ir dekoratīva nozīme, piemēram, Litenē viņa izgatavotie metāla riteņbraucēji lieliski papildina riteņu parku. Arī sliežu velosipēdi gan Gulbenē, gan tie, kas aizceļojuši uz Ķeipeni, ir Aivara meistardarbs.
Aivars savā uzņēmumā SIA “Zetech” turpina veiksmīgi darboties un domā par videi draudzīgas un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību laukos. Viņš priecājas, ka joprojām var darboties savā dzimtajā vietā Kalnienā.
Aivara ceļa sākums uzņēmējdarbībā, kas patiesībā izrādījās ļoti labs atspēriens, bija piedāvājums izgatavot ceļa zīmes, kuras aizceļoja uz Norvēģiju. Ar šo izaicinājumu viņš tika galā ļoti veiksmīgi. Nopelnīto viņš ieguldīja iekārtās. “Ja nebūtu bijis šis pasūtījums, tad būtu bijis grūtāk visu uzsākt. Tagad es darbojos vietējā Latvijas tirgū,” stāsta Aivars, kura darbošanās lauciņš ir ļoti plašs.
Metāls un koks ir pamatmateriāli, ar ko viņš strādā, un viņam svarīga ir kvalitāte. Lielākais gandarījums ir tad, ja apmierināts un priecīgs ir ne tikai klients, bet vispirms jau viņš pats. “Ja man pašam patīk tas, ko esmu uztaisījis, tad ir prieks,” smaidot atzīst Aivars. Viņa klienti ir gan individuāli pasūtītāji, gan arī pašvaldības.
Covid-19 krīze viņa uzņēmējdarbības ikdienā nav ieviesusi ļoti lielas izmaiņas. Pasūtījumu izstrādes process ir laikietilpīgs. “Tie nav vienas dienas pasūtījumi, bet galvenais jau pašam klientam jānobriest līdz tam, ko tad viņš īsti vēlas,” skaidro Aivars un piebilst, lai arī tieši Covid-19 krīzi neizjūt, tajā pašā laikā saskaras ar grūtībām materiālu sagādes ziņā. “Viss notiek, bet lēnāk, nekā gribētu,” saka Aivars.
Izlolotā pasaule – darbnīca
Aivars joprojām nav mainījis arī domas par finansējuma iegūšanu, startējot projektos. Viņš uzskata, ka labāk lēnām, bet visu panākt paša spēkiem. Un viņa pārliecība nav bijusi kļūdaina. Attīstība nav bijusi ļoti strauja, bet lēnām viņš turpina virzīties tikai uz augšu. “Es nesaku vispār “nē” projektiem, bet ne tagad. Ir jāsaprot, vai ir izdevīgi startēt tajos, ņemot vērā projekta prasības,” paskaidro Aivars.
Viņš priecājas un ir ļoti apmierināts par ne tik sen iegādāto CNC plazmas griezēju, jo tas paver plašas iespējas izgatavot lietas un būt konkurētspējīgam. “Ja, piemēram, grils jāizgriež ar rokām, cik tas laika aizņem un cik tas ir rentabli!? Bet ar šo aparātu to var izdarīt ātri,” skaidro Aivars un nodemonstrē “Dzirkstelei”’ CNC plazmas griezēja jaudu.
Viss, ko Aivars dara, viņu pašu ļoti interesē. Darbnīca ir viņa pasaule, kuru pats veido. Tajā gandrīz viss ir paša taisīts. Nopelnīto Aivars iegulda nepieciešamajās iekārtās, instrumentos. “Es neesmu fanātisks biznesmenis. Cenšos sabalansēt naudas pelnīšu ar to, kas man patīk un ko man gribas. Tas, kas man patīk, un tas, ko es gribu, viss ir vienā, tāpēc varbūt man ir bijis vieglāk atlicināt savus līdzekļus un resursus tam, lai virzītos uz priekšu. Man nav tā, kā citi saka: ai, cik ļoti negribas tērēt naudu kādam konkrētam instrumentam, bet to ļoti vajag,” saka Aivars.
Mācības – liels lēciens attīstībā
Lai varētu attīsties un virzīties uz priekšu, katru dienu ir jāmācās. Par to Aivars ir pārliecinājies jau sen. “Mācīšanās ir nebeidzams process. Ja varu kādā svētdienā mājās grābt lapas, tad tas ir ļoti forši – tad tā patiešām ir atpūta! Pašizglītošanās notiek katru dienu, citādāk nemaz nevar. Pagājušais gads man vispār bija ļoti labs. Es pabeidzu ļoti vērtīgas pieaugušo apmācības, ko organizēja Nodarbinātības valsts aģentūra strādājošajiem. Tieši kā man domātas! Tā bija iespēja brīvdienās klātienē mācīties Valmierā. Man tas patika – mācījos tehnisko modelēšanu! Proti, ja pirms tam es strādāju ar frēzi un rasēšanu vairāk divās dimensijās, tad tagad tā ir tehniskā rasēšana, kur es varu modelēt trīs dimensijās. Šīs mācības man bija liels lēciens attīstībā. Ja būtu iespēja, atkal šādā veidā vēlētos mācīties. Protams, mācos arī pašmācības ceļā, jo arī pats var daudz ko iemācīties,” stāsta Aivars. Pirmais viņa darbs, kuru modelējis datorā, bijis sliežu velosipēdi, kuri aizceļojuši uz Ķeipeni. Arī sliežu velosipēds, izbraucienu ar kuru piedāvā Gulbenes depo, ir Aivara meistardarbs.
“Velosipēdi bija interesants pasūtījums. Man patīk izaicinājumi, bet, ja ikdiena sastāv tikai no izaicinājumiem, tad tas ir diezgan nogurdinoši. Joprojām vispieprasītākie ir dažādi uzraksti, māju norādes, dekoratīvas lietas,” saka Aivars.
Tapušas arī dažādas metāla arkas, jo ir atbilstoša iekārta, lai būtu iespēja tādas izgatavot. Viņa gatavotās arkas nākotnē redzēsim arī Gulbenes parkā.
“Neesmu vairs arī viens – man ir darbinieks. Es vairāk strādāju ar metālu, modelēju, viņš – ar koku. Jā, es varu izgatavot mēbeles, bet tas nav tas, ko darītu katru dienu,” saka Aivars.
Viņš arī atzīst, ka uzņēmējdarbībā bez jaunām iecerēm un sapņiem nevar. Plašāk gan par tiem neko neatklāj, vien piebilst, ka pamatlietas, lai varētu darboties, ir sagādājis. “Darboties var un izdarīt var daudz ko, ka tik nezūd interese!” saka Aivars.
Viņš aizraujas arī ar motociklu restaurēšanu, kā arī spējis uzbūvēt pats saviem spēkiem kvadriciklus. Bet nu jau kādu krietnu laiku šajā lauciņā iestājies klusums, jo tam vienkārši neatliek laika. Šobrīd tā viņam nav prioritāte, lai gan doma, ka kaut kad vajadzētu pieķerties klāt, viņu nepamet.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neesmu fanātisks biznesmenis

Kategorijas