Tur, kur top “armija burciņā”

2021. gada 19. janvāris 00:00

Madonas novada Sarkaņos atrodas Māra Dolbes ģimenes mājražošanas uzņēmums “Meistars Sarkaņos”, kurā jau apmēram divus gadus dabas veltes pārtop brīnišķīgos produktos gan uzturam, gan veselībai. Meistars Māris ir galvenais “šefpavārs”, bet visos procesos, protams, iesaistās arī visa ģimene.
Ģimenes vajadzībām veselīgi produkti no dabas veltēm esot gatavoti jau sen, bet tad izlēmuši, ka tos varētu piedāvāt arī citiem. Viss sācies ar fermentētu ugunspuķes tēju, kurai esot ļoti daudz labu īpašību. Arī vīnu meistars Māris gatavo jau sen, turklāt bez vīna rauga. Visi viņa ražojumi ir gatavoti no dabiskām izejvielām, ir veselīgi un ar ārstnieciskām īpašībām.
“Sarkaņos kolhozu laikos doma šīm telpām bija dārzeņu pārstrādes cehs. Nāca pārmaiņu laiki, kaut kas bija iesākts, bet ēkai nebija ne jumta, ne logu. Es telpas iegādājos. Pēc profesijas esmu kokapstrādes inženieris-tehnologs, esmu visu laiku strādājis ar kokiem - pamatā es kādus 20 gadus ražoju paletes, malku, guļbūves, mēbeles. Punktu manā koku darbībā pielika Ukraina, jo Eiropa aiztaisīja robežu ar Krieviju. Frakta cena pakāpās trīs reizes, jo pārsvarā sadarbojos ar Vāciju, Holandi, Itāliju. Vācietis pasaka – es tev nepiemaksāju par transportu. Koku bizness beidzās. Ko darīt? Nekas šis man nav svešs, tas ir turpinājums tam, ko es darīju kādreiz. Mana mamma aptiekā strādāja, bērnībā visas vasaras pavadīju pa kokiem, pa pļavām. Domāju – kāpēc gan nepamēģināt? Tā tā lieta aizgāja kā turpinājums kaut kam senam. Visās tās receptes arī ir no vecāsmammas, jo viņa to pašu darīja. Pa pļavām visi staigā un kaut ko lasa. Vecaistēvs taisīja ozolzīļu kafiju. Bērniem bija jālasa ozolzīles. Pēc viņa receptes es arī taisu ozolzīļu kafiju. Esmu pārņēmis daudzas receptes no senčiem,” stāsta meistars Māris.
Pirmo viņš degustācijai piedāvā tieši ozolzīļu kafiju. “Kad ūdens sāk burbuļot, ieber ozolzīļu kafiju un tad kādas 20 sekundes paburbuļo – un gatavs. Garša visu laiku mainās: ja ir bez cukura, ar cukuru vai ar pienu. Vai zināt, ko dod piens, ko tas izmaina? Piens palielina konkrētā produkta iedarbību desmit reizes! Izmaina visu to buķeti. Ozolzīles atgādina riekstus, bagātas ar olbaltumvielām, ieskaitot 18 aminoskābes, piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes, tajās ir liels vitamīnu PP, B9, B6, B2, B1 un A procentuālais sastāvs, satur flavonoīdu kvercetīnu. Zīles ir antioksidants ar daudzām ārstējošām īpašībām, tonizējošas, antialerģiskas, pret sklerozi, reģenerējošas, spēj noņemt pietūkumu, spazmas. Satur daudz minerālvielu, der kuņģa un zarnu stiprināšanai, nostiprina imūnsistēmu, palīdz pie bronhīta un astmas, vielmaiņas traucējumiem. Jālieto jaunajām māmiņām, jo tajās ir liels folijskābes saturs. Uzlabo asins sastāvu,” stāsta meistars Māris. Viņš gatavo arī ozolzīļu sīrupu.
Pavisam uzņēmumā gatavo apmēram 30 veidu sīrupus, piemēram, aroniju, asinszāles, aveņu, baldriāna, cidoniju, priežu čiekuru, ciedru čiekuru, deviņvīruspēka, dzērveņu, izopa, jāņogu, ķirbju, ķiršu, kreses, pienenes sakņu, raudenes, pelašķu, topinambūra, vērmeļu, vīgriežu, ugunspuķes, vībotņu, vilkābeles, upeņu, kumelīšu, melleņu sīrupu. Top arī fermentēta ugunspuķes tējas, topinambūra, nātres un pieneņu pulveri, bezalkoholiskie vīni, pat no bērzu sulām, un modernie hidrolāti.
Degustācija ilgst apmēram divas stundas. Kad nobaudīta ozolzīļu kafija, vēl jānobauda astoņu veidu sīrupi un pēc garšas jāmēģina noteikt, no kādiem augiem tie gatavoti. Tāpat nobaudām fermentētu ugunspuķes tēju un “iz-smaržojam dabu” – hidrolātus.
“Sīrupi ir kaut kas vairāk padziļināts un tāds interesants process. Viss ir pašu audzēts un pašu vākts. Mēs neko nepērkam. Pēdējais ražojums ir hidrolāts. Visādi tā informācija atnāk, un tu saproti: šitā tas jādara. Tā informācija jau kaut kur ir, tikai svarīgi, kā tā pie tevis atnāk: cits pasaka vienu vārdu, kāds vēl kaut ko, tad vēl trešais pasaka un kopā kaut kas iznāk,” saka meistars Māris.
Viņš arī paskaidro, kāpēc sīrupos tomēr izmanto cukuru, nevis medu. Medus, karsējot virs 40 grādiem, kļūst toksisks. “Cukurs jau darbojas kā nesējs. Sīrups jālieto pēc ēšanas un darbojas kā “armija burciņā”,” saka Māris. Viņš arī stāsta, ka ir metodes, kā ar dabiskiem līdzekļiem var cīnīties pret vīrusiem. Piemēram, ingveru, kurkumu un priedes mizu nēsā uz kreisās rokas pulksteņa vietā un uz kreisās kājas. Nēsā 24 stundas un tad nomaina. Pret katru vīrusu liek citas zālītes.
Man pašai jaunums bija hidrolāti, kas tagad esot modē. Hidrolāts ir augu produkts, ko iegūst, destilējot augus. Destilēšanas procesā caur augiem plūst karsts tvaiks, kurš paņem līdzi ēteriskās eļļas un citus auga ķīmiskos savienojumus, kas ir vieglāki nekā ūdens. Tvaikam kondensējoties, rodas hidrolāts. Tas nesatur alkoholu, konservantus un neko citu, izņemot auga būtību un destilētu ūdeni. Hidrolātus var lietot kosmētikā, izsmidzinot tieši uz ādas, kā arī pievienojot kosmētiskajiem līdzekļiem. Tie noderēs arī pirtī, piemēram, izsmidzinot gaisā, uz ķermeņa un arī uz akmeņiem. Tos var lietot arī aromlampās, kas aromatizē un uzlabo gaisu telpā. Meistars Māris piedāvā cidonijas, ciedra, estragona, egles, ievas, kadiķa, kalmes, lazdas, nātres, pelašķa, piparmētras, priedes, samtenes, upenes, vaivariņa, vībotnes un citus hidrolātus, kā arī “Zelta rudeni”. Tad tik “jāizsmaržo daba” – kura smarža tevi uzrunās, tā būs piemērota.
- Teksts un foto: Pārsla Konrāde

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tur, kur top “armija burciņā”

Kategorijas