Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Foto iemūžina ceļu uz neatkarības atjaunošanu

Inita Savicka
Laikraksta arhīvs

2021. gada 22. janvāris 00:00

127
Foto iemūžina ceļu uz neatkarības atjaunošanu

Unikālas bagātības īpašnieks ir sinolietis Visvaldis Bačinskis. Viņš ir 1991.gada barikāžu fotogrāfiju, kurās redzami arī lejasciemieši, autors. Tas ir vērtīgs ieguvums ne tikai viņam pašam, bet visai sabiedrībai, jo fotogrāfijas, kas fiksē vēsturi, kā arī atmiņu stāsti ir būtiski, lai spētu izprast tālaika notikumus, - ja nezinām savu vēsturi, tad nākotnē nevaram lūkoties. Ja par to nestāstām, nedalāmies atmiņās, kļūstam nabadzīgi. Šīs fotoliecības, kurās Visvaldis spējis iemūžināt ceļu uz valstiskās neatkarības atjaunošanu, līdz šim plašāka publika nav redzējusi.

Visvalža Bačinska fotogrāfijas šobrīd ir skatāmas Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma centra logos. Tā ir 1991.gada janvāra barikādēm veltīta viņa fotoizstāde, ko var aplūkot visu janvāri. “Te ir redzama tikai neliela daļa fotogrāfiju no barikādēm. Fotografēju to, kas tur bija. Dokumentēju 1991.gada janvāra barikāžu norisi. Sākumā jau nevienam šīs fotogrāfijas nevajadzēja, bet ar laiku gan. Jo vairāk gadu paiet, jo tas liekas kaut kas īpašāks,” saka Visvaldis.
Pirms 30 gadiem Visvaldim bija iespēja būt klāt būtiskam vēstures notikumam ne tikai kā pilsonim, bet arī kā fotogrāfam amatierim. “Ne jau speciāli braucu uz Rīgu, lai fotografētu barikādes. Fotoaparāts man vienkārši bija līdzi,” “Dzirkstelei” saka Visvaldis, kuram fotografēšana ir bijusi neatņemama dzīves sastāvdaļa. Tas ir viņa vaļasprieks.

Šaubu nebija, ka jābrauc

No Lejasciema kolhoza “Komunārs” tika organizēts autobuss uz Rīgu. “Man šaubu nebija, ka jābrauc. Tas bija tāds laiks, kad kaut kas bija jādara. Visiem jau to nevajadzēja, jo bija jau arī tādi, kas nebrauca un kas nemaz negribēja braukt. Bet iespēja bija, un es devos. Bijām daudzi vietējie, kas brauca, - autobuss bija pilns. Mēs bijām pie Ministru padomes. Atmosfēra bija lieliska, pat ideāla! Tādu pat iedomāties nevarēju. Tādu atmosfēru vairs nekad un nekur dzīvē neesmu vairs izjutis. Tā bija visus vienojoša,” to spilgti atminas Visvaldis, kurš Rīgā pavadīja trīs diennaktis. “Ik pa brīdim bija dzirdami saucieni, ka “omonieši” brauc. Bija sadzītas baļķu mašīnas, tad mēs visi sēdējām uz baļķiem. Bet arī Vecrīgu izstaigāju, tur notiekošo arī fiksēju fotogrāfijās. Tad, kad es biju Rīgā, viss bija mierīgi. Naktīs mēs gulējām autobusā. Ēdiens bija sarūpēts līdzi pašiem, bet arī tur uz vietas bija zupas katli un varēja iet paēst, - ar to nebija nekādu problēmu,” stāsta Visvaldis.

Nekur neredzēti kadri

Uz barikādēm viņš devās līdzi ar toreiz uzticamo savu draugu fotoaparātu “Pentax”. Tajos laikos tas bija solīds filmiņu fotoaparāts. “Ar to arī visu fotografēju. Te (Lejasciema kultūrvēsturiskā mantojuma centra logos – red.) ir redzama kāda trešā daļa manu fotogrāfiju. Šķiet, ka man toreiz bija divas filmiņas. Nekur citur manas bildes nav nonākušas. Tās ir manā personiskajā krājumā,” saka Visvaldis.
Viņš “Dzirkstelei” rāda līdz šim vēl nekur neredzētu kadrus no barikādēm, ko fiksējis. Katrai viņa fotogrāfijai ir sava vērtība. Vienā no fotogrāfijām redzams, kur Visvaldis bijis pie Ministru padomes un netālu - Ļeņina piemineklis. “To speciāli nofotografēju, kamēr vēl šajā vietā bija redzama arī tehnika,” stāsta Visvaldis. Citā fotogrāfijā viņš fiksējis Saeimas namu. Vēl kādā redzami ārzemju korespondenti. “To bija daudz,” atminas Visvaldis. Vēl kādās fotogrāfijās – zupas katli, sievas, kuras atnesušas ēst un padzerties. Kādā citā fotogrāfijā fiksējis uzrakstu “Komunisti ar tankiem, tauta ar traktoriem”. “Tā arī bija,” apliecina Visvaldis.
Savukārt pēdējā viņa uzņemtā fotogrāfija no barikādēm – mājupceļš no Rīgas uz Lejasciemu. “Fotogrāfijā var redzēt, ka visi esam noguruši. Te visi lejasciemieši - daži guļ, kāds lasa laikrakstu,” stāsta Visvaldis.

Kategorijas

Kategorijas