Gulbenes miers un ģimenes sajūta pārspēj visu

2021. gada 22. janvāris 00:00

1721

Gulbenes miers un ģimenes sajūta pārspēj visu

Diāna Asatrjana – topošā ģimenes ārste, kura strādās mūsu novadā Novadniece Diāna Asatrjana plāno studijas rezidentūrā, kā arī vēlas nākotnē savu profesionālo darbību veikt Gulbenes novadā kā ģimenes ārste.

“Rīga ir pilna ar izaugsmes iespējām, plašu darba tirgu un iespēju nemitīgi sevi pilnveidot dažādās jomās, bet Gulbenes miers un ģimenes sajūta ir tā, kas, manuprāt, pārspēj visu. Gulbene ir kā pavisam citādāka pasaule, kur atgriezties, lai atgūtu spēkus. Manai ģimenei ir paveicies arī ar ģimenes ārsti Maritu Luiku, kura vienmēr apvaicājas man par studiju gaitām un sniedz motivāciju turpināt,” “Dzirkstelei” saka Diāna.

Viņa ir absolvējusi Gulbenes 2.vidusskolu, doma par medicīnu radusies tikai 12.klasē. “Godīgi sakot, tas bija tāds divu draudzeņu sapnis. Tieši draudzene mudināja pamēģināt, tad nu kopā sākām gatavoties un veidot savus laboratorijas darbus bioloģijas eksāmenam. Visa ģimene, protams, priecājās, un citu mērķi vairs neredzējām. Pat sanāca tā, ka dokumentus iesniedzām tikai Rīgas Stradiņa universitātē bez jebkāda “plāna B”. Tagad liekas, ka ļoti riskējām, bet tobrīd neuzskatījām par nepieciešamu domāt vēl par rezerves plānu,” stāsta Diāna.

Šobrīd apgrūtināta strādāšana speciālistu vadībā

Šobrīd Diāna ir ceturtā studiju gada studente, līdz rezidentūrai palicis vēl pavisam nedaudz. Medicīnas studēšana Covid-19 laikā ir liels izaicinājums. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.

“Nedomāju, ka ir kāds students, kurš nav apmierināts ar to, ka var pulksten 7.50 izlīst no gultas, bet pulksten 8.00 jau sākas nodarbība “Zoom” platformā, vai arī aizvadīt nodarbību turpat savā darbavietā, jo nu jau visi esam arī darba attiecībās. Mīnuss ir daudzās stundas pie monitora. Tā notiek gan gatavošanās nodarbībai, gan pati nodarbība un testu izpilde pēc nodarbībām, un tā viss atkārtojas katru dienu. Nevar nepieminēt arī praktisko nodarbību trūkumu. Šobrīd klātienē notiek tikai sestā kursa prakses, bet ar vienu gadu ir daudz par maz, lai apgūtu visu izmeklēšanu. Ceturtajā kursā sākas īstā klīnika, un ir žēl, ka tiek palaisti garām tik daudzi pacienti. Tādi studiju kursi kā nefroloģija, psihiatrija, ķirurģija un infekciju slimības ir grūti apgūstami tikai no attēliem internetā. Šobrīd ir arī apgrūtināta strādāšana speciālistu vadībā, jo studentiem tiek piedāvāts volontēt (brīvprātīgi darboties bez atlīdzības – red.) Covid-19 nodaļās, bet ne visus tas saista. Problēmas patiešām šobrīd rodas, jo praktisko iemaņu tik tiešām ir par maz. Studentam ceturtajā kursā ir iespēja iekārtoties darbā kā medicīnas asistentam un pildīt medmāsas pienākumus, bet šobrīd tas ir aktuāli arī tikai Covid-19 nodaļās. Pagaidām man padomā ir vismaz vasarā volontēt Maritas Luikas ģimenes ārsta, arodārsta praksē,” stāsta Diāna.

Viņai bijusi arī doma par sevis pilnveidi ārpus Latvijas, bet tā ātri izgaisusi. “Manas mājas ir Latvijā, un ģimene ir Gulbenē. Lai ārvalstis paliek ceļošanai, kas arī ir labs veids, kā pilnveidot savu redzeslauku,” saka Diāna.

Primārais darbs ir studijas

Arī viņa uzskata, ka Covid-19 noteikti ir ugunskristības jaunajiem ārstiem, bet studenti un ārsti to izjūtot dažādi. “Ir grupas biedri, kas tiešām arī strādā Covid-19 nodaļā, bet es no šī piedāvājuma esmu atteikusies. Divus gadus strādāju Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā, bet nakts darbs būtiski ietekmē studiju procesu. Pēc nakts dežūras vēl ir nodarbības, jāgatavojas nākamajai dienai, un gadās, ka nedēļas laikā gulētas vien pāris stundas. Kā saka mūsu docētāji: jūsu primārais darbs ir studijas!” saka Diāna.

Viņa priecājas par Gulbenes novada pašvaldības rīcību, piešķirot viņai stipendiju, jo pērnā gada nogalē viņa lūdza pašvaldību rast iespēju piešķirt stipendiju studiju turpināšanai. “Stipendija ir papildu atbalsts šobrīd studiju procesā. Jo vairāk laika var veltīt mācībām un mazāk darbam, jo lielāka ir tā zināšanu bāze, ar kuru var uzsākt darba gaitas,” saka Diāna.

Viņa zina, ka ārsti tik tiešām ir tie, kas mūžu dzīvo un mūžu mācās, tieši tādēļ ir nepieciešams milzu atbalsts un sapratne no saviem tuvajiem. Ir brīži, kad liekas, ka spēki ir beigušies, bet tieši ģimene ir tā atbalsta grupa, kas dod spēku.

Savukārt tiem, kas domā par medicīnas studijām, viņa no savas pieredzes iesaka: “Tā kā pati sāku gatavoties medicīnai tikai 12.klasē, domāju, ka ar bioloģiju pietiks, bet īstenībā no bioloģijas tika prasīts ļoti maz. Pirmā kursa studijas varētu atvieglot labas zināšanas fizikā. Jā, tieši tā – fizikā, jo tā parādījās uzreiz pirmajā gadā kā studiju kurss “medicīnas fizika”, un arī tagad radioloģijā pats pamats ir no fizikas. Ja rodas izvēle starp bioloģijas vai ķīmijas eksāmena kārtošanu, tad iesaku viennozīmīgi ķīmiju, jo studiju laikā sagaida gan vispārējā ķīmija, gan bioķīmija, kā arī organiskā ķīmija.”

Viņas kā jaunā ārsta galvenās problēmas ir tas, ka medicīna attīstās un interneta resursi papildinās, līdz ar to šobrīd ļoti aktuāla ir tā saucamā pacientu “pašārstēšanās”, kad pacients, vēršoties pie ārsta, jau ir uzstādījis sev diagnozi un pieprasa konkrētu ārstēšanās plānu. Vai otrādi – ārsts ir uzstādījis terapiju, pacients izlasa kaut ko internetā un izlemj daļu no izrakstītajiem medikamentiem nelietot. “To sauc par pacientu līdzestību, kura šobrīd nav tādā līmenī, kā ārsti vēlētos. Problēmas pavisam noteikti nerodas medicīnas iekārtu neatbilstības vai trūkumu dēļ, vai finansiālu apsvērumu dēļ, bet gan tajā, ka trūkst ārsta un pacienta komunikācijas, sapratnes un sadarbības,” uzskata Diāna.

Par Diānu

23 gadus vecā studente pašlaik mācās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 4.kursā, apgūstot 2.līmeņa profesionālo studiju programmu “Pediatrija”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenes miers un ģimenes sajūta pārspēj visu

Kategorijas