Pirms lielā sala izglābj stārķi

2021. gada 22. janvāris 00:00

151

Lizumnietis iesaista gandrīz desmit vietējos, lai palīdzētu stārķim nokļūt drošā vietā Lizumnietis Andrejs Glāznieks, iestājoties lielajam salam, bez palīdzības neatstāja iepriekš pamanīto stārķi pie Lizuma pienotavas. Viņš saka – naktī nebūtu gulējis, ja zinātu, ka stārķim ārā klājas pavisam grūti.

Stārķis, lai arī nebija guvis ārēji redzamus ievainojumus, tomēr bija ar traumu spārnā. 13.janvāra vakarā pirms lielā sala stārķis tika nogādāts Latvijas savvaļas putnu palīdzības biedrības “Drauga spārns” pārstāves rokās.

Bija jārīkojas steidzami

Andrejs bija vienīgais, ko stārķis sev laida tuvumā. “Ja nāca viņam klāt citi, viņš mēģināja lidot prom, lai arī nevarēja palidot. Biju šo stārķi jau pamanījis diezgan sen, jau vairākus mēnešus. Dabūju un saliku sienu savā pagalmā pie ābeles, kur viņš, izskatījās, gribēja gulēt. Tomēr sapratu, ka lielajos mīnusos salmi nebūtu līdzējuši, un viņš vispār negulēja uz tā siena, ko sarūpējām. Arī naktī viņš vienkārši stāvēja pļavas vidū un vēroja apkārtni. Kaimiņš teica, ka dienu iepriekš bija padzinis lapsu. Sapratu, ka stārķis obligāti ir jānoķer un jāizglābj,” stāsta lizumnietis.

Sazvanītā “Drauga spārna” pārstāve Kristīne arī esot apstiprinājusi, ka nav labi, ja putns nevar uzlidot nekur augstāk. Spārns šim stārķim kaut kā stāvēja slīpi, nācās steidzami rīkoties.

Noķērām pusstundā

Andrejs stāsta, ka palīdzēt stārķim var, pievilinot viņu ar ēdienu. Šajos mēnešos stārķi barojis ar sirdīm, vēl viņam garšo un drīkst dot zivis. Andrejs stārķa glābšanas operācijai apvienoja gan savus bērnus, gan vairākus kaimiņus un vēl vairākus vietējos. “Viens es to nebūtu izdarījis. Paldies, ka visi man palīdzēja! Kopā ar draugu noķērām, bērni iesaistījās un vēl septiņi vietējie. Paņēmu no stadiona tīklu, novilkām, pie mašīnas piesējām, salikām ēdienu. Stārķis mūs visus vēroja, viņš jau zināja, kur katrs noslēpies. Mēs kaut kā lēnām staigājām viņam apkārt kādu pusstundu, pārējie tupēja noslēpušies un pārsaluši. Kad pārvilināju viņu īstajā vietā, tad teicu pārējiem, ka nu drīkst celties,” atceras lizumnietis.

Kad putnu ielenca, pietika viņam vien pieskarties un stārķis sastinga. Par to Andrejs bija informēts jau telefonsarunā ar pārstāvi no “Drauga spārna”. Tālāk putns mierīgi tika ielikts bagāžniekā un aizvests uz Rīgu.
“Sieviete, kam nodevām stārķi, teica, ka viņai vēl mājās citreiz septiņi stārķi mēdzot ārstēties. Vēl viņa pie sevis mājās tur tā saucamos stārķus invalīdus, kuri nekur tālāk neaizlidos. Visiem tiek nodrošināta, ja nepieciešams, veterinārārsta palīdzība. Kristīne no šīs organizācijas ir patiešām ļoti atsaucīga sieviete, ja vien pats vari noķert un aizgādāt, pat uz Rīgu pabrauca mums pretim. Šis palīdzības centrs ir Tukuma novadā,” stāsta Andrejs.

Stārķis tagad drošās rokās

Lizumnieši var būt droši - stārķim tagad klājas labi, šobrīd viņš atrodas siltumā, ir paēdis, ir baseiniņš, kur peldēties. Pēc kāda laika stārķis tiks nogādāts uz Pūri, kur ir galvenais biedrības rehabilitācijas centra punkts.

“Viņam neliels bojājums ir spārnā locītavā, bojājums ir diezgan sens, tāpēc būs viņam jāsadzīvo ar to. Lidotprasmi varēsim vērot vēlāk. Šobrīd manā garāžā viņam vien īsiem pārlidojumim ir iespēja. Pūrē tagad visas karantīnas telpas ir pilnas ar akūtiem pacientiem, tāpēc šis putns uzkavēsies mazliet pie manis,” stāsta Kristīne.

Karantīna nozīmē – tad, kad tiek atvests kāds putns, kuram vajag palīdzību, viņš tiek izvietots īpašās telpās 40 pilnas dienas un tiek novērots un apkopts. Tikai pēc tam putni tiek pārvietoti plašākās telpās un āra voljerā. Latvijā šoziem putnu gripa nav konstatēta, bet piesardzību rada Lietuvā konstatētā putnu gripa. To pārnēsā lielākoties ūdensputni – gulbji un pīles. Putnu gripas simptomi – putnam ir nestabila galvas kustība, vārgums, putns guļ, galva var būt pagriezta pilnīgi otrādi. Speciālisti gan šos gadījumus kārtīgi izvērtē, jo šādi simptomi var būt arī pie saņemta trieciena.

Katrs var palīdzēt

Pie labas barošanas stārķi var dzīvot ārā arī lielos mīnusos.
“Četras reizes dienā pa lielām porcijām būtu nepieciešamais. Viņi ir gaļēdāji. Var barot ar reņģēm, vistu vai tītaru sirdīm, var dot vistu kaklus, kurus var mazliet paklapēt ar āmuru, lai ir mīkstāki. Var arī strēmelēs vistas ādu sagriezt. Tā cilvēki, ja pamana šos putnus, paši var palīdzēt viņiem pārziemot. Vien tas būtu jādara regulāri, līdz atkal iestājas silts laiks. Būtu labi, ja iesaistītos arī pašvaldības. Ja, piemēram, pie aizsalušajām ūdenstilpēm nodrošinātu atbilstošu barību, tad arī palikušie gulbji varētu pārziemot. Putni neaizlido vairāku iemeslu dēļ – viens no tiem ir, ka viņi tiek rudenī baroti. Izplatītākais ir cilvēku dotā maize. Tā nav īpaši laba, tas ir tas pats, ja jūs saviem bērniem caurām dienām dotu konfektes. Dabā gulbji maizi ūdenszālēs taču neatrod. Šajās aukstajās dienās izsaukumu ir ļoti daudz. Arī par stārķiem, kuri ir kādās Latvijas vietās kaut kādu iemeslu dēļ palikuši ziemot. Lielajās mīnusu dienās ir daudzi zvani arī par iesalušiem gulbjiem. Šobrīd konsultējam arī attālināti, palīdzam visiem,” stāsta Kristīne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pirms lielā sala izglābj stārķi

Kategorijas