Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Covid-19 vakcīna neiejauksies gēnos un neradīs ģenētiskas izmaiņas

Sabīne Bērziņa, Evita Puriņa (“Re:Baltica/Re:Check”)
Laikraksta arhīvs

2021. gada 22. janvāris 00:00

4
Covid-19 vakcīna neiejauksies gēnos un neradīs ģenētiskas izmaiņas

Gandrīz trīs tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem ierakstiem “Facebook”, kuros pausts, ka jaunā Covid-19 vakcīna “radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas”. Tā nav taisnība – vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētā RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

“Facebook” publicēti vairāki ieraksti ar gandrīz vienādu tekstu: “Pirmo reizi vakcinēšanas vēsturē paredzēts, ka tā saucamās jaunās paaudzes mRNS vakcīnas iejauksies cilvēku gēnu darbībā. Šāda gēnu manipulācija pielīdzināma pretrunīgi vērtētajai pārtikas produktu ģenētiskai modificēšanai.”

Ir tiesa, ka mRNS jeb informāciju nesošā RNS vakcīna ir jaunums. Lai gan neviena mRNS vakcīna līdz šim nav izmantota, šī veida vakcīnas pētītas jau gadiem.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Andris Zeltiņš rakstiskā skaidrojumā “Re:Check” uzsver, ka nav zinātniska pamata bažām par mRNS vakcīnas spēju izraisīt izmaiņas cilvēka gēnos.
“Facebook” ierakstos vakcīnas darbība pielīdzināta augu ģenētiskajai modificēšanai. Tam nav nekāda pamata. Pētnieks skaidro, ka ģenētiski modificēta auga šūnas kodolā tiek ievadīti sveši DNS fragmenti. Tā var iegūt augu ar uzlabotām īpašībām, piemēram, labāku izturību pret kaitēkļiem. Savukārt ar vakcīnu cilvēkā injicēta mRNS nenonāk šūnas kodolā, “līdz ar to šūnas DNS ģenētiskas izmaiņas nav iespējamas,” saka eksperts.

RNS vakcīna tiek injicēta, lai ķermenim sniegtu instrukciju ražot koronavīrusā sastopamu proteīnu. A.Zeltiņš skaidro, ka tādā veidā imūnsistēma tiek stimulēta atpazīt un veidot antivielas pret vīrusu.

Zinātnieka teikto apstiprina arī citi pētnieki, kas komentējuši apgalvojumu, piemēram, “BBC", “PolitiFact” un “Reuters”.  
A.Zeltiņš arī piebilst: “mRNS ir visai nestabila un cilvēka organismā ātri tiek sašķelta, tāpēc jaunajām vakcīnām tiek ieteiktas divas injekcijas, lai panāktu vēlamo imunitāti pret vīrusu.”

“Klīniskajos izmēģinājumos trijiem no piecpadsmit cilvēkiem – jūrascūciņām – tika novēroti ”nopietni neatgriezeniski bojājumi” (20 procenti).”

Nav skaidrs, par kādiem klīniskajiem izmēģinājumiem ir runa. Covid-19  mRNS vakcīnas veido farmācijas kompānijas “Pfizer” un “Moderna”. “Pfizer” vakcīnas trešās fāzes pētījumos iesaistīti    43 000, bet “Modernas” –  30 000 dalībnieku.

Žurnāla "Science" mājaslapā vēstīts, ka vakcīnas ir drošas un problēmas ilgtermiņā neizraisīs, taču daži cilvēki piedzīvos nepatīkamus blakusefektus, piemēram, nogurumu un drudzi. Vakcīnu ražotāji ziņo, ka drudzi ar 39 vai 40 grādu temperatūru piedzīvojuši mazāk nekā 2 procenti pētījumos iesaistīto. Pēc “Modernas” vakcīnas nogurumu izjutuši 9,7 procenti, muskuļu sāpes – 8,9 procenti, locītavu sāpes – 5,2 procenti, galvassāpes 4,5 procenti pētījuma dalībnieku. Pēc “Pfizer” vakcīnas saņemšanas šādus blakusefektus izjutusi mazāka daļa cilvēku – 3,8 procenti juta nogurumu, 2 procentiem bija galvassāpes. Eksperti pauž bažas, ka šie blakusefekti varētu izbiedēt cilvēkus un radīt nevēlēšanos vakcinēties. Taču abām vakcīnām uzrādīta 95 procentu efektivitāte pret Covid-19.

Ierakstu autori atsaucas uz kādreizējā ASV prezidenta Džona Kenedija radinieka Roberta Kenedija juniora izteikumiem. Viņš ir pazīstams vakcinācijas pretinieks un bieži izplata dezinformāciju. Piemēram, viņš apgalvojis, ka vakcīnas izraisa autismu, taču tam nav nekāda pamata.

Secinājums: Covid-19 vakcīna neradīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas cilvēkos. Tas nav iespējams, jo injicētā RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

Kategorijas

Kategorijas