Tirgotāji aicina atgriezties Pasaules Veselības organizācijā un Eiropas Savienībā
Latvijas
Tirgotāju asociācija aicina valdību pie Pasaules Veselības
organizācijas (PVO) vadlīnijām Covid pandēmijas apkarošanā un
pie Eiropas Savienības (ES) prakses tirdzniecības ierobežošanā.
Tā PVO galvenais nosacījums, uz kuriem jābalstās “lēmumiem par pasākumiem, kas jāīsteno, jāatceļ vai jāpastiprina, un kārtību, kādā šiem pasākumiem jānotiek”, ir “līdz minimumam samazina visu sabiedrības un ekonomikas locekļu negatīvās sekas veselībai un labklājībai”. Šobrīd pieņemtie preču sortimenta ierobežojumi gan neļauj cilvēkiem uzturēt savu ķermeni veselīgā stāvoklī, gan pilnvērtīgi izmantot āra aktivitātes, gan noslogot sevi mājsēdē. Savukārt, nevienmērīgie ierobežojumi preču sortimentā noved pie daudzu mazo un vidējo tirgotāju un ražotāju bankrota. Arī kompensācijas mehānismi ir nepilnīgi un netaisnīgi, jo šobrīd nodrošina atbalstu tikai 5 procentiem no nozares uzņēmumu, tas ir aptuveni 10 procentiem aizliegumu rezultātā cietušajiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs ir uzklausījis daļu priekšlikumu un apņēmies koriģēt atbalsta nosacījumus uzņēmumiem, kuriem nav 2019.gada saimniekošanas vēsture. Vēl jānovērš netaisnība nozares uzņēmumiem ar pārlieku augsto latiņu salīdzinājumam ar decembri atbalsta saņemšanai.
ES valstīs, atbilstoši Ārlietu ministrijas apskatam par Covid pandēmijas regulējumam dalībvalstīs, nevienā netiek ierobežots preču sortiments, valstis atteikušās arī no citiem “eksperimentiem”, piemēram, pensionāru stundas. Attiecībā uz prasībām arī attieksme ir saprātīga un atbilstoša kopējām ES nostādnēm – apmeklētāju skaits tiek ierobežots līdz 50 procentiem no objektā plānotā, kur pretī Latvijā – 80 procentiem. Pie kam jāuzsver, ka preču tirdzniecības ierobežojumi nav valstīs, kur saslimšana ir daudzkārt izplatītāka kā Latvijā (3,19% uz 25.janvāri): Polijā (3,89%), Francijā (4,56%), Zviedrijā (5,35%), Lietuvā (6,34%).
Neloģiskie preču ierobežojumi darbojas jau otro mēnesi. Katrai aizliegtai preču grupai ir argumenti, kāpēc tai jābūt pieejamai un kāpēc tās atļaušana nenes kaitējumu, bet pretēji – mazina saslimšanas risku. Apskatīsim grāmatu tirdzniecības aizlieguma risku. Latvijā ir 1500 bibliotēku un 150 grāmatnīcu. Kultūras ministrija pamato aizliegumu tirgot grāmatas ar to, ka pensionāri brauks uz grāmatnīcām pārpildītā sabiedriskā transportā un saslims ar Covid. Parēķinām risku – vienu grāmatu paņemt bibliotēkā – divi braucieni (turp un atpakaļ). Apmeklējumu skaits bibliotēkā un grāmatnīcā ir aptuveni vienāds. Tātad šobrīd risks aizliegtās grāmatnīcas apmeklējumam ir 20 reizes mazāks kā atļautās bibliotēkas apmeklējumam. Pie kam jāņem vērā, ka grāmatas pirkuma iespējas aizstāj bibliotēkas apmeklējumu un nepieciešamību veikt ilgstošu grāmatu dezinfekciju.
Ņemot vērā valdības
izvairīšanos no dialoga ar nozari, tirgotāji nolēmuši
vērsties Satversmes tiesā. Tirgotājuprāt, valdības
rīcība ir ar atšķirīgu attieksmi starp personām, kuras atrodas
salīdzināmos apstākļos. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka
ierobežojumi pārkāpj atļautos Satversmē kritērijus,
tajā skaitā:
1) ierobežojošo normu pieņemšanu pienācīgā
kārtībā;
2) nav ievērota pamattiesību ierobežojumu
samērojamība.
Atliek cerēt, ka Satversmes tiesa paspēs izskatīt
sūdzību līdz brīdim, kad vietējie nozares uzņēmēji tiks
iznīcināti valdības rīcības rezultātā.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"