Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par attālināto darbu skolotājiem piemaksas – niecīgas

Viktorija Slavinska-Kostigova

2021. gada 29. janvāris 00:00

2168
Par attālināto darbu skolotājiem piemaksas – niecīgas

Pēc īpašiem koeficientiem vairāk novērtēti matemātikas un valodas mācību priekšmetu skolotāji
Piemaksas, kādas gada nogalē saņēma Gulbenes novadā strādājošie pamatskolu un vidusskolu pedagogi par papildus veikto darbu attālinātajā mācību procesā no 16.marta līdz 30.novembrim, bijušas niecīgas, atzīst skolu direktori. Kopējā summa, ko Izglītības un zinātnes ministrija atrada savā budžetā, bija 1,1 miljards eiro. Gulbenes novadam tika piešķirti 11 340 eiro.

100 eiro saņēma retais

Piemaksas tika paredzētas vispārējās izglītības iestāžu 7.-12.klašu pedagogiem, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu pedagogiem, kā arī 1.-6.klašu pedagogiem, kuri īstenoja attālināto mācību procesu.
Pērnā gada 17. novembrī valdībā atbalstītā nepieciešamā finansējuma piešķiršana papildu piemaksām pedagogiem motivāciju atnesusi maz. Par to ir pārliecināta Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece. “Reālais ieguvums pedagogam neatbilda ieguldītajam darbam. Piemaksas apmērs par darbu sešu mēnešu garumā bija daži desmiti eiro pirms nodokļiem,” realitāti pauž S.Ziepniece.
“Slodze bija liela, un tā summa noteikti neatsver pedagogu ieguldīto darbu,” vienisprātis ir arī Gulbenes novada vidusskolas direktore Linda Ūdre-Rizga. Viņa “Dzirkstelei” atklāj, ka atsevišķi skolotāji piemaksā saņēma 3 eiro un tikai nedaudzi apmēram 100 eiro. Vidējā summa bijusi apmēram 30 eiro. “Tas bija pirms nodokļu nomaksas. Ja to izdala uz visiem mēnešiem attālinātā darba, tad tā summa ir maza, un daudzi pedagogi noteikti to savā bankas kontā
nejuta. Tomēr arī tas ir

vairāk nekā nekas,” saka L.Ūdre-Rizga.

Piemaksas apmērs esot bijis atkarīgs no slodzes un pasniegtā priekšmeta. Lai arī naudas izteiksmē atbalsts nebija liels, Rankas pamatskolas direktore Laima Braše novērtē arī to, ka tas vispār bijis. “Tam, kuram bija lielāka slodze, sanāca proporcionāli vairāk. Galvenais, ka tāda piemaksa vispār bija! Tas uztverams kā emocionāls atbalsts un novērtējums darbam neierastajos apstākļos. Manuprāt, tas bija kā vēstījums, ka darbs, ko darām, tomēr sabiedrībai ir svarīgs,” saka L.Braše.

Ir īpaši noslogoti skolotāji

Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece “Dzirkstelei” arī apstiprina – lai arī summa nebija liela un noteikti nekalpo kā motivācija strādāt labāk un vairāk, tā bija “kā mazs novērtējums, atzīstot, ka attālinātas mācības nav viegls process”. Lejasciemā piemaksas sadalīja darbinieku materiālās stimulēšanas izvērtēšanas komisija, balstoties uz izstrādātajiem un Skolas padomes saskaņotajiem kritērijiem. Kritēriji, kā Lejasciema vidusskolā sadalīja piemaksas, bijā šādi: pedagogu sagatavotie darba materiāli attālinātajai mācīšanai; tiešsaistē vadītās mācību stundas; tiešsaistē vadītās audzināšanas stundas; skolēnu gatavošana centralizētajiem eksāmeniem; klases audzinātāju pienākumu veikšana attālinātās mācīšanas apstākļos.
“Mūsu skolas klašu audzinātāji ieguldīja ļoti lielu darbu sadarbībai ar skolēniem un viņu ģimenēm, sazinoties, izprotot problē-
mas, meklējot risinājumus.” I.Maltavniece skaidro, ka atšķiras stundu skaits mācību priekšmetos, arī ieguldītais darbs un tiešsaistē vadītās stundas nav vienādas visiem. Īpaši noslogoti ir skolotāji, kuri māca 9. un 12. klases, kurās paredzēti valsts pārbaudes darbi. Lielākās piemaksas Lejasciemā saņēma matemātikas, valodu, bioloģijas, ģeogrāfijas un vēstures skolotāji.

Summu ietekmēja priekšmeta specifika

Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa skaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrija, nosakot pedagogiem piemaksas, caur pašvaldībām piešķīra noteiktas naudas summas un katra skola saņēma atbilstoši tās kopējam fondam. “Tālāk skolas pašas iekšēji izstrādāja kārtību, kādā veidā nauda tiek sadalīta tās pedagogiem. No ministrijas puses bija aicinājums ņemt vērā, cik mācību stundas skolotāji novadījuši tiešsaistē. Mūsu pašvaldībā skolas ņēma vērā arī mācību priekšmetu specifiku. Kādā bija vairāk uzdevumu, kas prasīja labošanas darbus, kādos priekšmetos bija vairāk atgriezeniskās saiknes sniegšana skolēniem. Tajos priekšmetos arī tika paredzēts atbilstošs koeficients, lai būtu lielāka samaksa,” informē E.Kanaviņa.
Viņa apstiprina, ka arī mūsu novadā, līdzīgi kā citviet Latvijā, bija skolotāji, kuri saņēma “patiešām simboliskas summas”. Lielākās piemaksas bija pedagogiem, kuriem ir bijis vairāk stundu un priekšmetu ar labošanas darbiem. Galvenokārt piemaksu izjutuši valodu un matemātikas priekšmetu skolotāji. Nākamie, kuriem piemaksu koeficienti bija labvēlīgāki, bija eksakto un sociālo mācību priekšmetu, informātikas un obligāto eksāmenu skolotāji.