Izcils ārsts, kura starta vieta bija Gulbene
Pēteris Kučiks par pandēmijas iemesliem Latvijā: “Baigi brīvi esam palikuši.”
Vecie gulbenieši viņu joprojām atceras, kaut ārsts Pēteris Kučiks (77) rajona centrālajā slimnīcā (vēl ar tādu nosaukumu) ir strādājis sen un tikai piecus gadus – līdz 1980.gadam. Pieci gadi ārsta praksē – tas ir daudz vai maz?
“Kad esam jauni, mēs steidzamies un mums liekas, ka laiks velkas lēni. Tad pieci gadi ir daudz. Tagad? Liekas – laiks joņo, jo normāls cilvēks nesteidzas pretī “trīs smilšu saujām”. Un gribas izsaukties: nu kur tu, laiks, tā steidzies?!” “Dzirkstelei” teic P.Kučiks. Darba gados Gulbenes rajona centrālajā slimnīcā viņš gādāja, lai taptu reanimācijas nodaļa, centralizētas skābekļa padeves iekārta. Šodien tā jau ir vēsture. Kad 1980.gada 8.decembrī darba gaitas P.Kučiku tālāk aizveda uz Alūksni, bijusi doma pamest šo pilsētu gada laikā, jo vilinājusi Maskava ar tur rezervētu ārsta vietu. Palikt Alūksnē “piespieda” mīlestība uz kolēģi Gunitu, ar kuru kopā P.Kučiks ir jau gandrīz 39 gadus.
Aktīvā darba gados Alūksnē P.Kučiks bijis reanimācijas nodaļas vadītājs, anesteziologs. Nu kādus divarpus gadus viņš vairs nepraktizē, izbauda pelnīto atpūtu, tomēr joprojām skaitās rezerves ārsts Alūksnes slimnīcā, ja pienāks tāds kritisks brīdis un pietrūks speciālistu. Šajā sakarā viņš ir saņēmis arī pirmo vakcīnas poti pret Covid-19. Otra pote viņam ir paredzēta februārī. “Vakcinējāmies reizē ar sievu ginekoloģi G.Kučiku (66). Potes saņemšanas vakarā jutām vieglus simptomus. Mēs to iztulkojām pozitīvi – tātad organisms reaģē atbilstoši subklīniskai (bez ļoti izteiktām saslimšanas pazīmēm) Covid-19 formai. No rīta sliktā pašsajūta bija pārgājusi – tas ir pozitīvi. Ja cilvēks pēc potes nejūt rekciju, nezinu, vai tas ir tik labi,” viņš saka.
“Pofigisti” traucē uzveikt Covid-19 izplatību
“Tagad ir nedaudz tāda kā kara situācija,” P.Kučiks saka par Covid-19 pandēmiju. Šīs situācijas ilgumu viņš kā ārsts un kā astrologs (2014.gadā kā teicamnieks viņš ir beidzis Andra Rača astroloģijas skolu) redz turpināmies vēl pietiekami ilgi. “Varētu domāt, ka situācija uz maija pusi kļūs labāka. Kaut gan jūnijs būs smags, septembris un oktobris būs smags. Kas mums atliek? Mums atliek būt tomēr likumpaklausīgiem. “Čupoties” jau nu nevajadzētu. Vajag izsargāties!” saka P.Kučiks.
Viņš uzsver, ka apmēram 10 procentus cilvēka ķermeņa masas apdzīvo vīrusi, baktērijas. Tātad mikroorganismiem ikviena cilvēka dzīvē un veselībā ir milzīga nozīme. “Visticamāk, visu gadu jutīsim šo problēmu. Jāsaprot, ka cilvēki ir atšķirīgi, katrs ar savu imunitāti. Tāpēc nekad nevar prognozēt, kā organisms reaģēs, sastopoties ar Covid-19. Tā tiešām ir ļauna infekcija. Taču sabiedrībā ir pietiekami daudz tā saucamo “pofigistu”. Pie mums ir pārprasta demokrātija. Te cilvēki atļaujas savas personiskās intereses stādīt pāri visas sabiedrības interesēm. Tas ir jāmaina, citādāk nedrīkst būt. Ir valdības lēmums, kurš jāpilda. Ja nepildi, faktiski esi noziedznieks. Likums ir jāpilda. Cik ilgi un tik smagi vēl “ķepurosimies”? Latvijā ir 1,6 reizes lielāka saslimstība ar Covid-19 nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tādi “baigi brīvi” mēs te, Latvijā, esam palikuši,” saka P.Kučiks.
Viņš uzsver – Covid-19 ir kas ļaunāks par gripu, turklāt ar ilgstošām sekām. “Mūsu pusē – Alūksnes, Apes novados – ir diezgan daudz saslimušo ar koronavīrusu. Ir arī mirušie vecumā virs 50, 60 gadiem. Tie ir cilvēki, kuri bijuši aktīvi sociālajā vidē, bijuši vadošos amatos – priekšnieki: komunicē un dabū vīrusu,” saka P.Kučiks.
Alkohols ir depresants, nevis antidepresants!
Bieži cilvēkus dzird sakām, ka šajā pandēmijas un daudziem arī finanšu kraha laikā neatliek nekas cits, kā vien lietot alkoholiskos dzērienus. P.Kučiks tajā saskata lielu bīstamību. Pirmkārt, kā uzsver viņš, “alkohols ir depresants, provokators, nevis antidepresants”. Otrkārt, jāatceras par riskiem – cilvēkam ir iespējama predispozīcija (ģenētiska tieksme) attiecībā uz apreibināšanos. Kāds regulāri nedēļas nogalēs cilā glāzes, bet tas viņam nerada dziļāku atkarību, savukārt cits vairs nespēj pārtraukt dzeršanu – saka P.Kučiks.
Ar kolēģiem psihiatriem viņš daudz ir runājis un diskutējis par šiem jautājumiem un to, ka katrs 50.cilvēks sabiedrībā ir ar zināmām problēmām, kas traucē adaptēties sabiedrībā. Mediķiem zināmā statistika liecina, ka Eiropā 32 procentiem iedzīvotāju ir psihiska rakstura traucējumi (Latvijā pat 36 procenti). “Tas gan nenozīmē, ka šie cilvēki ir psihiski slimi. Tas nozīmē, ka mums laikus ir jāvēršas pie speciālista – pie psihoterapeita vai pie psihiatra – ar savām psihiskajām problēmām, bet ne psiholoģiskajām problēmām, kuras ir 85 procentiem cilvēku. Ir jākoriģē esošie traucējumi,” saka P.Kučiks.
Viņš pauž – nevajag baidīties iet pie psihiatra. “Labāk paņemt ārsta izrakstītu tableti, nevis glāzīti. Ir daudz ļoti labu preparātu, kuri pasargā cilvēku kaut vai no suicidālām tieksmēm (tieksme uz pašnāvību – red.). Nav noslēpums, ka katram cilvēkam ir kāda sava novirze. Nelabvēlīgu faktoru ietekmē tas viss var parādīties. Ne velti tautā saka – visas slimības ir no nerviem, tikai sifiliss no baudas,” saka P.Kučiks.
Ir taisnība tautas gudrībā – “ko sēsi, to pļausi”
Ārsta darbs ir zināmā mērā tuvs garīdznieka darbam. “Īstā grēksūdze notiek nevis baznīcā, bet slimnīcā. Visīstākā grēksūdze! Tad cilvēks paliek vienatnē ar sevi. Un tas ir dabiskāk, patiesāk. Baznīcā bieži vien notiek izrādīšanās,” saka P.Kučiks. Runājot par profesionālo ārsta ētiku, viņš teic: “Nedrīkst cilvēkam stāstīt nepatiesību, bet nedrīkst arī teikt visu patiesību. Ne vienmēr cilvēkam vajag zināt par sevi visu, jo – ko tas dod?!”
Katram ir jāapzinās, ka viskritiskākais laiks ikvienam ir viņa dzimšanas diena. “Izsargāties no tā nevar ne ar kādām zālēm”, “vienalga problēma būs”, tāpēc cilvēkam savas dzimšanas dienas sagaidīšanas, svinēšanas, pavadīšanas laikā “ar savu uzvedību” nav jāprovocē slikts iznākums. Tajā pašā laikā ne velti tautā saka – “ja kādam ir nolemts noslīkt, viņš nekārsies”.
Viņš kā ārsts un kā astrologs daudz ir domājis par terminu “nāve”. “Es zinu tikai to, ka ar pēdējo sirds pukstu manis vairs nebūs. Kas būs TUR, to mēs nezinām,” saka P.Kučiks. Viņš īpaši pētījis karmisko astroloģiju, jo ir situācijas, kuras “nevar izskaidrot ne ar gēniem, ne ar ko citu”. Un tajā pašā laikā P.Kučiks saka, ka tautas gudrībās sen jau viss ir pateikts priekšā: “ko sēsi, to pļausi”, “dots devējam atdodas”.
“Dvēsele ir tā garīgā substance, kam mēs ticam. Ir jātic! Manā uztverē, Dievs ir Dabas informatīvi enerģētiskā visuma sistēma – Augstākais saprāts, bet šeit ir būtiska piebilde: es ticu! Taču bez starpniekiem un bez jebkādām seno jūdu leģendām,” viņš saka.
Pēteris Kučiks
Dzimis 1944.gada 15.janvārī Skaistas pagastā (Krāslavas novadā).
1973.gadā ir beidzis Rīgas Medicīnas institūtu.
Ir strādājis par ārstu reanimatologu, anesteziologu Gulbenē, Alūksnē,
šobrīd – pelnītā atpūtā.
1991.gadā no 14. līdz
16.janvārim Rīgā piedalījies barikādēs; kā ārsts dežurējis iepretim Ministru padomes ēkai.
Būs 39 gadi laulībā ar ārsti Gunitu Kučiku.
Grāmatu “Dvēsele Ziemeļputeņos”, “Tā sadeg svece”, “Plūtona varā” (sarakstītas jau 21.gadsimtā) autors.
Pēteris Kučiks un Gulbene
Joprojām uztur saikni ar vairākiem kolēģiem no Gulbenes: ārstu anesteziologu Aivaru Kalniņu, kurš tika strādājis gan Gulbenes, gan Alūksnes slimnīcā, un viņa dzīvesbiedri ārsti Rutu Kalniņu; ar anestezioloģi Maiju Reini, kura tagad ir Alūksnē; ar Molliju Spēkaini – kādreizējo galvenā ārsta vietnieci saimnieciskajos jautājumos Gulbenes rajona centrālās slimnīcas darbības laikā (šodien viņai ir 97 gadi
un tagadējā dzīvesvieta – Smiltene). “Viņa man pastāsta to, ko, strādājot Gulbenē, nemaz nezināju. Mollija ir bijusi māsiņa leģionā kara laikā. Interesanta personība! Cilvēks ar gaišu prātu,” saka P.Kučiks.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"