Kopā veidota kultūrvēsture!

2021. gada 29. janvāris 00:00

871

Donāts Veikšāns par Raimonda Paula fenomenu – personiski un dziļi subjektīvi

“Šis ir Raimonda Paula gads, un janvāris ir viņa mēnesis,” “Dzirkstelei” saka Donāts Veikšāns, ar kura vārdu saistās kultūrvides veidošana Gulbenes novadā daudzu gadu garumā. 12.janvārī maestro R.Paulam palika 85 gadi. Kopā ar D.Veikšānu no viņa skatpunkta pārlaposim izcilā komponista profesionālās biogrāfijas dažas lappuses, sākot no septiņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām.
“Cilvēks, par kuru var runāt nebeidzami, kaut šķiet, ka tik daudz jau ir pateikts,” tā par R.Paulu saka D.Veikšāns.
Pati pirmā spilgtā atmiņa viņam no privātajām sarunām ar maestro ietiecas tālajos septiņdesmitajos gados vēl no D.Veikšāna un viņa laulātās draudzenes Austras Veikšānes Rīgas perioda. Pēc satikšanās kādā pasākumā Baldonē R.Pauls tā vienkārši apvaicājies, vai tautai iet pie sirds viņa jaunā skaņuplate, kurā ir dziesma “Par pēdējo lapu” ar Jāņa Petera vārdiem (albums “Priekšnojauta”, 1977). Komentāri lieki... Šī plate veikalu plauktos tolaik pazuda zibenīgi. Zīmīgi, ka 2020.gadā minētā dziesma piedzīvojusi renesansi jaunās dziedātājas Katrīnas Gupalo sniegumā. Ir vērtības, kuras, laikam ejot, nezūd.
R.Paula personību D.Veikšāns uzskata par sava veida pasaules brīnumu. Gulbenē R.Paula personība mūzikas cienītāju aprindās daudzu gadu gaitā ir apbrīnota un ļoti augstu vērtēta – teic D.Veikšāns. Lūk, pierādījums! 1998.gadā R.Pauls bija Jaunās partijas deputātu kandidātu sarakstā 7.Saeimas vēlēšanās. Viņš tika ievēlēts no Vidzemes vēlēšanu apgabala. D.Veikšāns atceras – procentuālā ziņā no vēlētāju kopuma visvairāk par maestro balsis tika atdotas toreizējā Gulbenes rajonā. Un tas lielā mērā bija tāpēc, ka bija iespēja ilgstošā laika periodā iepazīt R.Paulu tiešā kontaktā. Un ne tikai tas. D.Veikšāns saka – šajā māksliniekā bija un ir ētika, kas ir nemainīga visās sabiedriskajās iekārtās. Padomju gadu sistēma (kad PSRS politiku diriģēja ģenerālsekretāri Brežņevs, Andropovs, Čerņenko, Gorbačovs) lielā mērā bija balstīta uz kukuļiem, taču R.Pauls prata neiesaistīties. To D.Veikšāns zina un spriež no personiskās saskarsmes pieredzes ar mākslinieku. R.Paulam vienmēr bijuši pašam savi “spēles noteikumi”. “Tik godīgus un iekšēji gaišus cilvēkus kā R.Pauls man satikt ir gadījies reti. Viņa personība suģestē pat no attāluma,” saka D.Veikšāns.

Pēc koncerta maestro krekls – “kā no ūdens vannas”

Kad Donātam un Austrai sākās Gulbenes periods, kas saistīts ar darbu mūzikas skolā, viņi regulāri sāka organizēt mūzikas dienas, dažādu komponistu autorvakarus. Šie pasākumi bija tautā ļoti mīlēti un vienmēr kupli apmeklēti. 1985.gadā uz Gulbeni tika paaicināts R.Pauls. “Pasakaini bija tas, ka katrreiz šādos gadījumos mūzikas skolā ar lielu aktivitāti notika gatavošanās koncertam. Tika radīti audzēkņu kameransambļi. Izveidojām estrādes ansambli no pedagogiem – diksilenda sastāvu. Tur spēlēja Haralds Grīntāls (šobrīd Juglas mūzikas skolas pedagogs – red.), Jānis Krūskops. Vēlāk šis ansamblis piedalījās estrādes kolektīvu zonālajā skatē un uzvarēja. Vajadzēja sekot biļetei uz festivālu “Liepājas dzintars” (tika organizēts no 1967. līdz 2006.gadam – red.). Taču kolektīvu atzina par pārāk profesionālu un uz Liepāju nelaida. Tie bija tādi laiki,” atklāj D.Veikšāns.
R.Paulam veltīto mūzikas dienu koncertā Gulbenē 1985.gadā uzstājās populārā estrādes dziedātāja Aija Kukule un bērnu ansamblis “Dzegzīte”, kā arī pats maestro. D.Veikšāns stāsta – komponists uz Gulbeni atbraucis tiešā ceļā no Vācijas, kur saaukstējies. “R.Paula sieva Lana (Svetlana – red.) īsi pirms mūzikas dienām Gulbenē zvanīja mums un teica – Raimonds Vācijā saķēris, visticamāk, plaušu karsoni. Taču – ja Raimonds solīja, viņš brauks uz Gulbeni,” atceras D.Veikšāns.
Vakarā koncerts ar R.Paula un A.Kukules dalību noritējis divās daļās. Pēc pirmās koncerta daļas maestro aizkulisēs Gulbenes kultūras namā novilcis savu balto kreklu, kurš bijis tāds, “kā būtu izkāpis no ūdens vannas”, un nomainījis pret sausu. Un tad no viņa izskanējuši vārdi: “Redz, ko mūzika prasa. Tas ir ļoti grūts darbs.”
Tā sākās R.Paula biežāka raudzīšanās Gulbenes virzienā. D.Veikšāns iemeslus skaidro ar Latvijas Valsts konservatorijas pūšamo instrumentu katedras pasniedzēja profesora Gunāra Ordelovska (1927-1990) vārdiem: “Gulbene man ir dārga, jo es šeit jūtu lielu sirsnību.” Ne tikai G.Ordelovskim, arī R.Paulam un daudziem citiem Latvijas mūzikas korifejiem patika būt Gulbenē, piedalīties mūzikas dienās.

Garīgo, ne materiālo vērtību cilvēks!

D.Veikšāns juta R.Paula atbalstu ambiciozu ideju īstenošanā Gulbenes pusē. Palīdzēja maestro labais kontakts ar Nacionālo operas un baleta teātri. Tā 1989.gadā uz āra skatuves pie Stāmerienas pils notika Gaetāno Doniceti operas “Mīlas dzēriens” izrāde ar novadnieka Ingus Pētersona un izcilās Ineses Galantes piedalīšanos. D.Veikšāns saka – šo ieceri palīdzēja īstenot toreizējais ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs Zintis Vībāns. Zīmīgi, ka izrādes laikā mastā uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru savās mājās kāds stāmerenietis bija saglabājis vēl no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem. Un darīt to bija Z.Vībāna iniciatīva. Par šo pasākumu ļoti augstās domās bijis R.Pauls. Un savukārt šokēts un neapmierināts viņš bijis, kad Pētera Čaikovska baleta izrāde “Gulbju ezers” profesionālo mākslinieku izpildījumā 1990.gadā pie Stāmerienas pils nenotika, jo laikapstākļu dēļ baleta mākslinieki atteicās kāpt ārā no autobusa. R.Paulam nebija pieņemams, ka tā var pievilt. “Viņš man zvanīja un jautāja, kas un kā,” stāsta D.Veikšāns.
Maestro nekad nav šķirojis un nešķiro savus skatītājus un aizbildinājumus nemeklē - uzsver D.Veikšāns. Viņš atceras epizodi no deviņdesmito gadu vidus, kad maestro bija saņēmis “pērienu” līdz ar “Bankas Baltija” krahu, pazaudējot ievērojamu savu noguldījumu summu. R.Pauls nevis sēroja, bet atbrauca uz Gulbeni, lai uzstātos koncertā kopā ar Latvijas Radio kori. “Mūzika cilvēkam māca analizēt situāciju,” saka D.Veikšāns. Jāpiebilst, ka R.Paula nauda bankās ir zudusi divas reizes viņa mūžā. Otrreiz - līdz ar “Latvijas Krājbankas” krahu 2011.gadā. Maestro šīs vētras nav salauzušas. D.Veikšāns uzskata – tas ir vēl viens pierādījums, ka R.Paula prioritāte ir garīgās vērtības. Un tās cilvēkam neviens nekad nevar atņemt!

Maestro un sevis pasniegšanas māksla

“Pats maestro sevi vizuāli spēj pasniegt atšķirīgi, bet vienmēr vienlīdz eleganti, un cieņpilni. Atmiņā ir grupas “Credo” koncerts Gulbenē 1986.gadā, kurā iesaistījās pats Raimonds Pauls. Pirmajā koncerta daļā muzicējis tikai “Credo” savā parastajā hipiju stilā, bet otrajā daļa, kad uz skatuves kāpa arī maestro, visi ansambļa puiši bija baltos smokingos. Efekts bijis neaprakstāms un atmiņā paliekošs. Tas ir R.Paula fenomens!” saka D.Veikšāns.
Donāta Veikšana sāpe

“Nerealizēta palikusi mana iecere par Raimonda Paula māsas Edītes Pauls-Vīgneres tekstiliju mākslas izstādes rīkošanu Litenes pagastā. Viss jau bijis sarunāts ar R.Paula atbalstu. Turklāt mākslinieces darbu tēma bija īpaša – par Litenes traģēdiju, arī gobelēns ar nosaukumu “Litenes madonna”. Es gribēju šajā izstādē ietvert audioieraksta atskaņošanu, kurā savas atmiņas par Litenes virsnieku vasaras nometni un piedzīvoto traģēdiju stāsta Kārlis Ozols (1905-1994) – mūziķis, kurš dzimis Stāmerienā. Daudzi nezina – viņš Litenes nometnē ir bijis kapelmeistars. Īsi pirms 1941.gada 14.jūnija asinspirts bija saņēmis brīdinājumu no kāda sarkanarmieša, kurš teicis: “Meistar, ja varat, bēdziet projām!” Kopā ar vēl vienu muzikantu viņi mukuši un attapušies Saulkrastos. Vēlāk K.Ozols bija Latvijas Valsts konservatorijas pasniedzējs. Diemžēl viņa atmiņu audioierakstu netiku veicis. Nepaspēju īstenot savu ieceri.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kopā veidota kultūrvēsture!

Kategorijas