“Cibric”– sajūta par mūsu zemi

2021. gada 5. februāris 00:00

1451

Jaunā māmiņa Egija Kliesmete rada māksliniecisku un izglītojošu apģērbu zīmolu bērniem

Gulbeniete Egija Kliesmete lēnām, bet ar lielu apņemšanos veido savu bērnu apģērba zīmolu “Cibric”. Viņas un Elvija Stībeļa ģimenē aug divi mazi bērni - meitiņa Elizabete un dēliņš Gustavs. “Un tad nu esmu, pirmkārt, māmiņa un, cik pagaidām sanāk laika un enerģijas, esmu uzdrīkstējusies radīt kaut ko jaunu, tā nodrošinot un veidojot pati sev darbavietu,” saka Egija. Foto: Gatis Bogdanovs

Gulbenietei Egijai Kliesmetei visu laiku blakus ir bijusi māksla un radoša atmosfēra. Viņas tētis Egons Kliesmets ir Gulbenes kultūras centra direktors, savukārt viņas mamma ir Laimdota Kliesmete – keramiķe, kura spēj radīt brīnumainus keramikas izstrādājumus. “Arī mammas māsa un brālis ir keramiķi, līdz ar to visas bērnības vasaras ir pavadītas, palīdzot mammai un krustmātei ar dažādiem maziem darbiņiem viņu darbnīcā,” saka Egija. Un visu laiku Egijai bijusi doma, ka vajadzētu darīt kaut ko savu.

Gaidot meitiņu Elizabeti, viņai radās lieliska iespēja, ko piedāvāja Nodarbinātības valsts aģentūra, piedalīties konkursā uzņēmējdarbības uzsākšanai. “Uzliekot dažādas idejas uz papīra un strukturējot tās, sapnis sāka kļūt par īstenību. Tādēļ par “Cibric” sākumu uzskatu 2019.gada augustu, kad uzzināju, ka esmu viena no tiem, kas projektu konkursā ir tikusi pie 5000 eiro finansējuma uzņēmējdarbības uzsākšanai. Projektā rakstīju, ka vēlos izveidot sietspiedes darbnīcu, kur gatavošu mazuļiem dažādas noderīgas lietas ar meža zvēru un augu tematiku – pirmās mīkstās auduma grāmatiņas, mīkstās maliņas gultiņai, aktivitāšu paklājus, auduma grabuļus un līdzīgas lietas. Taču, kad projekts tika apstiprināts, meitiņa jau bija piedzimusi, sapratu, ka tas viss iesākumā man būs par traku, tādēļ radās cita doma. Izdomāju, ka dzīvnieku zīmējumus varu drukāt uz mazuļu apģērba, un tā tapa pirmie bērnu “bodiji”, bikses un plānie džemperīši,” atzīst Egija.
Ir labi un vērtīgi justies te
Bērnu apģērbus rotā Egijas zīmētie Latvijas meža zvēri, jo viņa vēlējās, lai produktam, ko rada, ir šī sajūta par mūsu pašu zemi, bet ne tādā biežāk redzamajā variantā – ar latvju zīmēm, Latvijas karogu vai uzrakstu “I love Latvia”. “Pirmie, ko uzzīmēju, ir zaķis, lācis un lapsa. Šobrīd tie ir tikai skaisti zīmējumi uz mazuļu apģērba, taču vēlāk, uzņēmumam attīstoties, gribu caur tiem dot bērniem vairāk. Gribu radīt attīstību veicinošas rotaļlietas, dažādas “darba” lapas par mūsu meža zvēriem, augiem, dabas krāsām un tamlīdzīgi. Lai šie Latvijas meža zvēri un daba dzīvo mazajiem visapkārt – gan uz džempera, gan rotaļlietās, gan virtuvē cepumu formiņās un uz krūzītes, gan uz spilvena, ejot gulēt, taču līdz tam visam vēl ir diezgan garš ceļš. Tomēr sapņi par nākotni noteikti ir,” neslēpj Egija.

Viņa vēlas ne tika caur saviem darbiem mazuļus iepazīstināt ar Latvijas zvēriem, bet arī ar īstajām Latvijas dabas krāsām – brūkleņu, melleņu un sūnu krāsu. “Ir ļoti labi, ka esmu dzimusi Latvijā un mēs esam šeit. Ir labi un vērtīgi justies te, un nav tā, ka prasās būt kaut kur citur. Tas pats arī attiecas uz Gulbeni. Esmu paspējusi daudz kur izvandīties gan pa Latviju, gan ārpus tās. Mācoties biju Rīgā, Liepājā, tad Luksemburgā auklēju bērniņus, arī Amerikā paspēju latviešu ģimenēs paauklēt bērniņus, bet sapratu, ka vienīgā vieta, kur es jūtos harmoniski, ir šeit. Tajā pašā vasarā, kad nolēmu atgriezties Gulbenē, iepazinos ar Elviju. Tā bija 2013.gada vasara,” atminas Egija.

Ir tikai jāatver acis, lai ieraudzītu iespējas!

Pagājušā gada rudenī Egija iestājās Madonas biznesa inkubatorā, kur saņem informatīvu un arī emocionālu atbalstu. Šobrīd, esot savas uzņēmējdarbības sākumā, viņa pamanījusi ļoti daudz dažādus grantu konkursus un iespējas, kas palīdz gūt publisko finansējumu, lai varētu attīstīties, kā arī notiek dažādas vērtīgas mācības. “Izmantoju arī iespēju, ko piedāvā biedrība “Sateka”, un rakstīju “Leader” projektu savas sietspiedes darbnīcas uzlabošanai. Šobrīd jau tiek gatavots gaismošanas galds, kas bija galvenā projektā vēlamā iekārta, kurai jau marta beigās būtu jābūt pie manis. Šī gada sākumā uzsāku apmācības ne tikai Madonas biznesa inkubatorā, bet arī “Laukiem būt” un janvāra sākumā iesniedzu arī savu “Cibric” pieteikumu viņu organizētajam konkursam. Izrādās, ka mūsu pašu pašvaldība arī piedāvā palīdzību jaunajiem uzņēmējiem grantu konkursā “Starteris”, kurš būs arī šogad. Noteikti mēģināšu iespēju par sevi pastāstīt arī tur un ceru, ka arī viņi saredzēs ko lielisku tajā, ko esmu izdarījusi līdz šim un plānoju darīt nākotnē. Iespēju, manuprāt, ir ļoti daudz, ir tikai jāatver acis un jāļauj sev tās ieraudzīt!” ir pārliecināta Egija.

Bērni ievieš savas izmaiņas mammas plānos

Ikdiena ar diviem mazuļiem ir diezgan saspringta, tāpēc ir apbrīnojami, kā Egija spēj reizē realizēt arī savas idejas. “Bērni ir lieliski un piepilda mūs ar mīlestību un prieku, taču, protams, man kā mammai ir arī liels nogurums. Mums ģimenē aug divi superīgi bērni – meitai Elizabetei ir divi gadi un četri mēneši, dēliņam Gustavam – gads un divi mēneši. Lai enerģijas zudumu atgūtu, man ir nepieciešams laiks sev – gan vienkārši klusumā ar tēju, pastaigu pa parku vai grāmatu, gan tiekoties ar draudzenēm, gan arī radoši izpaužoties savā “Cibric” darbnīcā. Nekad iepriekš neesmu izjutusi nepieciešamību visu tik ļoti plānot, kā tagad. Ideāli tas man vēl neizdodas, taču tā ir vēl viena jauna prasme, ko cenšos uzlabot, kopš mums ir bērni. Elizabete kopš septembra iet bērnudārzā. Biju jau savā galvā izplānojusi, kā sakārtošu savu laiku tā, lai katru nedēļu divas vai trīs dienas varētu strādāt, taču bērni regulāri ievieš savas izmaiņas mammas plānos. Realitātē es pieķeros klāt saviem “Cibric” darbiem vidēji vienu dienu nedēļā, bet pārējo cenšos paveikt vēlā vakarā vai naktī, kad bērni ir aizmiguši. Ja vien neesmu aizmigusi kopā ar viņiem,” smaidot atzīst Egija.

Viņa atzīst, ka jāaudzina sevī pacietība un miers, ka visus sapņus par “Cibric” realizēs, tikai citādākā tempā. “Šobrīd bērni ir tik mazi, ka jābūt viņiem tuvumā, cik daudz vien varu, lai redzētu viņu izaugsmi un prieka brīžus, jo tie mazie rakari aug vēl ātrāk nekā sēnes pēc lietus,” priecājas Egija.

Par Egiju

Mācījās Bērzu sākumskolā, Gulbenes novada valsts ģimnāzijā.
Apmeklēja arī Gulbenes mūzikas skolu, Gulbenes mākslas skolu, dejoja tautiskās dejas.
Pēc vidusskolas absolvēšanas izlēma par labu matemātikai un iestājās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ieguva dabaszinātņu grādu optometrijā.
Pabeidzot studijas, tomēr gribēja pievērsties kaut kam radošam. Iestājās Liepājas Universitātē un uzsāka studijas Datordizaina bakalaura programmā. Līdztekus strādāja par optometristi. Ieguvusi arī maģistra grādu optometrijā.
Pēc Liepājas gadu darbojās Piebalgas porcelāna fabrikā Inešos pie sava krusttēva Jāņa Roņa.
No 2019.gada augusta lolo savu izveidoto zīmolu “Cibric”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Cibric”– sajūta par mūsu zemi

Kategorijas