Riska grupā – seniori un bērni

2021. gada 5. februāris 00:00

Ziema šogad lutina ar gadalaikam atbilstošiem laikapstākļiem. Tā kā muzeji, teātri, koncertzāles slēgtas un Covid-19 dēļ nenotiek arī citi pasākumi, daudzi brīvo laiku labprāt pavada dabā un svaigā gaisā. Taču, pārāk ilgi esot ārā, rodas risks gūt ķermeņa apsaldējumus.
Skaidrojam, kā laikus pamanīt brīdinošus signālus, lai palīdzību nevajadzētu meklēt pie ārsta.

Veicina mitrums un cieši apavi

Ķermeņa apsaldējumi rodas, kad aukstuma ietekmē tiek nodarīti ādas, audu vai muskuļu bojājumi, vēsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vītola. Par apsaldējumu liecina apsārtums un sāpes, balta vai pelēki dzeltena āda, neparasts spīdums un nejutīgums, rakstīts interneta platformā “Science News for Students”.
Visbiežāk cilvēki apsaldē atklātās, ar apģērbu neaizsargātās ķermeņa daļas – degunu, vaigus, zodu, kā arī roku un kāju pirkstus. Vietnē “Global Rescue” skaidrots, ka aukstumā asinis no mazāk būtiskām ķermeņa daļām tiek koncentrētas uz būtiskajiem orgāniem, rūpējoties par izdzīvošanu. Šis process ļauj sirdij, plaušām un smadzenēm pēc iespējas ilgāk saglabāt siltumu un skābekli.
Apsaldējumu rašanos veicina mitrums, cieši, gadalaikam nepiemēroti apavi, ilgstoša stāvēšana uz vietas un vējš. Piemēram, kāds vīrietis aukstumā bija ilgi staigājis gumijas zābakos un pie mediķiem vērsās tikai tad, kad sāpju dēļ vairs nevarēja paiet. Ārsti viņam konstatēja nopietnus kāju pirkstu apsaldējumus. Līdzīgā situācijā nonāca jauns cilvēks, kurš ilgāku laiku bija staigājis mitrās, plānās kurpēs. Starp citu, mūsdienās skolēniem par ieradumu jau kļuvusi došanās pastaigā pa ziemīgajām ielām sporta apavos. Turklāt ne tādēļ, ka vecāki finansiālu apsvērumu dēļ nevarētu atļauties nopirkt gadalaikam piemērotus apavus. Viņi seko modes diktātam, tāpēc varbūt ir vērts tam pievērst uzmanību un uzsākt sarunu par šo tēmu.
Pretēji plaši izplatītajam uzskatam apsaldējumus var gūt arī tad, kad gaisa temperatūra nav zemāka par nulle grādiem. “Tas var notikt arī tad, ja vairākas stundas vai visu nakti noguļ vidē, kur ir tikai pāris grādu plusā,” brīdina I.Vītola. Tas nozīmē, ka apsaldējumus iespējams gūt ne tikai uz ielas, bet arī aukstās, nekurinātās telpās. Šādos apstākļos var iestāties arī ķermeņa atdzišana, kad būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra. Ķermeņa atdzišanu veicina ilgstoša atrašanās aukstumā, nepiemērots apģērbs, nekustīgums, dažādas saslimšanas – cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas traucējumi, traumas.

Bieži cieš vientuļie
Visjutīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Ķermeņa atdzišana bija iestājusies kādam zēnam Grobiņas novadā, kurš, pārbaudot ledus biezumu, iekrita vietējā ūdenskrātuvē. Šis gadījums janvāra sākumā izskanēja pa visu Latviju, jo mazo puiku izglāba tuvumā esošas sievietes pašaizliedzīgā rīcība. Hipotermija iestājās, jo bērns ūdenī bija pavadījis daudzas minūtes.
Vēl bieži ir gadījumi, kad aukstuma ietekmes dēļ mediķu aprūpē nonāk gados vecāki cilvēki, kuri dzīvo vieni un ilgstoši nav spējuši apkurināt māju, jo iestājies nespēks, pēkšņi pasliktinājies veselības stāvoklis, saasinājusies hroniska saslimšana, uzskaita I.Vītola. Pērn bija situācija, kad cienījama vecuma sieviete, kura dzīvo viena, mājās pakrita, nespēja ne piecelties, ne izsaukt palīdzību un vairākas dienas nogulēja uz grīdas nekurinātās telpās. Savukārt kāds vīrietis bezpalīdzīgā stāvoklī pēc vairākām stundām tika atrasts šķūnītī. Citā gadījumā pensionāre, kurai ir garīga rakstura traucējumi, bez virsdrēbēm ilgi sēdēja ārā uz soliņa.
“Tāpēc šobrīd, kad ārā ir auksts laiks, aicinām radus, draugus un kaimiņus parūpēties par tiem, kuri dzīvo vieni,” mudina I.Vītola. Lai pārliecinātos, ka senioriem viss kārtībā, vēlams viņus biežāk apraudzīt, piezvanīt. Tāpat ieteicams sarūpēt visu nepieciešamo – pārtiku, medikamentus, malku, lai gados vecam cilvēkam nevajadzētu doties uz šķūnīti vai veikalu.
Savukārt senioriem, kas dzīvo vieni, nevajadzētu baidīties un kautrēties līdzcilvēkiem vai pašvaldības sociālajam dienestam lūgt palīdzību, ja nepieciešams ko sagādāt. Tāpat jāievēro, ka, ejot ārā, jāsaģērbjas atbilstoši laikapstākļiem – galvā jāliek cepure, rokās jāvelk cimdi, kājās – mitruma izturīgi apavi.

Ne vienmēr pakrīt dzērāji
Taču biežākais ķermeņa atdzišanas un apsaldējumu cēlonis gadu no gada ir alkohola reibums. Šādā stāvoklī cilvēki parasti nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo, tādēļ pakrīt uz ielas, pagalmos un vairs nespēj saviem spēkiem piecelties vai iemieg uz soliņa parkā, pieturā, kur gaida sabiedrisko transportu. Nereti garāmgājēji reibumā pakritušos vai aizmigušos pamana arī sniega kupenās un grāvjos.
Tomēr ne vienmēr cietušie ir alkohola lietotāji vai cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, nelaimes gadījumi var notikt ar ikvienu, uzsver I.Vītola. Tā, piemēram, pirms gadiem divdesmit bija gadījums, kad labi audzināts puisis skolas ballē lietoja pārāk daudz alkohola. Baidīdamies nākt mājās, viņš nolēma dzērumu izgulēt kādā pagalmā vecas koka mājas lievenītī. Ārā bija ziema un auksts laiks. Tikai vecāku nojauta, ka kaut kas nav kārtībā, ja reiz dēls nav laikā atgriezies mājās, un viņu operatīva rīcība paglāba puisi no traģiska likteņa.
Pietiek ar 15-20 minūtēm sniegā vai nepiemērotā apģērbā aukstumā, lai sāktos ķermeņa atdzišana un vēlāk – gūtu apsaldējumus, skaidro I.Vītola. Ja ilgstoši netiek saņemta palīdzība, var iestāties pat nāve.
Vēl cilvēki bieži gūst apsaldējumus veselības problēmu un traumu dēļ, jo uz ielas kļūst slikti vai gūta trauma un vairs nav spēka ieiet siltumā. I.Vītola stāsta par gadījumu, kad kādam vīrietim, izkāpjot no autobusa, kļuva slikti. Viņš atgāja nostāk no ceļa, notupās uz ceļiem sniegā un gaidīja, kad veselības stāvoklis normalizēsies. Pēc laika to pamanīja kāds garāmgājējs, kurš saprata, ka nepieciešama palīdzība, un izsauca mediķus. Cietušajam konstatēja vieglu ķermeņa atdzišanu un virspusējus ceļu apsaldējumus. Citā gadījumā kāds vīrietis neveiksmīgi paslīdēja pagrabā, krita un sasita kāju. Nevarēdams vairs piecelties, viņš ilgāku laiku pavadīja sniegā. Kad mediķi cietušo nogādāja slimnīcā, viņam konstatēja ne tikai kājas traumu, kas gūta krītot, bet arī virspusējus pirkstu apsaldējumus, jo, iedams ārā, saimnieks bija izvēlējies apaut gumijas zābakus.
Apsaldējuma pazīmes
● Apsaldētajā ķermeņa daļā āda kļūst bāla.
● Iespējamas sāpes, kas, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, ātri samazinās.
● Kad apsaldējuma vietu silda, jūtamas stipras sāpes, pietūkums, tuvāko pāris dienu laikā var veidoties pūšļi.

Kā rīkoties apsaldējuma vai atdzišanas gadījumā?
● Vērsies pēc palīdzības pie ģimenes ārsta, slimnīcu uzņemšanas nodaļās vai jebkurā citā tuvākajā ārstniecības iestādē!
● Līdz brīdim, kad cietušajam palīdzību var sniegt ārsts, nogādā viņu siltumā un novelc mitrās vai cieši pieguļošās drēbes un apavus!
● Dod dzert siltu, cukurotu dzērienu, kas nesatur alkoholu un kofeīnu!
● Neizmanto karstu ūdeni, jo krasa temperatūras maiņa stāvokli var pasliktināt!
● Ja iestājusies ķermeņa atdzišana, sasedz cietušo ar siltām segām, dvieļiem vai jebkādiem citiem pārklājiem, kas nodrošina siltumu, apklāj arī galvu, bet ne seju!
● Apsaldētās ķermeņa daļas ietin tīrā, sausā apsējā, bet apsaldētos pirkstus nevajag sasaitēt kopā!
● Ja apsaldējums gūts rokā vai kājā, pacel to uz augšu, nedrīkst masēt!
● Apsaldētās ķermeņa daļas nevajag sildīt, berzējot ne ar rokām, ne sniegu.
● Bezsamaņas gadījumā izsauc “ātro palīdzību”!
Avots: “Nmpd.gov.lv”
Ja uz ielas guļ vai sēž cilvēks, pieej viņam klāt un noskaidro, vai nepieciešama palīdzība. Ja vajadzīgs, palīdzi ieiet siltumā, bet, ja cilvēks nespēj piecelties, nereaģē uz jautājumiem vai ir bezsamaņā, izsauc neatliekamo palīdzību pa tālruni 113!

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Riska grupā – seniori un bērni

Kategorijas