Vai novada dome pārkāps likumu?

2010. gada 21. aprīlis 07:48

2253

Pašvaldība, iespējams, vēlas kropļot reklāmas tirgu
Piektdien Gulbenes novada domes sēdē plānots lemt par to, vai pašvaldības informatīvajā izdevumā "Gulbenes Novada Ziņas" iedzīvotāji un juridiskās personas turpmāk varētu ievietot maksas reklāmu, sludinājumus, apsveikumus, kā arī rakstus par samaksu. Domes informācijas nodaļas vadītāja Guna Švika jau nākusi klajā ar konkrētiem izcenojumiem. Paredzēts, ka šajā izdevumā par brīvu varētu publicēt bēru, darba piedāvājumu sludinājumus, kā arī pateicības.

Preses izdevēji sašutuši "Tas būtu negodīgi," saka reģionālā reklāmas laikraksta "Ielūkojies" izdevējs Varis Lībers. Tajā pašā laikā viņš saka, ka nebaidās no konkurences. "Ir nepatīkami, ka dome tagad taisa kaut kādu komerciālu pasākumu," uzsver V.Lībers.

"Dzirksteles" redaktore Ginta Alberte uzsver, ka tā nav ne pašvaldības funkcija, ne uzdevums publicēt privātpersonu sludinājumus un reklāmas.

"Par to publiskajā telpā jau pirms vairākiem gadiem norādīja gan Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu, gan Tieslietu ministrija. Kāpēc atbildīgie domes speciālisti par to nav dzirdējuši? Pašvaldības avīzes uzdevums ir informēt sabiedrību par to, ko veic pašvaldība. Un tur ir milzīgs darbalauks "Gulbenes Novada Ziņām", ar to arī vajag nodarboties. Šāda pašvaldības iecere par sludinājumu un reklāmu publicēšanu ir tirgus kropļošana par nodokļu maksātāju naudu," uzsver G.Alberte.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas viceprezidents Guntars Līcis saka, ka ne reizi vien asociācija vērsusies pēc situācijas skaidrojuma Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Ar ministriju viedokļi sakrītot.

"Pašvaldības informatīvajam izdevumiem nav jānodarbojas ar komercdarbību, ja šāda veida pakalpojumus šajā pašā teritorijā jau sniedz kāda privātfirma. Pretējā gadījumā tā ir konkurences kropļošana. Iznāk tā, ka par nodokļu maksātāju naudu tiek sniegts maksas pakalpojums. Blakus uzņēmējs sniedz pakalpojumus, visus izdevumus apmaksājot no saviem ieņēmumiem. Pašvaldības informatīvais izdevums izcenojumus reklāmai un sludinājumiem var noteikt ļoti brīvi, jo izdevumam tie nebūs ieņēmumi laikraksta izdošanai, pašvaldība tam jau iedevusi naudu. Savukārt privātfirma, kas izdod laikrakstu, ir spiesta cenu turēt tādu, lai varētu avīzi izdot," saka G.Līcis.

Viņš pieļauj iespēju, ka pašvaldības šādi var rīkoties apzināti, lai iespaidotu citu avīžu saturu - "ja nerakstīs pozitīvi par pašvaldību, nebūs tai tīkams, tad pašvaldība graus šā laikraksta ekonomiku". "Tas ir arī drauds preses brīvībai, jo pašvaldības informatīvais izdevums, iespējams, ne vienmēr vēlēsies atspoguļot īstenību tādu, kāda tā realitātē ir," uzsvēra G.Līcis.

Deputātiem nav skaidrs

Deputāts Intars Liepiņš pauž bažas, ka, sākot ar maksas sludinājumu mazumiņu, "Gulbenes Novada Ziņas" ar laiku varētu kļūt par komercizdevumu.

"Vai, ieviešot maksas sludinājumus, izdevums nepārvērtīsies reklāmas laukumā? Ja vēl sāks publicēt politisko reklāmu, tad jau izmantos avīzi sava tēla spodrināšanai, kas jau šobrīd ir manāmi. Manuprāt, par brīvu varētu publicēt tikai līdzjūtības un pateicības," saka I.Liepiņš.

Par maksas pakalpojumiem "Gulbenes Novada Ziņās" deputāta Anda Caunīša viedoklis ir šāds: "Tad tam ir jābūt atsevišķam pielikumam. Uz maksas reklāmas rēķina nedrīkst samazināt izdevuma informatīvo daļu."

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa saka, ka nevar pateikt, vai ir kāds likuma pants, kas liegtu pašvaldības informatīvajā izdevumā ievietot reklāmu, sludinājumus un rakstus par maksu. Par to, vai tas kropļo tirgu, viņa nav domājusi. S.Daudziņa domā, ka maksas pakalpojumi varētu palīdzēt atpelnīt avīzi, mazāk tērējot pašvaldības līdzekļus.

Ministrija norāda uz pārkāpumiem

Reģionalās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Dišlere skaidro, ka jau 2008.gada 21.jūlijā ministrija nosūtīja vēstuli par reklāmu publicēšanu visām bijušajām rajona pašvaldību padomēm (vēstule Nr.2.1.-11/6005), norādot, ka privātpersonu piedāvāto preču un pakalpojumu reklamēšana neietilpst ne likumā „Par pašvaldībām", ne arī citos likumos noteiktās pašvaldības funkcijās, līdz ar to pašvaldības nav tiesīgas nodarboties ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu. Šādas darbības saskaņā ar Komerclikuma 1.panta otro un trešo daļu ir komercdarbība.

Tāpat šādas darbības neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem, kad publiskas personas (t.i., pašvaldības) ir tiesīgas nodarboties ar komercdarbību.

Ministrija papildus norāda, ka reklāmas pakalpojumu sniegšanu nevar kvalificēt arī kā publiskos pakalpojumus, jo Publisko aģentūru likuma 25.panta pirmajā daļā noteiktie publisko pakalpojumu sniegšanas ietvari neparedz reklāmas pakalpojumu sniegšanu.

I.Dišlere uzsver, ka publiskos pakalpojumus pašvaldību padotībā esošas iestādes (piemēram, aģentūras) ir tiesīgas sniegt tikai normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību kompetences ietvaros.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai novada dome pārkāps likumu?

Kategorijas