Atver tirdzniecību, likvidē mazos tirgotājus (viedoklis)
Eiropas Savienībā arvien aktīvāk atver visas tirdzniecības vietas, nosakot saprātīgus epidemioloģiskās drošības noteikumus. Pie kam nepieminēsim vienmēr par piemēru piesaukto Igauniju, kur strādā ne tikai tirdzniecības, bet arī pārējie nozares uzņēmumi (ēdināšana, pakalpojumi). Šādu ceļu – nozares atvēršana ar saprātīgiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem iet visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Ir gan viens izņēmums – Latvija.
Atgādināsim. Veikali strādā valstīs ir daudz augstāku saslimstības līmeni kā Latvijā (3,66%), piemēram, Francijā (4,89%), Zviedrijā (5,72%), Lietuvā (6,64%). Jau piekto dienu strādā tirdzniecības centri Polijā (4,05%), no nākamās pirmdienas strādās saimniecības preču veikali Austrijā (4,75%). Visās valstīs ir saprātīgi ierobežojumi: tirdzniecības platība vienam pircējam ES mazajos veikalos (līdz 100m2) ir noteikta 10m2, lielākos 15m2, tirdzniecības centros un dižveikalos – 20m2. Nevienā no valstīm, it sevišķi ņemot vērā apgrozījuma un ienākumu kritumu tiešajā tirdzniecībā, netiek noteikti papildus pienākumi tehnisko ierīču uzstādīšanā.
Šodien Latvijas valdība beidzot izkustējās no sastinguma punkta un pieņēma daudzu pircēju ilgi gaidīto lēmumu par atļauto preču grupu paplašināšanu, iekļaujot tajos stādus un sēklas, elektropreču aksesuārus un dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus. Pateicoties tirgotājas Vijas Kilblokas pieteikumam Satversmes tiesā, atļāva strādāt arī grāmatnīcām. Diemžēl, saglabāti atļauto higiēnas un pirmās nepieciešamības preču saraksti pēc muitas kodiem.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija pēc LTRK piedāvājuma realizē netaisnīgu un diskriminējošu pret vietējiem uzņēmējiem politiku attiecībā uz pārējo nepārtikas preču tirdzniecību. Tagad jebkurā pārtikas veikalā varēsiet nopirkt jebkuru nepārtikas preci, bet paši nepārtikas preču tirgotāji strādāt nedrīkst. Rotaļlietas un traukus nopirksiet, piemēram, “Rimi”, bet rotaļlietu veikalos vai “Rito” nedrīkstēs. Tas tiek argumentēts, ka būšot mazāks pircēju blīvums, ja visu varēs nopirkt tikai jaukto preču veikalos, bet pārējie būs slēgti. Mēs katru dienu saņemam izmisīgus pircēju lūgumus atļaut valdībai pārdot vienu vai otru nepārtikas preci.
Konkurences un finanšu eksperti norāda uz šīsdienas valdības un, konkrēti Ekonomikas ministrijas, virzītā lēmuma sekām; mazo un vidējo (galvenokārt vietējo uzņēmēju veikalu) iznīcināšanu. Skarbi izsakās bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Virknei tirgotāju ierobežojumi, kas ļauj darboties tikai internetā, ir pārlieku liels administratīvais slogs, tāpēc tas nozīmē konkurences vājināšanos. Attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumiem no konkurences tiesību viedokļa būtiskākais ir tas, lai izstrādātie nosacījumi ir loģiski, pamatoti un mērķi sasniedzoši. Manā skatījumā tie ir absurdi, jo rada nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmējdarbībai, ierobežojot darbību un izstumjot no tirgus mazākus nozares spēlētājus". Arī “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš apsveic valdības vēlmi mainīt pašreizējo "preču sarakstu" kārtību un dot iespēju veikaliem strādāt. Taču, pēc ekonomista domām, "ja tiešām vēlamies ierobežot vīrusa izplatību, drīzāk tirdzniecība ir jāorganizē tā, lai cilvēki pēc iespējas plašāk izklīstu visos iespējamos veikalos, attiecīgi pircēju blīvums katrā atsevišķā veikalā būtu mazāks. Uzsvaram ir jābūt uz distancēšanos, nevis uz lemšanu par preču sarakstiem un veikalu veidiem".
Pievienojam šodien saņemto vēstuli par ziemas apavu pieejamību:
“Liels lūgums Latvijas Tirgotāju asociācijai no visiem Latvijas iedzīvotājiem un apavu veikalu tirgotājiem vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu atļaut tirgot ziemas sezonas apavus un to kopšanas līdzekļus.
Internetveikalu mēdz izmantot galvenokārt jauni cilvēki. Kā var novērtēt ādas kvalitāti, zoles un izmēra derīgumu, nepielaikojot apavus? Pusmūža un vecākiem cilvēkiem ir problemātiskas kājas. Viņiem jāizmēģina līdz pat 10 pāriem, lai izvēlētos sev piemērotāko.
Turklāt Latgalē drīz būs 2 mēneši, kā ir stabils sniega segums. Ne visi iedzīvotāji bija gatavi šādiem laika apstākļiem un ziemas apavus nepirka iepriekš. Apavu kalpošanas laiks ir ierobežots, un ikdienas lietošanai ziemas sezonā var būt nepieciešams iegādāties otru pāri vai jaunu.
Bērnam var izaugt kāja, un viņam būs nepieciešams iegādāties lielāku pāri. Ir daudzas situācijas, kad klientam nepieciešama klātbūtne reālā veikalā, nevis virtuālā. Cilvēki bieži zvana ar jautājumu: "Kad mums būs iespēja nākt un pamērīt?"
Ziemā nav iespējams iztikt bez apavu kopšanas līdzekļiem, īpaši krēmiem, sāls un sniega aizsardzības līdzekļiem, siltas vilnas un aitādas zolītēm. Mūsdienās apavu veikalos, īpaši atsevišķos, reti ienāk vairāk nekā 10 cilvēki. Tur nav cilvēku drūzmas. Var viegli apkalpot pa vienam klientam. Ja nepieciešams, ir iespējams savākt parakstus, lai apmierinātu doto pieprasījumu.
Ar cieņu Tatjana Vasina”
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"