Ar bungu skaņām ierībina Meteņus

2021. gada 9. februāris 00:00

129

Meteņi jeb Metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Tos svin februārī vai marta sākumā - septiņas nedēļas pirms Lieldienām. Par to Druvienā un Lizumā pārliecinājās arī “Dzirkstele”. Lielais aukstums sestdien, ieskandinot Meteni, nebija šķērslis. Lizuma pils parkā ieradās ķekatnieki, kuri dziedāja, mielojās ar pankūkām, tā nesot svētību un veselību. Ķekatnieki ar savu ierašanos, steidzina arī pavasara atnākšanu.

Tie, kuriem bija luste un varēšana, Meteņus ar bungu skaņām ieskandināja Lizuma pils parkā.
Kas tad īsti jādara Meteņos, pastāstīja Lizuma folkloras kopas “Āravieši” vadītāji Aisma un Rihards Valteri. Meteņiem ir jautrs raksturs. Tajos mielojas, dzied, iet budēļos, dedzina ugunskuru. “Šodien bija mērķis ieskandināt Meteņus, saimnieciskā gada sākumu. Ar bungu skaņām ierībinām kā nākas, ar cerībām uz labāku gadu,” “Dzirkstelei” saka “Āravieši” vadītāja Aisma Valtere. Pils dārzā, tuvojoties Meteņiem, bija uzradušās arī sniega figūras, kuras pirms svētkiem pārtapa par “ķekatniekiem”.
Meteņu aktivitātes visas dienas garumā notika arī Druvienas muižas parkā, kur ikviens varēja aplūkot Meteņu Laimes pogu parādi, veiksmei izbraukt ar ragaviņām, iziet Meteņu labirintu un mest metus jaunajam gadam.
Druvienā “Dzirkstele” satika Daci Vītolu, kura svētkus svin saskaņā ar dabu un latvisko dzīvesziņu. Viņa stāsta, ka Meteņos jāmostas no ziemas miega. “Budēlis ir īpašais modinātājs. Budēļu tēvs visus pamodina ar dzīvības rīkstīti. Meteņos jādanco, jālēkā un jānopurina nost vecās kaites un jābūt kustībā, jābrauc ar ragavām - jo tālāk, jo labāk, jo tālāk aizbrauc, jo garāki lini izaug. Meteņos sākas jauns saimniecības gads. Meteņos kaļ plānus, kas būs jādara jaunajā gadā, Ugunskurā Meteņos sadedzina vecos “kaulus”, un mēs to darām ar niedrēm, tā nopurinot nost visus niķus, stiķus, kaites un slimības. Sadedzina un met jaunus metus jeb plāno. Viss sāk mosties, un zem sniega plaukst pumpuriņi, arī cilvēks iekšēji sāk mosties, sajusties aktīvāk un darboties,” stāsta D.Vītola.
Viņa skaidro, ka ir astoņas gada dienas jeb astoņi lielie pagrieziena punkti, kurus atzīmē un svin arvien vairāk. “Ziemassvētki ir nulles punkts, tad seko Meteņi, Lieldienas, Ūsiņdiena, Jāņu diena, Māras diena, kad ziedi noziedējuši un briest augļi, pēc tam rudens vienādības, proti, kad diena ar nakti ir vienādā garumā - punkts, kad svin apjumības un Jumja svētkus. Pēc tam seko Mārtiņdiena, tad jau atkal klāt ir Ziemassvētki, un gads apkārt,” saka D.Vītola.

Par Meteņiem
Meteņi ievada laika metus, ar kuriem sākas gada brīnumainā mistērija – pavasaris, vasara, rudens, ziema. Meteņi - līksmi ziemas pavadīšanas un pavasara sasaukšanas svētki. Gaisā jaušama dabas atmoda, jo ar Meteņiem sākas pavasaris. Ļaudis caur Meteņu dienas auglību rosinošajām norisēm svētī un veicina gaidāmo pavasara gaismas piedzimšanu.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar bungu skaņām ierībina Meteņus

Kategorijas