Kāpēc balsoja pret pašvaldības 2021.gada budžetu?

2021. gada 9. februāris 00:00

1864

Kāpēc balsoja pret pašvaldības 2021.gada budžetu?

Kāpēc pret Gulbenes novada pašvaldības 2021.gada budžetu ir balsojuši pieci deputāti un atturējies viens? Ar šādu jautājumu “Dzirksteles” redakcijā ir vērsušies vairāki lasītāji.

Jāatgādina, ka šāgada pašvaldības kopbudžets 32,2 miljonu eiro apmērā ar deputātu balsu vairākumu tika apstiprināts domes 28.janvāra sēdē. Par to nobalsoja desmit deputāti. Domes sēdē nepiedalījās un nebalsoja Indra Caune. Pret balsoja Anatolijs Savickis, Andris Vējiņš, Guna Pūcīte, Larisa Cīrule, Ilze Mezīte; atturējās Intars Liepiņš. “Dzirkstele” lūdza viņus komentēt savu balsojumu.

A.Savickis skaidro: “2020.gadā pieņemti daudzi lēmumi, kas atsaucas uz 2021.gada budžetu. Daudzos no šiem lēmumiem biju pret, tādēļ likumsakarīgi arī biju kopumā pret budžetu. Jau apvienotajā komiteju sēdē un domes sēdē minēju daudzas lietas, kuras jārisina.”
A.Vējiņš savas nostājas argumentus izvēlas neatklāt.

G.Pūcīte saka: “Balsoju pret, jo nepiekrītu daudzām pozīcijām, kur tika novirzīta pašvaldības nauda. Diemžēl šis budžets nav vērsts uz to, lai padarītu iedzīvotāju dzīvi vieglāku, ja runājam par maksājumu veikšanu, kur pašvaldība var paiet pretī, piemēram, saistībā ar ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumiem. Esmu pret vairākām pašvaldības šāgada budžeta sadaļām. Piemēram, 2021.gada budžetā plānots atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai – 50 000 eiro. Esmu pret to! Tāpat esmu pret 134 155 eiro finansējumu pašvaldības informācijas vadībai un sabiedriskajām attiecībām, tajā skaitā daļējo finansējums mārketinga stratēģijas izstrādei 25 000 eiro apmērā.”
Varētu atlikt štatu palielināšanu
L.Cīrule saka: “Pašvaldības šāgada budžetā ir ļoti daudzas tādas pozīcijas, no kurām mēs šogad varētu atteikties, ņemot vērā šābrīža situāciju. Bija no daudz kā jāatsakās un jāapspiež savas vēlmes. Varēja būt atlikta štatu palielināšana (pašvaldības administrācijā – red.). Vai tiešām mēs nevaram iztikt ar iekšējām rezervēm? Liekas, tās ir nianses, taču atstāj iespaidu uz budžetu. Pirmajā reizē, kad plānotais 2021.gada budžets tika prezentēts deputātiem, mums teica, ka ne no kā nevar atteikties, viss ir sabalansēts. Taču, kad tika aktualizēts un deputātu vairākuma atbalstu guva jautājums par Lejasciema sporta laukuma skrejceļu, pēkšņi spēja (administrācijas darbinieki – red.) atrast tos 100 000 eiro! Tātad budžetu var pārskatīt, ir tādas pozīcijas.”
Viņa vērš uzmanību uz to, ka pašvaldībai ir pietiekami liels autoparks, bet tiek plānots vēl iegādāties automašīnas. “Uzskatu, ka šajā situācijā var izmantot iekšējos resursus. Tas pats jāsaka par tālruņu iegādi. Vai atsakāmies un nevienam nepērkam tālruni vai tomēr ir kāds, kuram pērkam? Tāpat liekas, ka šodienas situācijā vides labiekārtošanai vietām iedalītie līdzekļi ir pārmērība, piemēram, runājot par kondicionieriem kabinetos. Varbūt varam gadu paciesties un pagaidīt, lai redzam, kāds veidosies nākamais gads?” saka L.Cīrule.
Agresīvi noraida citādi domājošo
I.Mezīte uz novada domes 28.janvāra sēdi bija iesniegusi priekšlikumu šogad atcelt algu palielinājumu (vidēji par 70 eiro) tiem pašvaldības darbiniekiem, kuriem jau pagājušajā gadā mēnešalga bija sasniegusi 500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču deputāti nenobalsoja pat par šā priekšlikuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā. I.Mezīte atgādina, ka domes sēdē viņas priekšlikumu “ļoti agresīvi noraidīja”, turklāt uz sēdi deputātes priekšlikums administrācijā jau bija pārformulēts negatīvā formā. Balsojums “par” faktiski bija balsojums “pret” I.Mezītes priekšlikumu, tas bija balsojums par noraidījumu. Šāda necieņas izrādīšana, kā uzskata deputāte, ir aizvainojoša un izraisa nevēlēšanos darboties šādā domes sastāvā. Viņa atzīst – ar nepacietību gaida sasaukuma beigas, lai noliktu savu mandātu.
I.Mezīte uzsver – viņa savu priekšlikumu pirms iesniegšanas domes sēdei bija rūpīgi pārdomājusi, pārrunājusi ar saviem vēlētājiem, ar kolēģiem domē un ar pašvaldības administrācijas darbiniekiem, bet nesaņēma pretī pat tik daudz cieņas, lai viņas priekšlikums vispār tiktu iekļauts darba kārtībā. Tas mudināja I.Mezīti balsot pret pašvaldības 2021.gada budžetu kā tādu. Viņa akcentē – šodien, Covid-19 krīzes laikā, “pārējiem cilvēkiem (kuri nestrādā pašvaldībā – red.) ir grūti un vienai daļai ir pat gandrīz viss atņemts, jo iekrājumi, ja bija, ir iztērēti”. Tieši tāpēc, kā uzskata deputāte, nav pareizi palielināt algas pašvaldībā tiem, kuriem jau tā tās nav minimālās.
“Mēs nezinām, cik ilgi vēl koronavīruss mums liks dzīvot pēc saviem noteikumiem. Daudzi cilvēki neredz gaismu savā darba dzīvē, nezina, kad atsāksies kaut kas un vai viņi vispār varēs vairs atsākt,” uzsver I.Mezīte.
Vai uz dīkstāvi jāvirza apkopējas?
I.Liepiņš saka, ka patiesībā gribējis balsot pret pašvaldības šāgada budžetu, bet nejauši nospiedis ikonu, ka “atturas”. Tomēr būtībā viņš esot pret budžetu, jo uzskata, ka pašvaldības prioritāte nevar būt “administrācijas nodaļu izveide” un “personāla politika”, kam nav tieša sakara ne ar tautsaimniecības nostiprināšanu, ne ar iedzīvotāju dzīves atvieglošanu Covid-19 krīzes situācijā.
I.Liepiņš dzirdējis atsauksmes, ka uz dīkstāvi pašvaldībā šobrīd drīzāk virza visneaizsargātāko darbinieku daļu ar viszemākajiem ienākumiem – apkopējus, saimnieciskā darba veicējus, nevis speciālistus, kuriem šobrīd patiešām darbs ir apstājies epidemioloģiskās situācijas dēļ. “Kur paliek cilvēcība?” vaicā I.Liepiņš.
Viņš ir pret to, ka tiek plānota pašvaldības administrācijas paplašināšana. “Novadā samazinās iedzīvotāju skaits, bet pašvaldība veidos sabiedrisko attiecību nodaļu? Tur nav nekādas loģikas! Te gribas piesaukt tautas teicie-nu “dzīres mēra laikā”,” saka I.Liepiņš.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kāpēc balsoja pret pašvaldības 2021.gada budžetu?

Kategorijas