Uz nekoptajām kapavietām izliks brīdinājuma mietiņu

2021. gada 9. februāris 00:00

1284

Uz nekoptajām kapavietām izliks brīdinājuma mietiņu

Vai virsapbedījumi uz svešām kapavietām novadā kļūs par normālu praksi?
Gulbenes novadā turpmāk katru gadu tiks apsekotas kapavietas, identificējot nekoptās, iezīmējot tās ar brīdinājuma zīmēm, rosinot piederīgos sakopt apbedījumus un komunicēt ar kapsētas apsaimniekotāju. Ja ne, ar laiku var tikt pieņemts lēmums nolīdzināt šādu apbedījuma vietu, lai nodotu virsapbedījuma veikšanai.

“Es tāpēc sakopju ne tikai savu piederīgo kapus, bet arī vienmēr kādu tuvumā esošu pamestu kapavietu,” “Dzirkstelei” saka gulbeniete Marina Afanasjeva. Viņa uzsver – tas ir pašu iedzīvotāju izvēles un labās gribas jautājums.
Redzēs, vai praksē tas strādās
“Dzīve rādīs, kā tas darbosies,” “Dzirkstelei” pašvaldības jaunos “Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošos noteikumus” komentē deputāts Valtis Krauklis. Viņš uzsver, ka novada kapsētās ir ļoti daudz pamestībā atstātu kapavietu, par kurām neviens neliekas zinis. Jaunās pastiprinātās prasības pašvaldībā ir saistītas tikai un vienīgi ar mērķi sakopt kapsētas, saka V.Krauklis. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka novadā lielākoties kapavietas tiek koptas. Tomēr “ir arī kopiņas, kuras vispār netiek koptas”, “pat desmit gadus netiek koptas”. Pēc V.Kraukļa domām, tad gan pienācis “ir izšķiršanās” brīdis, kad jāsaprot, kā rīkoties tālāk – “kas kops šos kapus” vai arī pašvaldība atļauj veikt virsapbedījumus. V.Krauklis skaidro, ka tas nav vienkāršs jautājums, jo tagad apbedījumi ir inventarizēti, lielākoties par visām jauno laiku kapavietām ir zināms, kas tur apglabāts. Pietrūkst informācijas par vecajiem apbedījumiem, kuriem bieži vien nav arī kapakmens ar apbedīto datiem.
V.Krauklis uzsver – nevar aizbildināties, ka radi atrodas ārzemēs un uz vietas nav neviena, kas sakoptu kapus. Daudz esot piemēru, kad piederīgie dzīvo ārzemēs, bet ir nolīguši cilvēku, kurš sakopj te dusošo radinieku kapus. Ne par sliktāko variantu V.Krauklis uzskata arī to, ja piederīgie kaut vai reizi gadā atbrauc uz kapusvētkiem un sakopj piederīgo atdusas vietas. Deputāts kapsētas uzskata par novada seju, par kuru ir jārūpējas visiem kopā.

Brīdinājuma zīmes jau liek, bet...
Tirzas Kancēna kapos brīdinājuma zīmju likšanu uz nekoptajām kapavietām praktizēja jau pagājušajā gadā, taču jēgas no tā ir bijis maz. Reaģēts esot labi ja vienā gadījumā. Novērots arī, ka uz kapavietām izliktās brīdinājuma zīmes vienkārši pazūd, “Dzirkstelei” stāsta Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis. Tajā pašā laikā viņš uzsver – nekopto kapavietu atzīmēšana nav nekas jauns un brīdinājuma zīmju izvietošanu uz šādiem apbedījumiem Latvijā citas pašvaldības ir ieviesušas jau sen, par Rīgas pilsētu nemaz nerunājot.
Stāmerienas kapos visas novārtā atstātās kapavietas sen ir atzīmētas, “Dzirkstelei” saka Stāmerienas pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Brezinskis. Pie tā strādājis gan kapu pārzinis, gan pirms pāris gadiem palīgā nākuši studenti, kuri uzmērījuši kapsētu. Uz jautājumu, vai var pienākt brīdis, kad Stāmerienā uz aizmirstībā palikušajām kapavietām varētu klāties jauni apbedījumi, viņš atbild apstiprinoši: “Iespējams, jāzina tikai, ko paredz normatīvi, pēc cik ilga laika to atļauts darīt.”
Pašvaldības jaunie “Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” paredz, ka “virsapbedījumu, veicot mirušā apbedīšanu zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma veikšanas”. Norādīts arī, ka “atsevišķos gadījumos, saņemot kompetento iestāžu saskaņojumu, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem”.
Jaunie “Kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi” paredz iespēju kapos veidot arī speciālu sektoru bezpiederīgo un nezināmo personu apbedīšanai, ko organizēs novada sociālais dienests, piesaistot pakalpojumu sniedzēju. Bezpiederīgo un nezināmo personu kapavietu saglabās 20 gadus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Uz nekoptajām kapavietām izliks brīdinājuma mietiņu

Kategorijas