Siltumnīcās – pavasara zaļums

2021. gada 16. februāris 00:00

1557

Kalnienas lauku sētas “Bērzemnieki” saimnieces Jolantas Apsītes apkurināmajā siltumnīcā jūtama pavasara garša un smarža un acis priecē pavasara zaļums – pirmie sīpolloki un puķu dēsti. No sēklām spraucas arī dažādu puķu asniņi. Vēl pāris mēneši pacietības, līdz siltumnīcas pārvērtīsies ziedošā dārzā, un tas būs visskaistākais laiks, kad acis priecēs krāsaini ziedi.

Laipni savas siltumnīcas durvis “Dzirkstelei” ver Jolanta Apsīte. Šobrīd apstāties un atvilkt elpu no darbiem nav laika, jo ziemas aukstums liek būt dubultā piesardzīgiem. Darāmā netrūkst. Jolanta vairāk pievērsusies tieši dažādu puķu audzēšanai. “Man būs puķes podos, kā arī šogad piedāvāšu grieztos ziedus,” saka Jolanta.

Daļu puķu dēstu viņa iepērk, piemēram, krāšņās vasaras puķes balzamīnes, raženi augošās petūnijas, skaistās verbēnas un kalibrahojas. Citas, piemēram, lavandu, sēj pati.
Viņa neņemas spriest, kā šogad būs ar realizāciju, iespējams, ņemot vērā Covid-19 krīzi, būs sarežģītāk. “Bet latvietis bez puķēm nekad nav palicis! Izdaiļojot stāda tās sev pagalmā, kā arī kapos, un tas īpaši novērojams šajā Latvijas pusē. Kāds būs noiets, grūti prognozēt, šis gads vēl tikai sācies, tad jau redzēs. Es, piemēram, varu pārdot lētāk, ja puķes brauc iegādāties pie manis uz mājām,” saka Jolanta.
Un daudzi ceļu uz viņas mājām jau zina. Pēc viņas izaudzētajām puķēm brauc ne tikai gulbenieši, bet arī no Balviem un Alūksnes. Viņai ir arī savi klienti Rīgas pusē, kuri jau vairākus gadus dod priekšroku tieši Jolantas puķēm. “Viena pircēja atzina, ka viņai pie manis patīk tas, ka man ir liela puķu dažādība, un šogad būs vēl vairāk,” sola Jolanta.
Piemēram, pagājušajā gadā viņa piedāvāja jaunumu – hibisku, kas priecēja ar lieliem, skaistiem ziediem. “Šogad būs lielais hibisks, kuru stāda dārzā un kurš izaug līdz pusotram metram, un tas ir daudzgadīgs,” stāsta Jolanta.
Būs arī gazānijas, dažādas pelargonijas, interesantas fuksijas. “Vēlās, taču ārkārtīgi skaistas – pildītas!” priecājas Jolanta.
Arī šogad viņa audzēs tomātus, gurķus, kāpostus, papriku, vairāku veidu čili, sēs dažādas garšvielas, būs arī puravi. “Ir, kas brauc tieši pēc puravu stādiem,” saka Jolanta un piebilst, ka gribētu stādīt vēl vairāk, bet likt vairs neesot kur.
Pagaidām ir tikai maza daļa
Pagaidām Jolantas siltumnīcā redzama tikai mazākā daļa dēstu, vēl daudz kas ir pasūtīts un ceļā pie viņas. Pērn viņai izdevās izlolot lizantes, kuras audzēs arī šogad. “Vēlāk sēšu lefkojas. Ļoti vēlos iemācīties tās audzēt! Kādreiz mans vectēvs un vecāmāte tās audzēja. Man pat ir vecās 1967.gada sēklas, un es ļoti vēlos tās atdzīvināt. Ja es tās atdzīvināšu, es būšu ģēnijs! Man kāda sieviete pamācīja, kā dabūt pie dzīvības aizdomīgas sēklas. Es šo metodi vēl neatklāšu, bet pamēģināšu, un, ja izdosies, tad padalīšos ar padomiem. Ja izdosies, tas būs ideāli!” ar cerību saka Jolanta.
Izrādās, viņas vecvecāki arī strādāja siltumnīcās. “Mans vectēvs Jānis Siliņš strādāja dārzniecībā “Ziķi” Madonā. Tur pārsvarā visas siltumnīcas bija iebūvētas zemē, tikai jumti bija ārā. Mājās, kur abi dzīvoja, viņi audzēja krizantēmas, kallas, pelargonijas, neļķes. Man ir saglabātas viņu dienasgrāmatas, kurās aprakstīts, ko viņi audzēja, cik maksāja strādniekiem, ko katrs bija izdarījis. Tā tiešām ir tāda sava veida dienasgrāmata, jo vectēvs vadīja to dārzniecību. Bija arī liels zemeņu lauks, bet mana mamma zemenes neēd. Zināt, kā ir dārznieku bērniem, – visu mūžu jāravē!” smaidot stāsta Jolanta.
Pircēji vienmēr gaida ko jaunu
Jolanta atzīst, ka viņai ļoti patīk rosīties siltumnīcās, savukārt nepatīk konveijera tipa darbs, tāpēc viņa katru dēstu apčubina ar mīlestību un bēdājas, ja pamana, ka kādam dēstam nobirst lapas vai kāds iet bojā. Šogad siltumnīcu viņa sāka kurināt februārī, bet citos gados to darīja jau janvāra beigās. “Šogad ekonomējam malku, jo malka aiziet “uz urrā”. Siltumnīcā jānotur vismaz plus 10 grādus liels siltums. Ja ir mazāk par plus 7 grādiem, apstājas augšana. Augi sēž un gaida, līdz ar to pagarinās veģetācijas periods. Ja ārā ir mīnus 15-20 grādus liels aukstums, tad katru nakti viņa dodas kurināt siltumnīcu ik pēc divarpus stundām. “Tā ir plēves siltumnīca, un eju kurināt. Reizēm pamostos no rīta un nevaru atcerēties, biju vai ne pulksten trijos naktī kurināt. Ir bijis, ka siltumnīcā vairs tikai plus 4 grādi. Tas nav labi. Labākā temperatūra ir plus 10 grādi. Un arī ļoti siltu nevajag, jo tad augi izstīdzē,” skaidro Jolanta.
Viņa stāsta, ja tagad kāds puķu dēsts spiedīs ārā ziedu, tas tiks norauts, lai izveidotos kārtīgs vainags. Siltumnīcā viss būs ziedos aprīļa beigās, maijā.
Viņa novērojusi, ka nevar izcelt kādu puķu šķirni, kura būtu vispieprasītākā. Cilvēku gaumes ir dažādas, un pircēji vienmēr gaida ko jaunu. Pērn Jolantai bija divi simti dažādu šķirņu puķu. Šogad būšot vēl vairāk. “Ir, kuriem ļoti patīk petūnijas, citiem tās atkal nepatīk, bet tad viņi ierauga petūniju tādā krāsā, ka izvēle tomēr krīt uz petūniju. Ir, kas labāk dod priekšroku pelargonijām. Tiem, kuriem balkons atrodas tiešos saules staros, es arī iesaku pelargonijas, jo tās ir izturīgākas. Tie, kuriem tumšāks stūrītis, var stādīt begonijas vai arī solēnijas kopā ar zaļumiem. Ļoti skaisti! Cits atkal vienkārši vizuāli ierauga ziedus, kas viņam patīk, un tā ir viņa izvēle. Un tā ir bieži,” stāsta Jolanta.
Viņa citus puķu audzētājus neuzlūko kā konkurentus. Pērn visu izaudzēto arī realizējusi. “Braucu arī uz tirdziņiem. Redzēs, kā būs šogad ar tirdziņiem. Protams, tirgū skatos, ko citi cilvēki audzē. Ļoti gribēju audzēt, piemēram, puķzirnīšus, bet es redzu, ka Gulbenē jau ir, kas audzē un jau pārdod, tad kāpēc man viņiem pāriet ceļu? Es negribu tā. Ir, kas audzē lilijas, rozes, kāpēc man darīt to pašu? Es domāju kaut ko citu, piemēram, lefkojas, lizantes, kuru mums tā tirgū nav,” saka Jolanta. Viņa arī pārliecinājusies, ka katrā sētā var audzēt vienu un to pašu puķi, bet katrs izaudzēs citādāk.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Siltumnīcās – pavasara zaļums

Kategorijas