Par skursteņa tīrīšanu mājas saimniekam jādomā laikus

2021. gada 16. februāris 00:00

683

Par skursteņa tīrīšanu mājas saimniekam jādomā laikus

Skursteņslauķa arods ir viens no retajiem, kur visas prasmes un zināšanas iegūst, uzticīgi mācoties pie viena meistara. Kad triju gadu garumā ir apgūts viss nepieciešamais, tiek kārtots eksāmens, un tikai tad var iegūt amata zeļļa sertifikātu.

Agris Pleša ir no Smiltenes un kā zellis darbojas salīdzinoši nesen. Kopā ar savu meistaru Raiti Zariņu un kolēģi Mārtiņu Larionovu viņi ir Alūksnes SIA “Krāsnis un Skursteņi”, kuras īpašnieks ir meistars Raitis. Meistari bieži sastopami Alūksnes, Smiltenes un Gulbenes novadā, tīrot dūmvadus.

Ne vienmēr svilpodams pa jumtu

Latvijā ir 37 sertificēti skursteņslauķu amata meistari un 39 amata zeļļi. Viņi visi ietilpst biedrībā “Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība”, kas savukārt ir Latvijas Amatniecības kameras sastāvā.

“Mums katram ir sertifikāts, ka varam sastādīt tehniskos stāvokļa novērtēšanas un tīrīšanas aktus. Visas prasmes var apgūt tikai pie amata meistara. Viņš vienīgais ir tiesīgs apmācīt zeļļa amatam. Sākumā tu esi kā māceklis, tad pēc trīs gadiem meistars raksta rekomendāciju, ka māceklis ir gatavs kļūt par zelli, un tad Skursteņslaucītāju amata brālībā ir eksaminācija. Pirms tam ir jāuzraksta prakses darbs par vienu konkrētu objektu. Tajā pilnīgi viss ir jāizskaidro un jāsafotografē, ko un kā tu dari. Vadītāji pārbauda arī ugunsdrošības noteikumus un vēlreiz praktisko pusi. Ja atbilsti, tad saņem savu sertifikāta numuru un kļūsti par sertificētu skursteņslaucītāju,” savu ceļu līdz arodam stāsta A.Pleša.

Kļūstot par zelli, ir jānostrādā pieci gadi, lai var kārtot nākamo eksāmenu un iegūt meistara diplomu. Agra pirmais objekts bija Veselavas muiža: “Tur jau kā senām muižām jumti ļoti augsti un skursteņa labirinti ir sarežģīti. Sākumā tā ir ļoti interesanta sajūta, kad sāc dzīvot tik augstu. Par laimi, man nav bail no augstuma, tāpēc ir viegli.”

A. Pleša saka, ka mēdz būt arī tādi jumti, kur svilpodams vari pārvietoties, bet ir arī tādi, kur pašam skurstenim bail skarties klāt. “Ir arī bijis, ka skurstenī koki aug, tad rakstām, ka ekspluatācijā nevar izmantot. Ja tīrām kādā privātmājā un redzam, ka ir problēmas, tad arī sakām, ka vajag skursteni labot. Visu izstāstām cilvēkiem, kas ir jānovērš un kas ir jāizlabo. Pārējais jau ir pašu rokās,” atklāj A.Pleša.

Arī ziemā darba pietiek

Lielākais darba noslogojums ir rudens pusē, jo tad vairums cilvēku saprot, ka tūlīt būs jāsāk kurināt. “Tad ir tā, ka cilvēkiem pat nākas gaidīt divus mēnešus rindā, jo darba mums ir tik daudz, ka pat trijatā netiekam galā. Ziemā noslogojums ir mazliet mazāks, bet darba tāpat ir gana. Šobrīd pašvaldību objektos, kur ir centrālapkures katli, ir jāveic otrreizējā tīrīšana līdz apkures sezonas vidum, bet ne vēlāk kā līdz martam. Kopš jaunā gada to arī darām. Kā jau ziemā, kaut kur vienmēr kādam kādas problēmas, kaut kas “aizgājis ciet” un nevelk,” stāsta amata zellis.
Viņš iesaka, ka vislabākais laiks, kad domāt par skursteņu tīrīšanu, ir apkures sezonas beigas. “Tomēr saprotu - kuram gan pavasarī gribas domāt par skursteni. Tomēr ir vērts savlaicīgāk rīkoties, jo var būt tā, ka septembrī mums piezvana, bet tiekam tikai iztīrīt decembrī,” saka Agris.
Viņš atzīst, ka šodien reti kuram mājas apstākļos pie rokas var būt nepieciešamie instrumenti. “Savām vajadzībām vien jau neatmaksājas iegādāties dārgos putekļsūcējus vai īpašās birstes, tāpēc esam vajadzīgi. Un arī zināšanas ne visiem ir. Tur, kur ir centrālapkures katli, tur jau katrs var saprast visu, jo nav tik sarežģīti - ir viens skurstenis un pievadkanāls, kas aiziet no katla līdz skurstenim. Bet mājās, kur ir vecās labās krāsnis un plītis ar mūrīšiem, tur jau dūmejas labirints ir sarežģītāks. Tad nezinot kaut ko var aizmirst iztīrīt un var rasties problēmas,” skaidro skursteņslauķis.
Vairāk ir cilvēku nezināšana
Lielākā bīstamība, ja nerūpējas par savu dūmvadu, protams, ir ugunsgrēks. “Netīrot skursteni, tas var kādā brīdī vienkārši vairs “nevilkt” un būs grūti pakurināt. Bet pat tad cilvēkam var likties, ka viss ir kārtībā, varbūt vien vilkme sliktāka. Ja tam nepievērš uzmanību, tad, aizejot gulēt, brīdī, kad skurstenī vairs nav velkmes, telpā var rasties sadūmojums, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību. Lielākā bīstamība ir ugunsgrēka iespējamība. Ja skurstenī aizdegas sodrēji, tad tur karstums ir ļoti liels. Ja tuvumā atrodas kāds degošs materiāls, tas var sākt degt,” brīdina skursteņslauķis.
A.Pleša uzsver, ka tīrām ir jābūt pilnīgi visām dūmejām - sākot no kurtuves līdz skurstenim. “Cits varbūt domā, ka pats skurstenis ir iztīrīts, bet nepievērš uzmanību pievadkanālam, kas ir no katla līdz skurstenim. Tie var būt kādi 30-40 centimetri, un cilvēks uzskata, ka tas varbūt nav jātīra, jo tur nekā neesot. Tomēr tieši tur, iespējams, ir sakrājušies sodrēji. Tīrot ir jāiztīra absolūti viss, kur iet dūmi. Jo ilgāk skursteni neiztīra, jo sodrēji vairāk sablīvējas, un tad ir grūtāk iztīrīt, turklāt arī liels degšanas materiāls paliek skurstenī. Sodrēji ir degoši. Tā visbiežāk ir nezināšana, ka nav līdz galam pārbaudīts pēc pašrocīgas iztīrīšanas,” atgādina A.Pleša.
Tīrot var izmantot spogulīti, lai paskatītos, vai uz augšu redz gaismu. Ir tāds pieņēmums, ka, kurinot apses malku, var iztīrīt skursteni. Agris iebilst: kā dūmi var iztīrīt skursteni? “Ja jūs kurināt tikai apses malku, tad, jā, sodrēju būs mazāk, jo kokam ir mazāks blīvums. Ja malka sadeg augstā temperatūrā un kārtīgi līdz galam, tad sodrēji kļūst tādi viegli un lidojoši, un mazāk pieķeras skurstenim. Kurinot pat daļa sodrēju var izlidot pa skursteni ārā, nenogulsnējoties uz sieniņām, bet, ja skurstenis jau pamatā būs netīrs, tad kartupeļu mizas vai apses malka nepalīdzēs. Svarīgi, protams, lai malka ir sausa. Ja degšanas temperatūra ir zemāka, tad vairāk radīsies sodrēju un piķis, kas aiztaisa skursteni ciet.”
Skursteņslaucītāju
svētku gājieni
Pēc darba dienas talkā nāk abrazīvā pasta, ar ko ikviens skursteņslaucītājs spēj tikt vaļā no melnajiem sodrējiem. Interesanti, ka līdzās ikdienas “melnajam darbam” skursteņslauķa aroda pratējiem tuva ir arī īpašu tradīciju ievērošana. Viena no tām ir sadraudzība ar citu valstu šī aroda lietpratējiem. Tad tiek vilkti svētku tērpi.
“Diezgan daudz skursteņslauķi iet gājienos. Tagad pandēmijas dēļ nekas nenotiek, bet līdz šim katru gadu esam braukuši uz Tallinu un viņi pie mums. Pagājušajā gadā Narvā bija paredzēts skursteņslauķu gājiens pilsētas svētkos. Tas diemžēl nenotika. Ir pat pasaules skursteņslaucītāju saieti Itālijā un arī Ukrainā, uz kurieni brauca mūsu meistars Raitis,” stāsta A.Pleša.
Viņš atzīst, ka reizēm uz ielas cilvēki nāk klāt, jo pastāv ticējums, ka skursteņslauķis nes laimi. Izskaidrojums šim ticējumam slēpjas senā stāstā un arī reālajā aroda vērtībā. “Skursteņslaucītāju pirmsākumi radās Anglijā, kur kurinātāji izmantoja akmeņogles. Tās kurinot, uz dūmvadiem palika ogļu sodrēji. Kā zināms, ar laiku tie kļūst toksiski, līdz ar to mājā ir slikts un neveselīgs gaiss. Tad, atbraucot skursteņslaucītājam un visu iztīrot, tiek uzskatīts, ka tā arī viņš to laimi atnes, jo svaigs gaiss mājās nozīmē arī veselību. Ja esi vesels, tad esi arī laimīgs. Tā esam kļuvuši par svaigā gaisa un veselības vēstnešiem,” smaidot atzīst A.Pleša.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Par skursteņa tīrīšanu mājas saimniekam jādomā laikus

Kategorijas