Es un mēs

2021. gada 16. februāris 00:00

Globālā krīze eksaminē. Cik adekvāti protam reaģēt kritiskā situācijā? Kā esam apguvuši mācību vielu tuvāko mīlestībā?
Kāds pozicionē sevi kā ekspertu politikā, medicīnā, izglītībā, kultūrā un ekonomikā. Cits ar putām uz lūpām kritizē valdību, starptautiskās organizācijas, plivina sazvērestību atmaskotāja un taisnības cīnītāja karogu. Tomēr kā āža kāja no skaļo viedokļu paudēju kakofonijas lien ārā neapmierināta indivīda ego, savu iegribu likšana pāri kopīgam mērķim. Par laimi, ne visi sabiedrības locekļi domā un rīkojas vienādi.

Saredz labo sliktajā
Daudzi varbūt vienkārši neierauga to bildi, kas stāv pāri šai kritikai. Lai cik arī būtu liela birokrātija valstī, lai cik neracionāli, haotiski, brīžiem pat neloģiski šķiet valdības un deputātu pieņemtie lēmumi, rupji kritizēt viņus ir neprātīgi. Otrādi – mūsu politiķiem vajadzētu piespraust medaļu, spriež dziednieks, cigun-taidzi skolotājs, veselības telpas “Esi vesels” dibinātājs un masieris Juris Brants. Viņš neslēpj, ka pēdējā laikā par to daudz domājis, tāpēc var pamatot savu nostāju: “Neordināri apstākļi katram ir izaicinājums, jo spiež vairāk domāt par materiālo un veselības stāvokli. Bet kad vēl, ja ne tagad, uzturoties mājās, varam ievērot diētu, meditēt, skaitīt lūgšanas, pievērsties pašizziņai? Kas nu kuram tuvāks. Kad kļūst nepanesami grūti, jāpriecājas par iespēju iet pretī sev, savai unikalitātei. Tiesa, iedziļināties sevī ir grūtāk, ja ikdienas rutīnā tas nav ticis darīts.”
Katrā ziņā ir vērts nevis meklēt vainu citos, ārpasaulē, bet paurķēties sevī. Attiecību un individualitātes krīzi nevajag slāpēt, bet gan apzināti izjust un izdzīvot. Tas izdosies, ja rīkosimies citādi nekā ierasts.
“Ar ko ir labāki tie, kuri proklamē gaismu un mīlestību? Ne ar ko! Atbildi godīgi: vai esi patiesi labestīgs, ja necienīgi izturies pret citu cilvēku? Nē, publiski pazemojot kādu, tu parādi savu īsto dabu. Cieņa vispirms nozīmē cilvēcīgu, pretimnākošu rīcību. Diemžēl labestība, godīgums kļūst pat deficītu. Lai gan, komunicējot cits ar citu, mēs tieši to sagaidām.”

Kritiens uz augšu
J.Brants novērojis, ka sliktāk pašlaik jūtas tie, kuri iepriekš dzīvojuši ļoti straujā ritmā un baudījuši materiālu pārpilnību. Viņi jūk prātā – ir bezgala apmulsuši, krīt depresijā. Saspringta atmosfēra valda arī ģimenēs, ja visi caurām dienām spiesti atrasties ierobežotā platībā.
“Tagad jāiemācās sadzīvot ar tuviniekiem. Amerikā tika veikts pētījums, pārbaudot, cik ilgi indivīds spēj labestīgi izturēties pret citiem šaurā telpā. Izrādās, ka cilvēks, kuram nav izstrādājusies iekšējā patstāvība jeb briedums, citu klātbūtni ilgstoši izturēt nevar: viņam vajadzīga upura, manipulatora vai varmākas loma. Fiziska vardarbība izpaužas, piemēram, bļaustoties, lietojot apreibinošas vielas, reizēm pat palaižot rokas. Emocionālo vardarbību neapzināti mēdz izmantot sievietes. Viņas provocē vīrieti, pastāvīgi komandējot: aizej tur, izdari to! Psiholoģiski nenobriedis vīrietis spriedzē ir vājāks par sievieti, tāpēc nereti kapitulē. Komandantstundas, pašizolācijas laiks ir piemērots, lai sagatavotu sevi pārmaiņām, lai smadzenes kā muskuli trenētu uz pastāvību un mieru, kas nodrošina elementāru izdzīvošanu. No rēķinu maksāšanas, bērnu uzturēšanas taču netiksim atbrīvoti.”
Viegli pateikt: transformējies, attīsti radošumu! Bet, kad daudzi biznesi pašķīduši, zudis ienākumu avots, kad gaismu tuneļa galā neviens negarantē, gan darba devējs, gan ņēmējs jūtas kā no laivas izmesti. Bremzē bailes, šaubas un gaidas, ka kāds par mani parūpēsies. J.Brants to skarbi sauc par patērētāja attieksmi, kas raksturīga cilvēkam ar standarta izglītību un domāšanu. “Te ir izaicinājums – vai nu tu ieslīgsi apātijā un slinkumā, tātad upura lomā, pamazām pagrimsi un nonīksi, vai arī sāksi domāt. Labāko virzienu, kā rāpties ārā no bedres, parāda Jura Rubeņa vārdi – kritiens augšup. Kad esi zemākajā līmenī, bezspēcīgs, zināmā mērā apspiests, pamēģini, kā es savulaik, pajautāt sev: ko esmu gatavs darīt, lai nenomirtu badā? Sapratu, ka iztikas nopelnīšanai, ja vajadzēs, pret atlīdzību varu stādīt kokus, tīrīt sniegu, veikt jebkuru darbu. Ambiciozitāte, pašcieņas demonstrēšana ir cilvēcīga īpašība, savukārt cilvēcīgums ietver sevī vienkāršību. Krieviem ir trāpīgs teiciens – kļūsti vienkāršāks, un ļaudis pie tevis tieksies! Gribi atrast darbu? Nolaidies no augstā pjedestāla! Vīrietis uz laiku var kļūt, piemēram, par palīgstrādnieku. Kara laikā vīri un sievas ar augstāko izglītību skaldīja malku, ara zemi un nevairījās strādāt ar lāpstu, lai izaudzētu pārtiku ģimenei. Tagad daudziem sakāpis galvā – man pienākas! Bet paskaties no cita skatpunkta – valdības pienākums ir nevis mums kaut ko pierādīt, bet gan rūpēties par valstī kopumā notiekošo, lai būtu drošība un infrastruktūra. Politiķis ir gudrs biznesmenis, māk spēlēt uz divām notīm – cilvēku naivumu un bailēm.”
Darba ziņā grūtāk varētu būt cilvēkiem pēc pusmūža, toties padomju gadus piedzīvojušie ir rūdītāki. Pietiek atcerēties dzīves posmu, kad nācās veikalos stāvēt rindā pēc pārtikas, kad sadzīves preces varēja iegādāties pret taloniem, un nervu sistēma atslābst: izdzīvojām to, izdzīvosim arī šo!
Meklē un atradīsi!
Citādi šo laiku uztver praktiskie, iekšēji patstāvīgie cilvēki, kas pieraduši paļauties uz sevi, iztikt bez šika. Viņi nesūdzas, mazliet iespringst, nebaidās pārmaiņu un līdz ar pieredzi iegūst garīgu un psiholoģisku briedumu.
Daudziem mainīties traucē pārmērīga uzticēšanās informācijai virtuālajai vidē, kur attiecīgajā burbulī kritisko masu veido negatīvi noskaņotie.
“Ne visam pašlaik notiekošajam pilnībā piekrītu, bet, jo vairāk tajā iedziļinos, jo mazāk vēlos kritizēt. Internets ir tikai viena no realitātēm, ko izvēlēties, un sociālie tīkli nav vieta, kur izgāzt savus mēslus. Kāpēc citiem būtu jālasa tava emocionālā miskaste? Tiec pats ar sevi galā! Turpini godīgi darīt savu darbu vai meklē jaunu veidu, kā nopelnīt. Esmu atsekojis daudzus “feisbuka” draugus un paziņas, kuri aktīvi izplata negācijas. Zinu, ka iekšēji šie cilvēki ir labestīgi, bet situācija izgaismo viņu nespēju kritiski domāt. To varam attīstīt, esot garlaikoti vai strupceļā. Stūrī iedzītam dzīvniekam parādās izdzīvošanas vai upura instinkts. Laiks rādīs – tauta pēc laika apklusīs vai notiks revolūcija, un būs vēl viens Baltijas ceļš.”
Dziedniekam ir vērtīgāks padoms, kā darīt labu sev un citiem, – izvērtējot un rīkojoties. “Ne tikai pie mums, bet visā pasaulē ir augsts korupcijas līmenis. Vēlēšanās neatdod savu balsi par to, kurš sasmērējies! Ja esi gudrs un godīgs, ej pats politikā! Ja neiesaisties, tev nav tiesību kritizēt.”
Runājot par to, kā ar reāliem izaicinājumiem tiek galā viņa kaimiņi, apkārtnes iedzīvotāji, Juris min piemēru: “Kamēr nebiju mājās, manā lauku sētā iebrauca cilvēki un iemeta pastkastītē lapiņu ar piedāvājumu izrakt, padziļināt vai iztīrīt aku. Agrāk meistari sludinājumu lika internetā vai publicēja avīzē. Redz, dzīve piespiež meklēt alternatīvas, un tas liecina par izaugsmi. Manuprāt, cilvēkus neierobežo talantu trūkums, bet gan domāšana. Vairākas kaimiņienes pievērsušās rokdarbiem, savukārt vīrieši dara praktiskas lietas. Ja atļauj resursi, nenāk par ļaunu paplašināt redzesloku – izzināt dažādus netradicionālus personības pilnveidošanas veidus, mācīties svešvalodas. Kas meklē, tas atrod.”
Globālajā tīmeklī arī bez maksas ir pieejamas iedvesmojošas, motivējošas lekcijas, mācību cikli un videofilmas par to, kā tikt galā ar izdegšanu un depresiju. Cilvēki ir dažādi, bet ne vienam vien palīdz dienasgrāmatas rakstīšana.
“Grūtā brīdī arī man gribas pačīkstēt, bet tas ātri pāriet. Paskaldu malku vai citādi pastrādāju fiziski un dzīvoju tālāk! Vienalga, kas nāks pēc ierobežojumu atcelšanas, tas parādīs, cik tālu mēs, cilvēki, esam tikuši.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Es un mēs

Kategorijas