Dzirkstele.lv ARHĪVS

Sirdslieta – palīdzēt cilvēkiem rakt un tīrīt akas

Viktorija Slavinska-Kostigova

2021. gada 23. februāris 00:00

1257
Sirdslieta – palīdzēt cilvēkiem rakt un tīrīt akas

Ziemas mēneši ir viens no labākajiem laikiem, kad var rakt un tīrīt akas. Tā apgalvo Aigars Alksnis, kurš pirms daudziem gadiem izracis pirmo aku savām vajadzībām dzimtajā Rankas pusē. Aku rakšana un tīrīšana viņam iepatikusies, un viņš neatsaka tuvākiem vai tālākiem cilvēkiem braukt palīgā.

“Dzirkstelei” šonedēļ otrdienas vakarā bija iespēja klātienē vērot kādas akas tīrīšanu Jaungulbenes pagastā. Noskaidrojām, kādas kļūdas aku saimnieki biežāk pieļauj un kāpēc akās kādreiz nepietiek ūdens.

Darbs pie akas vienmēr divatā

Aku nekad nedrīkst rakt vai tīrīt vienatnē. “Vienalga, cik dziļa ir aka, vienmēr otram ir jābūt blakus. Var gadīties visādi, kad esi nolaidies lejā. Var slikti palikt, vari paslīdēt vai vienkārši var pietrūkt spēka uzvilkt sevi augšā. Ir jābūt otram turpat blakus, lai kaut vai pasauktu kādu palīgā, ja nepieciešams,” stāsta Aigars.
Viņš kopš savas pirmās izraktās akas kaimiņiem šo darbu veic kopā ar kolēģi Jāni Blumbergu. Kolēģi viņi ir arī savā pamatdarbā. Aigars strādā SIA “Grantiņi 1” par celtnieku, savukārt Jānis turpat darbojas kā automehāniķis. Abi atzīst, ka aku rakšana un tīrīšana viņiem ir kā hobijs, kurš nu jau aizvedis pie vairākām akām arī citos Latvijas novados.
“Sākumā akas rakšana bija kā paša vajadzība. Regulāri mājā vasarā akā trūka ūdens. Tad izraku savu aku, pirms tam biju pasaucis ādernieku. Viņš noteica vietu un dziļumu. Paši toreiz sabetonējām grodus. Pēc šīs akas izrakšanas pagāja trīs gadi, kad kaimiņš mani pierunāja viņam iet palīgā izrakt aku. Pa to laiku cits kaimiņš, paplašinot savu dīķi, pārraka man āderi, un manā akā pazuda ūdens. Raku jaunu aku. Pagastā vietējie padzirdēja, ka to protu, un tā man sāka prasīt. Nemācēju atteikt,” smaidot stāsta Aigars.
Pēc darba laika beigām, kad jau satumsis, abi meistari ierodas Jaungulbenē, un darbs sākas ar īpašas konstrukcijas uzstādīšanu, lai var droši laisties lejā akā. Māju saimnieks abiem lūdzis novērtēt situāciju un iztīrīt aku ar cerību, ka tas varētu atgriezt ūdens pieplūdumu.
Diennakts laikā jānāk atbildei
“Dzirkstele” viņu darbu vēro gandrīz divas stundas, lai saņemtu pirmās atbildes par to, kādēļ šajā mājā, lai arī tuvumā ir ezers, tomēr akā ar septiņu grodu dziļumu nav ūdens. “Ūdens neceļas augšā. Tas apliecina, ka šī aka nav tikusi pabeigta. Ūdens tajā būtu, tikai vajadzēja iet dziļāk un tikt cauri plūstošās smilts slānim. Šeit izskatās, ka ir gandrīz iziets cauri, tomēr līdz galam nav izrakta. Vienā pusē ir māls. Nav uztaisīts ūdens uzkrājums. Mēs vienmēr, kad rokam, darām to līdz maksimālajam, cik varam, lai var dabūt šo ūdens rezervi,” stāsta Aigars.
Abi meistari norāda, ka starp grodu savienojuma vietām ir diezgan lielas spraugas. Ja tās netiek aiztaisītas ciet, tad slapjā laikā iekšā skalojas ūdens, bet tas, protams, nav avots. Akā meistari konstatē, ka apakšā ir sabērti akmeņi un oļi. Starp tiem saskalojusies un sablīvējusies smilts izveidojusi tādu kā korķi, tāpēc arī ūdens nav ticis uz augšu.
“Avots bija nospiests, un tagad ir jāgaida, kas būs nākamajā dienā,” norāda Aigars. Parasti pirmajam pozitīvajam rezultātam jābūt divdesmit četru stundu laikā. Ja šajā laikā akā nav pieplūdis ūdens, tad cerību ir maz, ka tas būs. Lielākoties tīrīšana ir atbilde tam, vai aka dos nākotnē ūdeni, vai tā jāpadziļina vai tomēr jāmeklē cita vieta.
Gruntsūdeņi pazūd,
akas dziļākas
Aigars stāsta, ka ziemas un arī vasaras esot labs laiks aku tīrīšanai un rakšanai. Kad gruntsūdeņi ir pazuduši, tad precīzāk var noteikt, vai ir atrasts īstais avots. “Ja aka tiek rakta pavasarī, tad nereti pieplūstošais ūdens var tikt maldīgi sajaukts ar gruntsūdeņiem, domājot, ka ūdens nu akā vienmēr būs gana. Un tad nāk sausais laiks, bet ūdens vairs nav. Esam jau pa šo laiku iepraktizējušies atpazīt, tas ir avots vai tikai gruntsūdeņi, tādēļ rokam un tīrām arī citos gadalaikos.”
Aku tīrīšanas darbs parasti ilgst kādas trīs stundas, kamēr viss tiek iztīrīts, šuves pārsmērētas, aiztaisītas un, ja nepieciešams, notīrīti grodi no iekšpuses. Rakšana, protams, norit ilgāk – gandrīz pusotru vai divas dienas. “Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir grunts. Ir bijis visādi, arī tā, ka dienā var izrakt piecus metrus. Tas toreiz bija maksimums, ko esam izrakuši. Standarta situācijās, kad ir māls, tad vienā dienā var izrakt apmēram trīs metrus. Māls tomēr ir smags, un slodze ir liela.”
Aigars stāsta, ka mūsdienās akas tiek raktas dziļākas, nekā tas bija kādreiz. “Lēnām sāk pazust augšējie ūdeņi, tāpēc akas tiek raktas arvien dziļākas. Bieži mums zvana un saka, ka trūkst ūdens. Tad veicam padziļināšanu. Ja akai apakšā ir tāds kā nākamais līmenis ar kādu avotu un to atrodam, tad ir labi. Kādreiz bija stipri seklākas akas, jo gruntsūdeņi plūduši augšā. Tagad viss ir palicis sausāks.”
Avotu nevajag
nospiest
Jaungulbenes mājas saimnieks pieļauj domu, ka šai akai, kas tiek tīrīta, varētu būt kādi 40 gadi. Aigars norāda, ka tās rakšanā izmantoti labi grodi. Senākā aka, kas tīrīta, esot bijusi rakta 60.gados. “Tajā grodi bija tik labi saglabājušies, ka vizuāli likās, ka akai varētu būt tikai kādi desmit gadi. Nekas nebija sasmērējies, jo visu laiku tur ir bijis ļoti labs ūdens.”
Aigars stāsta, ka, viņaprāt, akas apakšā nevajadzētu likt neko tādu, kas traucētu ūdenim plūst. “Katram racējam jau ir savs viedoklis. Mana pārliecība ir no mūsu privātās pieredzes, kur esam braukuši tīrīt un dzirdējuši, par ko cilvēki sūdzas. Uzskatu, ka akā nevajadzētu likt apses koka vāku, kādus senāk lika, nevajadzētu bērt iekšā oļus un akmeņus vai izvietot māla dakstiņus. Es uzskatu, ka apakšā vispār nevajag klāt neko tādu, kas varētu avotu nospiest,” saka Aigars.
Viņš norāda, ka profilaksei aka jātīra vismaz reizi divos gados. “Mēs skatāmies, cik labas ir grodu sienas, citreiz tās ir ļoti jau aizaugušas un ir kārtīgi jāberž. Tās ietekmē arī sliktais ūdens. Ja grodu savienojumu šuves aiztaisītas ar cementu, tad pavasarī ūdeņi pa tām nenāk iekšā, bet gan spiežas līdz lejai un tad nāk uz augšu,” stāsta Aigars.