Kur likt sniegu? Siltumnīcā!

2021. gada 23. februāris 00:00

329

Šāgada ziema varētu būt Latvijā bargākā pēdējo desmit gadu laikā ne tikai zemās temperatūras, bet arī sasnigušā sniega dēļ. Taču par sniegu nevajadzētu bēdāties, jo tas ir lielisks mitruma avots pavasarim siltumnīcā – saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Var piemest līdz jumta daļai

Ārpus siltumnīcas sniegs ir arī siltuma nodrošinājums augiem. Tāds pats ieguvums būs, ja to līdz 20 cm biezā slānī sabērs siltumnīcā, kurā rudenī iesēti garšaugi, zaļmēslojums vai kādas dārzeņu kultūras.
Vēl viena iespēja, kā sniegu izmantot siltumnīcā, ir nodrošināt tajā mitrumu – tad sanestā sniega blīvums minimāli būs, sākot no 450 kg/m3 jeb aptuveni 450 l ūdens. “Lai desmit kvadrātmetru siltumnīcā augsni varētu samērcēt ar sniegu vien, tā vajadzēs daudz. Ja augsne jau ir pietiekami mitra, pietiks ar 15 cm labi sablīvēta sniega. Savukārt irdens sniegs būs nepieciešams vismaz 30 cm biezumā. Ir skaidrs, ka zem jumta esošā augsne, ko no rudens vairs nelaista, nekad nebūs pietiekami mitra. Tas nozīmē, ka ar irdenu sniegu siltumnīcu var pilnīgi droši piemest pilnu līdz jumta daļai,” saka M.Narvils.
Laba siltuma izolācija
Vai sniegu var mest virsū arī siltumnīcā pārziemot ieraktajām mārtiņrozēm? Šajā gadījumā sniegu varētu nobērt gar malām, bet apbērt tās nedrīkst.
Katrā ziņā par sniegu dārzā jāpriecājas. To var izmantot ne tikai siltumnīcas iekšpusē, bet arī ārpusē. Tā kā sniegs ir ļoti labs siltuma izolētājs, tad, pieberot to siltumnīcas ārpusē ziemeļu, daļēji austrumu un daļēji rietumu pusē, var iegūt lielisku siltuma izolāciju. Kamēr sniegs nokūst, tas var dot siltumnīcai papildus labus siltuma resursus, kas noder, ja agri plānots ko siltumnīcā sākt darīt.
Ūdens ir jāuzkrāj
Sniega un lietus ūdens ir labvēlīgs augsnei, jo tas ir mīksts un tīrs. Ūdens sistēmas vai citu avotu ūdens, kurā sāļi izšķīduši, laistīšanai nav tik piemērots. Piemēram, ja ūdens ir bāzisks un tikko kaļķots lauks, zemenes var neieaugt, jo tām neattīstās sakņu sistēma. Ar sniega ūdeni var laistīt telpaugus, tikai tas jāsasilda. Kamēr ir sniegs, šādu iespēju noteikti vajadzētu izmantot.
“Būtu ieteicams laikus padomāt, kā sniega kušanas ūdeņus saglabāt dārzam,” teic pieredzējušais speciālists. “Ir jāmaina priekšstats par ūdens resursiem. Šķiet, ūdens ir daudz, un mēs to palaižam prom. Drīz pienāk pavasaris, maijā, kad ir intensīvs lapu augšanas periods, ūdens pietrūkst. Tāpēc vajadzētu uzkrāt. Viena no iespējām ir akumulācijas jeb savākšanas dīķu veidošana. Ūdens ir jāglabā. Tad, kad līst, liekas, ka viss ir slapjš un ūdens ātri jāaizvada prom – pa drenām, tālāk kolektoriem, prom uz grāvjiem, lai miers. Ja nākamajā gadā ir sausums, velkam ārā laistīšanas iekārtas un laistām. Tā ir resursus tērējoša saimniekošana, kas dārgi maksā, – pērkam dārgas iekārtas, tērējam elektrību. Mēs varam ūdens bilanci pārdalīt vienkāršāk – ja nevajag augiem, mēs to uzkrājam.”
Vai ūdeni uzkrāt iespējams arī mazdārziņos? M.Narvils teic: “Kāpēc gan no 600 kvadrātmetriem 50 nevarētu atvēlēt ūdenskrātuvītei? Tā būs pietiekami liela. Ūdens ļoti labi maina mikroklimatu, teiksim, pasargā no salnām.”
Daļa kaitēkļu izsals
Joprojām Latvijā turpinās kārtīga ziema ar sniegiem un puteņiem, tādēļ arvien jāuzmana, lai dārzos nevarētu iekļūt zvēri. Dzīvniekiem mežā kļūst arvien grūtāk sameklēt barību, un viņi dodas māju virzienā. Ja ir iespēja, ar burkāniem, kāpostiem un citiem sakņaugiem zvēriņus var piebarot. Zaķiem var atstāt pagrauzt izgrieztos zarus, tādējādi pasargājot jaunos kociņus. Ja izliktas barotavas, noteikti jāturpina barot putnus. Tā kā palaikam snieg, jānomīda sniegs ap augļu kokiem, lai nedotu vaļu grauzējiem.
Šāgada ziema varētu būt bargākā Latvijā pēdējo desmit gadu laikā, tāpēc daļa kaitēkļu noteikti izsals. Piemēram, augļu mušiņas jeb drozofilas, kas pamazām izplatās visā Eiropā, šobrīd ir tikušas līdz Polijai. Šī ziema kaitēkļa izplatīšanos uz mūsu pusi būs apturējusi. Siltajās ziemās tās spēja izdzīvot.
Sals problēmas varētu sagādāt tiem pagrabu īpašniekiem, kuriem tie nav pietiekami nosiltināti. Ja sniega daudz, var glabātavas apmest, lai noturētu vajadzīgo gaisa temperatūru un augļus un dārzeņus pasargātu no apsalšanas.
Pagaidām, kamēr valda sals, jāatliek zaru izgriešana augļu kokiem. “To varētu darīt, kad naktīs gaisa temperatūra nenoslīdēs zemāk par mīnus 5 grādiem,” teic M.Narvils.
Tie, kas ilgi domās, var palikt bez sēklām
Februāris jau pusē, strauji tuvojas pavasaris, tā ka pašlaik pēdējais brīdis sēklu iegādei. “Pieprasījums pēc sēklām ir ļoti liels. To apgalvo tie, kas tās pirkuši, kā arī tie, kas tās pārdod. Ņemot vērā situāciju, kas apņēmusi visu Eiropu, tie, kas ilgi domās, var palikt bez sēklām, būs jāsamierinās ar to, kas palicis pāri. Pasūtījumu noformēšana arī prasa laiku,” stāsta M.Narvils.
Ja brīvs brīdis, to noteikti var izmantot mācībām, jo internetā pieejami gan maksas, gan bezmaksas semināri.
Mēneša beigās dēstiņiem, ja ir apkurināma siltumnīca, var sēt salātus, selerijas, puravus, saldos un asos piparus, baklažānus, tomātus. Līdz marta vidum kvalitatīvāku dēsti ieguvei papildapgaismojumam var izmantot LED lampas.
Uz palodzes var sēt zaļumus – rukolu, lapu sinepes, maurlokus. Dēstiem sēj arī dažādas puķes, ja gribas, lai tās agrāk uzziedētu. Tomēr jārēķinās, ka paaugušos stādus izstādot nāksies sargāt no nosalšanas.
Mazāk siltuma,
vairāk gaismas
Runājot par stādu audzēšanu, jāņem vērā divi nozīmīgi faktori – siltums un gaisma. Uz palodzēm stādi parasti izstīdz – siltums ir, bet gaismas pietrūkst. Tad vai nu jāgādā LED lampas, vai jāpazemina temperatūra. Parasti palodzēm apakšā ir centrālapkures radiatori, tad priekšā pusmetru, ja ne vairāk, jāliek plāksnes, kas siltajam gaisam neļauj celties augšā. Ja dīgļlapiņas sadīgstot uzreiz stīdz, tas nozīmē, ka ir par siltu un trūkst gaismas. To var novērst, pazeminot temperatūru un nodrošinot gaismu. Ja ir apsildāma siltumnīca, šīs problēmas atkrīt.
“Ja ir iespēja, var sūtīt vairāk sēklu ar domu izaudzēt vairāk. Ja arī tik daudz nevajadzēs pašiem, tad būs cilvēki, kuri būs priecīgi, ja varēs kaut ko iegādāties, jo vienā brīdī globālās piegādes var pārtrūkt. Mums jāspēj sevi pašiem nodrošināt, un dārzeņus izaudzēt mēs varam, tikai vairāk un čaklāk jāpastrādā. Tiem, kam dārzs vairāk atpūtai, šogad vajadzētu zālienu upurēt praktiskām vajadzībām, jo šis gads būs grūts,” prognozē M.Narvils.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kur likt sniegu? Siltumnīcā!

Kategorijas