Bukletā informācija par Covid-19 vakcīnām – sagrozīta un nepatiesa

2021. gada 23. februāris 00:00

Gan “Facebook”, gan “Telegram” dezinformācijas izplatītāji mudina cilvēkus lejupielādēt, drukāt un dalīties ar informatīvu materiālu bukleta formā, kas satur nepatiesu informāciju par Covid-19 vakcīnām.
LTV ziņoja, ka uz šādu pamudinājumu atsaukusies pat kāda ģimenes ārste, kas nepatieso informāciju izsūtījusi pacientiem. Materiālā, piemēram, nepatiesi norādīts, ka vakcīna ir eksperimentāla, vairākām iedzīvotāju grupām aizliegts vakcinēties, un pausts, ka vakcīnas sastāvā ir embrija šūnas. Tāpat uzskaitītas vakcīnas blaknes, nenorādot, cik bieži tās sastopamas.
“Re:Check” analizēja un atspēkoja vairākus materiālā iekļautos apgalvojumus.

● “Brīdinājuma zīme (melns apgriezts trīsstūris) Covid-19 vakcīnu lietošanas instrukcijās norāda, ka tās ir eksperimentālas vakcīnas, kam turpinās klīniskā izpēte. Ikviens vakcinētais cilvēks kļūst par brīvprātīgu pētījuma dalībnieku, un par viņam novērotajām blaknēm tiks ziņots vakcīnu ražotājam.”
Zāļu valsts aģentūra (ZVA) skaidro, ka melnais apgrieztais trīsstūris nozīmē, ka šīs ir zāles, kuras pēcreģistrācijas periodā uzrauga rūpīgāk nekā citas. Tas nenozīmē, ka tās nav drošas un nav pētītas. Simbola mērķis ir aicināt cilvēkus aktīvi ziņot par blakusparādībām, papildinot drošuma datus, kas iegūti pētījumos pirms reģistrācijas. Zīmi pievieno, piemēram, ja zāles satur jaunu aktīvo vielu vai par tām jāsniedz papildu dati no pēcreģistrācijas pētījumiem, piemēram, par retām blaknēm vai iedarbību, lietojot ilgstoši.
ZVA arī uzsver: “Visu vakcīnu un citu bioloģiskas izcelsmes zāļu, kas reģistrētas Eiropā pēc 2011.gada 1.janvāra, lietošanas instrukcijās un zāļu aprakstos ir šāds melns trīsstūris.” Ja tā iesaka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA; angļu val. – EMA), to var pievienot arī citos gadījumos. Līdzīgu skaidrojumu par melno trīsstūri savā interneta vietnē sniedz arī EZA.
EZA, kas minēta kā viena no informācijas avotiem materiāla beigās, norāda, ka “pirms apstiprināšanas visas vakcīnas Eiropas Savienībā izvērtē pēc vienādi augstiem standartiem kā jebkuru citu medikamentu”.

● Materiālā arī pausts, ka vairākām sabiedrības grupām esot aizliegts vakcinēties. Piemēram, apgalvots, ka vakcīnu esot aizliegts injicēt grūtniecēm un sievietēm, kas zīda ar krūti. Latvijā grūtniecēm nav aizliegts vakcinēties ne ar vienu no apstiprinātajām vakcīnām (“Pfizer/BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca”). ZVA vadlīnijas paredz, ka grūtniecēm, kas vēlas vakcinēties, lēmums jāpieņem ciešā sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistu. Šādas īpaši piesardzīgas attieksmes iemesls ir tas, ka medikamentu pētījumos visbiežāk neiekļauj grūtnieces, jo mēdz uzskatīt, ka tas nav ētiski. Tagad, kad vakcīnu pētījumos piedalījušies kopumā vairāki desmiti tūkstoši dalībnieku, tās pārbaudīs arī uz grūtniecēm. Arī EZA vakcinēties grūtniecēm neliedz, bet aicina izvērtēt katru gadījumu. Tāpat ZVA norāda, ka nav sagaidāms risks sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Latvijas Ginekologu asociācija rekomendē vakcinēt grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ja, piemēram, grūtniecei ir augsts risks saslimt smagi. Plašāks skaidrojums pieejams šajā iepriekš publicētajā “Re:Check” rakstā.

● Tāpat nepatiesi apgalvots, ka vakcinēties aizliegts sievietēm un vīriešiem, kas plāno ģimenes pieaugumu, jo “nav veikti eksperimenti ar dzīvniekiem, lai noteiktu vakcīnas iedarbību uz reproduktīvo veselību”. Tā nav taisnība. Vienīgi AstraZeneca nav pabeigti dzīvnieku pētījumi, taču pašreiz dati neliecina par iespējamu kaitējumu. ZVA skaidro, ka, lai gan nav iesniegti galaziņojumi, ir izvērtēti starpziņojumi, tāpat ir pieejama informācija par citu tāda paša tipa (adenovīrusu vektora) vakcīnu darbību, kas neliecina par kādu nevēlamu ietekmi. Savukārt abām pārējām vakcīnām dzīvnieku pētījumi ir veikti un tie neliecina par tiešu vai netiešu kaitīgu iedarbību uz grūtniecību vai reproduktīvo veselību, liecina EZA publicētie vakcīnu zāļu apraksti.
● Vēl materiālā teikts, ka vakcinēties esot aizliegts cilvēkiem, kuri lieto kādus medikamentus, jo neesot veikti attiecīgie pētījumi. Arī tā nav taisnība. ZVA jau iepriekš “Re:Check” skaidroja, ka plānots pētīt mijiedarbību ar citām vakcīnām, nevis jebkurām zālēm. Arī pētījumos pirms reģistrācijas piedalījušies dažādi cilvēki, kas lieto zāles kā ierasts. Riskus nekonstatēja.

● “AstraZeneca” vakcīna nav apstiprināta kā droša, bet pieteikta “ārkārtas situācijas izplatīšanas atļaujas ar noteikumiem” saņemšanai. Nav zināms, vai un cik ilgi aizsargās no Covid-19; Nav zināms, vai spēs pasargāt no vīrusa mutācijām; Nav zināms, vai spēs novērst smagākas Covid-19 sekas – stacionēšanu un nāvi.”
EZA ir izvērtējusi arī “AstraZeneca” datus par vakcīnas kvalitāti, drošību un efektivitāti, tādējādi apstiprinot, ka vakcīna atbilst ES standartiem. Pētījumos noskaidrots, ka vakcīna bijusi vidēji 70 % efektīva pret simptomātisku saslimšanu ar Covid-19. Neviens no pētījuma dalībniekiem nesaslima smagi un netika hospitalizēts. Dati norāda arī uz samazinājumu slimības izplatībā, ne tikai aizsardzību no smagas saslimšanas. Tiesa, vakcīnas sniegtā aizsardzība pret Dienvidāfrikas vīrusa paveidu ir zemāka, lai gan nav skaidrs, cik labi vakcīna sargā no smagas saslimšanas šādos gadījumos.

● “Starptautiskajā Vakcīnu blakusparādību ziņošanas sistēmā VAERS ir jau vismaz 500 ieraksti par pacientiem, kuriem nāve iestājusies pēc vakcinēšanās ar kādu no “Covid-19” vakcīnām.”
Blakusparādību ziņošanas sistēma VAERS nav uzticams informācijas avots par blakņu biežumu. Lai gan datubāzi uztur ASV slimību kontroles un prevencijas centri (CDC) un Pārtikas un zāļu administrācija (FDA), ziņojumus var pievienot jebkurš. Lai pārbaudītu, cik šie dati ir uzticami, 2004.gadā amerikāņu anesteziologs Džeimss Lailers sistēmā iesniedza ziņojumu, ka pēc gripas vakcīnas viņam sāka augt muskuļi, āda palika zaļa un viņš pārvērtās par filmu varoni Halku, rakstīja medijs “Vice”. Arī šo ziņojumu apstiprināja.
ZVA informācija par blaknēm ES un Eiropas Ekonomikas zonā tiek reģistrētas datubāzē “EudraVigilance”. Informācija par iespējamām blakusparādībām atrodama arī mājaslapā “Adrreports.eu”. Pagaidām nav apstiprināts neviens gadījums, kad Covid-19 vakcīna būtu izraisījusi nāvi, lai gan par to regulāri izplatītas baumas sociālajos medijos.
Lai radītu iespaidu, ka vakcīnas ir nedrošas, izmantoti arī citi manipulatīvi paņēmieni, piemēram, viena cilvēka uzskati nodēvēti par “ārstu viedokli”. Tāpat materiālā uzskaitītas vakcīnas blaknes, bet nav uzrakstīts, cik bieži tās sastopamas. Piemēram, saraksta augšā pieminēta anafilakse jeb spēcīga alerģiska reakcija, taču tā saistās tikai ar “Modernas” un “Pfizer/BioNTech” vakcīnām, turklāt notiek ārkārtīgi reti. CDC dati liecina, ka no 10.decembra līdz 10.janvārim no “Modernas” vakcīnas šādu reakciju piedzīvoja 2,5 cilvēki uz miljonu, bet līdz 18.janvārim no “Pfizer/BioNTech” – pieci cilvēki uz miljonu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bukletā informācija par Covid-19 vakcīnām – sagrozīta un nepatiesa

Kategorijas